Atzinums

1) labot p-tu 65.1. “no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15.
martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugājus vai lauku pēc kultūraugu
novākšanas atstāj neapstrādātu”
uz sekojošu: “no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15.
martam saglabā rugājus vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj
neapstrādātu”
65.1. tagadējais formulējums ir absurds, jo Latvijā neviens nevar nodrošināt
atklātā lauka augu veģetāciju ziemas periodā. Šis formulējums arī liecina, ka
prasība attiecināma uz reģioniem, kur ziemā dabiski turpinās augu veģetācija
un, iespējamas, šajos reģionos tā ir pamatota, bet ne jau Latvijā.
2) izslēgt p-tu 66. , kas aizliedz apart zemi rudenī visā pārējā aramzemē
(papildus nogāzēm). Aizliegums apart zemi rudenī ir klajā pretrunā ar
agronomijas zinātnes atzinumiem, kuri iegūti vairāk kā 100 gadu laikā un tie
nemaina savu būtību sākoties jaunam plānošanas periodam. Gadu desmitiem
agronomiem tika mācīts, ka jebkurš, pat slikts rudens arums ir labāks par
pavasara arumu. Liegums apart zemi rudenī rada ļoti izteiktu sējas darbu
aizkavēšanu pavasarī un līdz ar to ražas zudumus un darbu sastrēgumus.
ES regulā 2021/2115 III ir norādīts, ka dalībvalstij pieņemot minimālās
prasības ir jāņem vērā veģetācija perioda ilgums un ziemas bargums.
Liegums apart zemi rudenī nav kategoriska ES regulas prasība, tas ir Latvijas
atbildīgo ierēdņu lēmums, kas norāda uz viņu neizpratni par to, kā strādā
Latvijas zemneiki.
3) izslēgt p-tus 67.; 68. un 69. , jo tie izriet no p-tq 66.

-