Projekta ID
22-TA-2741Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
02.01.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Izskatot Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība" grozījumu projektu (Projekta ID 22-TA-2741) LLPA vēlas aktualizēt jautājumu, kas ir saistīts ar Valsts zemes dienesta sadarbību ar pašvaldībām, kā arī neatbalsta šo grozījumu projektu.
Iebildums :
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.971 “Valsts zemes dienesta nolikums” 1.punktu Valsts zemes dienests ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Minēto noteikumu 13.punkts noteic, ka dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Pašvaldības, pildot Pašvaldību likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, ikdienā saskaras ar problēmām datu iegūšanā.
Piemēram, Jūrmalas valstspilsētas administrācija (turpmāk – Administrācija) 2022.gadā, pildot normatīvajos aktos noteiktos nodokļa administrācijas pienākumus un pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”, vairākkārt ir vērsusies Valsts zemes dienestā ar lūgumu aktualizēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Neskatoties uz to, ka konkrētajos gadījumos Administrācija nav kadastra subjekts, Valsts zemes dienests ir piemērojis maksu gan par veikto kadastra datu aktualizāciju, gan atteikumu to veikt.
Tāpat joprojām nav panākta vienošanās par Kadastra reģistra datu iegūšanu tādiem mērķiem kā teritorijas attīstības plānošana un būvniecības procesa tiesiskums, jo Valsts zemes dienests ir piedāvājis pārslēgt sadarbības līgumu ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, neparedzot minēto datu nodošanu pašvaldībai.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 432 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība”” tika apstiprināts VZD maksas cenrādis, kā rezultātā pakalpojumu cenas (piemēram, kadastra datu reģistrācijai un aktualizācijai) pieauga no 1,5 (48%) līdz 2 reizēm (93%), atsevišķiem pakalpojumiem pat vairāk, un kā pamatojums izcenojuma pārskatīšanai bija norādīts - cena saistīta ar atlīdzības palielināšanu tiešajiem izpildītājiem un darbinieku motivācijai.
Pašlaik sagatavotajā Grozījumu projektā, iepriekš minēto pakalpojumu (kadastra datu reģistrācija un aktualizācija) izpildei cenrādi plānots paaugstināt vēl par 17 - 18% par katru objektu, atsaucoties uz tiešo un netiešo izmaksu būtisku pieaugumu, kas nav konkretizētas ne Grozījumu projekta Pamatojumā, ne 2. pielikuma paskaidrojumā.
LLPA šobrīd ir izvērtējusi tikai 2 pozīcijas, balstoties uz ko, nerod skaidrojumu, kas tieši tik būtiski ir sadārdzinājis VZD pakalpojumu izmaksas, ka tās jāpaaugstina vairākas reizes gadā, kā arī konstatējusi prognozējamo cenu pieaugumu pārējiem pakalpojumiem, kopumā no 20% līdz 140%, bez detalizētiem skaidrojumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī apstākli, ka VZD pēdējā pusotra gada laikā (no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam) grozījumus cenrādī ir veikusi jau 3 reizes, LLPA skatījumā, sagatavotais Grozījumu projekts ir sasteigts, nav pietiekami pamatots un izskaidrots, kā rezultātā no LLPA puses tas netiek atbalstīts. Pirms to virzīt apstiprināšanai, tam būtu jāizstrādā detalizēts Pamatojums, no kā varētu gūt pārliecību par cenu pieauguma pamatotību.
LLPA rosina jautājumu par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādi skatīt kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta pirmajā daļā noteikto iestāžu sadarbības pienākumu, pārskatot Valsts zemes dienesta praksi attiecībā uz maksas pakalpojumu sniegšanu pašvaldībām, ja tās pilda ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, līdzīgi kā tas notiek ar lielāko daļu valsts tiešās pārvaldes iestādēm par datu izmantošanu. Līdz brīdim kamēr tiek panākta vienošanās par sadarbības pienākumu, aicinām izmaiņas VZD cenrādī veikt ne biežāk kā reizi gadā, lai pašvaldības savlaicīgi varētu plānot VZD pakalpojumu izmaksas, un tai budžeta gada ietvaros nebūtu jāpārskata šim mērķim paredzētos līdzekļus.
Iebildums :
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.971 “Valsts zemes dienesta nolikums” 1.punktu Valsts zemes dienests ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Minēto noteikumu 13.punkts noteic, ka dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Pašvaldības, pildot Pašvaldību likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, ikdienā saskaras ar problēmām datu iegūšanā.
Piemēram, Jūrmalas valstspilsētas administrācija (turpmāk – Administrācija) 2022.gadā, pildot normatīvajos aktos noteiktos nodokļa administrācijas pienākumus un pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumiem Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”, vairākkārt ir vērsusies Valsts zemes dienestā ar lūgumu aktualizēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Neskatoties uz to, ka konkrētajos gadījumos Administrācija nav kadastra subjekts, Valsts zemes dienests ir piemērojis maksu gan par veikto kadastra datu aktualizāciju, gan atteikumu to veikt.
Tāpat joprojām nav panākta vienošanās par Kadastra reģistra datu iegūšanu tādiem mērķiem kā teritorijas attīstības plānošana un būvniecības procesa tiesiskums, jo Valsts zemes dienests ir piedāvājis pārslēgt sadarbības līgumu ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, neparedzot minēto datu nodošanu pašvaldībai.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 432 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība”” tika apstiprināts VZD maksas cenrādis, kā rezultātā pakalpojumu cenas (piemēram, kadastra datu reģistrācijai un aktualizācijai) pieauga no 1,5 (48%) līdz 2 reizēm (93%), atsevišķiem pakalpojumiem pat vairāk, un kā pamatojums izcenojuma pārskatīšanai bija norādīts - cena saistīta ar atlīdzības palielināšanu tiešajiem izpildītājiem un darbinieku motivācijai.
Pašlaik sagatavotajā Grozījumu projektā, iepriekš minēto pakalpojumu (kadastra datu reģistrācija un aktualizācija) izpildei cenrādi plānots paaugstināt vēl par 17 - 18% par katru objektu, atsaucoties uz tiešo un netiešo izmaksu būtisku pieaugumu, kas nav konkretizētas ne Grozījumu projekta Pamatojumā, ne 2. pielikuma paskaidrojumā.
LLPA šobrīd ir izvērtējusi tikai 2 pozīcijas, balstoties uz ko, nerod skaidrojumu, kas tieši tik būtiski ir sadārdzinājis VZD pakalpojumu izmaksas, ka tās jāpaaugstina vairākas reizes gadā, kā arī konstatējusi prognozējamo cenu pieaugumu pārējiem pakalpojumiem, kopumā no 20% līdz 140%, bez detalizētiem skaidrojumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī apstākli, ka VZD pēdējā pusotra gada laikā (no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam) grozījumus cenrādī ir veikusi jau 3 reizes, LLPA skatījumā, sagatavotais Grozījumu projekts ir sasteigts, nav pietiekami pamatots un izskaidrots, kā rezultātā no LLPA puses tas netiek atbalstīts. Pirms to virzīt apstiprināšanai, tam būtu jāizstrādā detalizēts Pamatojums, no kā varētu gūt pārliecību par cenu pieauguma pamatotību.
LLPA rosina jautājumu par Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādi skatīt kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta pirmajā daļā noteikto iestāžu sadarbības pienākumu, pārskatot Valsts zemes dienesta praksi attiecībā uz maksas pakalpojumu sniegšanu pašvaldībām, ja tās pilda ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, līdzīgi kā tas notiek ar lielāko daļu valsts tiešās pārvaldes iestādēm par datu izmantošanu. Līdz brīdim kamēr tiek panākta vienošanās par sadarbības pienākumu, aicinām izmaiņas VZD cenrādī veikt ne biežāk kā reizi gadā, lai pašvaldības savlaicīgi varētu plānot VZD pakalpojumu izmaksas, un tai budžeta gada ietvaros nebūtu jāpārskata šim mērķim paredzētos līdzekļus.
Piedāvātā redakcija
-