Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija  ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas atkārtotā saskaņošanā virzītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk MK noteikumi Nr.501) un neatbalsta minēto noteikumu papildināšanu ar 11.¹ punktu, kurā noteikts ka visās teritorijās var veikt elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līniju atjaunošanu un pārbūvi, elektronisko sakaru tīklus saglabājot kā gaisvadus.
Vēlamies norādīt, ka sākotnēji MK noteikumu Nr.501 projekts tika izstrādāts to nesaskaņojot ar nozares uzņēmumiem un asociācijām, sākotnējais noteikumu projekts paredzēja, ka vairākus esošus gaisvadus varēs apvienot jeb konsolidēt vienā kūlī jeb “pušķī”. 2025.gada 6.oktobrī norisinājās sanāksme, kurā tika pārrunāti šie grozījumi.
Šobrīd atkārtotai saskaņošanai nodotais MK noteikumu Nr.501 projekts papildināts ar 11.¹ punktu, kas paredz, ka visās teritorijās varēs veikt elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līniju atjaunošanu un pārbūvi, elektronisko sakaru tīklus saglabājot kā gaisvadus.  Tiesību akta projektā īpaši uzsvērts, ka Ministru kabineta noteikumi ir prioritāri piemērojami pār pašvaldību saistošajiem noteikumiem,  tiem augstāks juridisks spēks.
Vēršam uzmanību uz to, ka šāds punkts neveicinās tīklu pārvietošanu pazemē, turklāt var radīt priekšrocības nelegāli izbūvētiem tīkliem (bez projektiem un saskaņojumiem). Šobrīd šādus tīklus nepārbūvē, jo tādos gadījumos tīkls jālegalizē un jāpārvieto pazemē. Ja tiks atļauta “veco” tīklu nomaiņa, tad kopā ar iespējami legālu tīklu tiks nomainīti arī neatbilstošie.
Šobrīd spēkā esošais regulējums atļauj veikt gaisvadu elektronisko sakaru tīkla līniju atjaunošanu un pārbūvi vietās, kur vietējo pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi atļauj jaunu gaisvadu būvniecību vai esošo gaisvadu pārbūvi, atjaunošanu. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam vietējās pašvaldības var noteikt ierobežojumus gaisvadu būvniecībai, ko atsevišķas pašvaldības ir noteikušas jau vairāk nekā 20 gadus.
Ieviešot MK noteikumos Nr.501 11.¹ punktu, tas konceptuāli maina  normatīvo regulējumu attiecībā uz gaisvadu līniju izbūvi un vairums pašvaldību būs jāveic teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu maiņu (piemēram, Rīgas, Valmieras, Liepājas, Ventspils, Valmieras, Dobeles, Daugavpils u.c.). Pašvaldībām būs jāatsakās no apbūves noteikumos noteiktajām prasībām pilsētvides sakārtošanā un noteiktajiem nosacījumiem gaisvada līniju pārvietošanai uz pazemi, ko atsevišķas pašvaldības apbūves noteikumos ir noteikušas jau vairāk nekā 20 gadus. Savukārt grozījumu projekts paredz MK līmenī atļaut gaisvadu saglabāšanu, neskatoties uz vietējās pašvaldības noteikumos noteikto. Uzskatām, ka nav pamatoti Ministru kabinetam ar šādiem grozījumiem (11.¹ punktu) iejaukties pašvaldību kompetencē. Nesaskatām nepieciešamību Ministru kabinetam regulēt jautājumus, kas skar pašvaldību teritorijas plānošanu, īpaši jautājumā, kur jau gadiem pašvaldības pašas veiksmīgi izstrādā un ievieš regulējumus.
Pašvaldības ir noteikušas arī īpašas prasības būvniecībai pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās. Tā piemēram Rīgas valstspilsētas pašvaldībā  ir noteiktas prasības objektiem, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas (aizsardzības Nr. 852) “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Rīgas domes 07.02.2006. saistošo noteikumu Nr. 38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 72.2. apakšpunktā noteikts, ka pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās elektronisko sakaru tīklus izvieto tikai pazemes kabeļu līnijās, 66.punktā noteikts, ka   ierīkojot vai rekonstruējot inženierkomunikācijas, īsteno pāreju no gaisvadu iekārto kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām. Ja tiks pieņemts MK noteikumu Nr.501 11.¹.punkts, RVC AZ TIAN  66.punkts un 72.2. apakšpunkts vairs nebūs spēkā.
Faktiski ar MK noteikumu Nr.501 11.¹ punktu tiek atļauta nelegālo gaisvadu līniju legalizācija, pārceļot tās pie pārbūvējamās legālās gaisvadu līnijas trases, vienlaikus palielinot legālās līnijas trasē kabeļu apjomu  - kabeļu skaitu un/vai summāro kabeļu šķērsgriezuma laukumu un līnijas svaru un ietekmi uz stiprinājumiem ēku konstrukcijās.
Teritorijās, kur pašvaldības ir noteikušas ierobežojumus gaisvadu līniju pārbūvei, legālu elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līniju saglabāšana ir pieļaujama tikai tad, ja  gaisvadu tīkla atjaunošanas vai pārbūves rezultātā tos nav iespējams pārvietot uz pazemi atbilstošas infrastruktūras neesamības vai nepieejamības dēļ. Ja elektronisko sakaru komersantiem ir piekļuve un  iespēja pārvietot un izmantot gruntī esošu savu vai cita komersanta, vai pašvaldības kabeļu kanalizāciju, šādu gaisvadu kabeļu saglabāšana nav pieļaujama. Esošas kabeļu kanalizācijas nepieejamību apliecina kabeļu kanalizācijas īpašnieku rakstisks apliecinājums, ka gruntī esošajā kabeļu kanalizācijā nav brīvu tilpumu jauni kabeļu ievilkšanai.  Jābūt arī izvērtējumam, ka jaunu pazemes kabeļu līniju nav iespējams izbūvēt esošo inženiertīklu izvietojuma dēļ.
Ievērojot augstāk minēto, aicinām Ekonomikas ministriju izslēgt 11.¹ punktu no MK noteikumu Nr.501 grozījuma projekta.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz atbalstāmiem Satiksmes ministrijas virzītajiem priekšlikumiem:
1) 67.¹ Ja būvvalde šo noteikumu 92.3.1 apakšpunkta noteiktajā kārtībā konstatē, ka elektronisko sakaru tīkla līnijai nav īpašnieka vai tiesiskā valdītāja vai, ja elektronisko sakaru tīkla īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav izpildījis šo noteikumu 92.4. apakšpunktā noteikto pienākumu, būvvalde rosina nodrošināt attiecīgās elektronisko sakaru tīkla līnijas nojaukšanu  normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.                                                 
2)  92.3.¹ konstatējot, ka elektronisko sakaru tīkla līnijai nav identifikācijas apliecinājuma – marķējuma, kas satur informāciju par tās piederību, un nav iespējams tās īpašnieku noskaidrot citādi, oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicē informāciju par neidentificētu elektronisko sakaru tīkla līniju un aicinājumu izpildīt šo noteikumu 92.4. apakšpunktā noteikto pienākumu.
Ekonomikas ministrija augstāk minētos Satiksmes ministrijas priekšlikumus nav ņēmusi vērā, argumentējot, ka “uzlikt par pienākumu nojaukt tiesiski uzbūvētu tīklu tikai tā vien dēļ, ka tas nav laikus marķēts, ir nesamērīgi un pārkāpj īpašuma tiesību neaizskaramību.” Aicinām Ekonomikas ministriju ņemt vērā Satiksmes ministrijas un nozares priekšlikumus, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu un būtiski mazināt patvaļīgi izbūvētos, bezīpašnieka gaisvadu tīklu skaitu. Uzsveram, ka Satiksmes ministrijas priekšlikums paredz paziņošanu Latvijas Vēstnesī un, ja tīklam ir īpašnieks, tas marķēs tīklu un pierādīs tā tiesiskumu, demontēs nelegālus, bezīpašnieka gaisvadus. Aicinām atkārtoti izvērtēt un ņemt vērā Satiksmes ministrijas sniegtos priekšlikumus.

Ievērojot minēto, lūdzam Ekonomikas ministriju izslēgt 11.¹ punktu no MK noteikumu Nr.501 grozījuma projekta, kā arī aicinam ietvert un virzīt Satiksmes ministrijas iepriekš iesniegtos priekšlikumus.
 

-