Atzinums

Noteikumu projekts paredz papildināt topošai audžuģimenei pienākumu veikšanas piemērotības izvērtēšanai bāriņtiesā iesniedzamos dokumentus ar ģimenes ārsta, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz pēdējos sešus mēnešus, izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli.
Savukārt anotācijā šādām izmaiņām sniegts skaidrojums, ka izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, bet, lai uzsāktu adopcijas procesu, persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju, iesniedz ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli. Ievērojot iepriekš minēto un vienlīdzības principu starp ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem, tādējādi Labklājības ministrijas ieskatā nepieciešams noteikt vienlīdzīgus kritērijus attiecībā uz dokumentiem, ko iesniedz bāriņtiesā.

Skaidrojam, ka ģimenes ārsta izsniegtai izziņai un tajā iekļaujamai informācijai lietderība un iegūstamās sensitīvās informācijas samērība vērtējama tikai tad, ja ar izziņu iegūtā informācija ir kompetenti izvērtējama un iestādei (bāriņtiesai) ir noteikti skaidri nolūki, kāda izziņā iekļautā informācija var būt par šķērsli ģimenes tālākai noteikšanai audžuģimenes, aizbildņu vai adoptētāju statusa iegūšanai. 

Paskaidrojam, ka tiesības uz personas datu aizsardzību izriet no Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā garantētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, līdz ar to tās uzskatāmas par pamattiesībām. Indivīda tiesības uz privāto dzīvi aizsargā arī Eiropas Cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants. Tāpat saskaņā ar Pacientu tiesību likumu informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, un informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Pacientu tiesību likums ietver personas datu aizsardzību, un Latvijas Republikas Satversmes 96.pants būtībā ietver arī personas tiesības pēc savas izvēles izpaust kādu informāciju par sevi, līdz ar to ikviena darbība, kas nav veikta saskaņā ar personas piekrišanu, uzskatāma par prettiesisku iejaukšanos personai garantētajās tiesībās. Arī datu aizsardzības tiesībās personas piekrišana ir uzskatīts kā pirmais tiesiskais pamats, lai sensitīvos personas datus būtu iespējas apstrādāt. 2016. gada 27. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 5.pants par personas datu apstrādes principiem nosaka, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā, un personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.

Attiecīgi, lai varētu izvērtēt topošai audžuģimenei un arī ģimenes ārstiem radītā papildus sloga, tajā skaitā papildus izmaksu par ģimenes ārsta apmeklējumu, samērīgumu ar sasniedzamo mērķi, kā arī izziņā par veselības stāvokli iekļaujamās informācijas atbilstību sasniedzamajam mērķim, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar informāciju, kā bāriņtiesa plāno izmantot un analizēt izziņā saņemto informāciju par personas pašreizējo veselības stāvokli, kāds ir šādas izziņas mērķis un vai nav nosakāma konkrēta informācija, kas norādāma no ģimenes ārsta puses un ietvertu tikai bāriņtiesai nepieciešamo informāciju.

Vienlaikus lūdzam Labklājības ministriju savā resorā izvērtēt, kā minētais papildus administratīvais slogs personām un ģimenes ārstiem skatāms kontekstā ar administratīvā sloga mazināšanas mērķi valstiskā līmenī, kā arī Veselības ministrijas vairākkārtīgi aktualizētiem jautājumiem par nepieciešamību pārskatīt un mazināt no ārstiem pieprasāmo izziņu apjomu un nepamatotu birokrātisko slogu, īpaši ģimenes ārstiem dažāda veida izrakstu un izziņu izsniegšanā.
 

-

Ņemot vērā to, ka ar noteikumu projektu paredzēts papildus pienākums topošai audžuģimenei statusa piešķiršanas izvērtēšanai iesniegt bāriņtiesā ne tikai pašreizējā kārtībā noteikto iesniegumu, psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām, bet arī ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, attiecīgi ar noteikumu projektu ietekmējamās sabiedrības grupas ir arī ģimenes ārsti, pie kuriem personai, kas vēlas iegūt audžuģimenes statusu, jādodas tikai ar mērķi iegūt attiecīgo izziņu.

-

Ņemot vērā to, ka ar noteikumu projektu paredzēts papildus pienākums topošai audžuģimenei statusa piešķiršanas izvērtēšanai iesniegt bāriņtiesā ne tikai pašreizējā kārtībā noteikto iesniegumu, psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām, bet arī ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, attiecīgi aprēķināms administratīvais slogs gan ģimenes ārstam, kuram jāvelta papildus laiks personu (abu laulāto, kas attiecīgi ir divas ģimenes ārstu vizītes) pieņemšanai, izvērtēšanai un izziņas izsniegšanai, gan arī ģimenes ārsta apmeklējumam personām, kuras vēlas kļūt par audžuģimeni un dosies pie ģimenes ārsta tikai ar mērķi iegūt attiecīgo izziņu. Papildus vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā par ģimenes ārsta apmeklējumu personām jāveic līdzmaksājums personām līdz 65 gadu vecumam 2 eiro apmērā (katrai).

-

Informējam, ka veselības nozarē profesionālās pilnveides un profesiju pārskatīšanas procesu ietvaros notiek studiju programmu un kompetenču pārskatīšana, aktualizēšana un apvienošana, tajā skaitā narkoloģijā un psihiatrijā, ieviešot un attīstot atkarību psihiatra specialitāti. Atkarību psihiatrs ir ārsta papildspecialitāte, ko iegūt psihiatrs un bērnu psihiatrs.
Attiecīgi paskaidrojam, ka arī atkarību psihiatra kompetencē atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr.617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" ir atkarības slimību (alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, nikotīna, spēļu atkarības) profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas veikšana. Tādējādi arī atkarību speciālists var sniegt nepieciešamo slēdzienu par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem.

Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt un papildināt noteikumu projektu ar nosacījumu, ka audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu, kuram pēdējā gada laikā ir izsniegts narkologa vai atkarību psihiatra slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem.

Bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts narkologa vai atkarību psihiatra slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem;

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr.617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" bērnu un jauniešu psihisko traucējumu un slimību diagnostika, ārstēšana, profilakse un psihiatriskā rehabilitācija ir bērnu psihiatra kompetencē.
Ņemot vērā minēto un to, ka bērnu uzvedības traucējumu jautājumi var tikt risināti pamatā bērna psihiatra, ne tikai psihiatra, aprūpes ietvaros, lūdzam papildināt noteikumu projekta audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ievietošanas nosacījumu arī ar bērnam pēdējā gada laikā izsniegtu bērnu psihiatra slēdzienu par uzvedības traucējumiem.

bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts psihiatra vai bērnu psihiatra slēdziens par uzvedības traucējumiem.