Atzinums

Likumprojekta 2.pants paredz grozīt Publisko iepirkumu likuma (trupamāk - PIL) 9.panta sesto daļu, tai skaitā izslēdzot nosacījumu, ka pasūtītājs nosaka  piedāvājumu iesniegšanas minimālo termiņu neskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas.

Ņemot vērā, ka šāds grozījums uzskatāms par privātpersonām nelabvēlīgāku, nekā spēkā esošais regulējums, lūdzam vēlreiz izvērtēt minētā grozījuma nepieciešamību. Tai skaitā lūdzam papildus skaidrot, kādu tieši problēmu novērš šis likumprojektā paredzētais grozījums. Likumprojekta anotācijā šobrīd skaidrots, ka grozījums nepieciešams, jo, ieviešot Regulu 2019/1780, tiek izstrādāta sistēma, kura automātiski aprēķinās minimālo piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Ņemot vērā, ka oficiālās svētku dienu datumi var mainīties, var rasties situācijas, kad piedāvājumu iesniegšanas minimālie termiņi sistēmā tiek noteikti neprecīzi. Tāpat anotācijā norādīts, ka pasūtītājam būs tiesības noteikt garāku termiņu.
Vēršam tomēr uzmanību, ka pasūtītājam jau šobrīd ir tiesības noteikt garāku termiņu. Arī grozījums neparedz, ka pasūtītājam nebūtu tiesības noteikt termiņu, kas garāks par sistēmas automātiski aprēķināto. Jānorāda, ka PIL 9.panta sestā daļa attiecas uz pasūtītāju, proti, tā nosaka pasūtītāja pienākumu  izvēlēties un noteikt saprātīgu termiņu, kurš nevar būt īsāks par 10 dienām, nevis to, kā automātiskā sistēma aprēķinās minimālo termiņu. Līdz ar to nav skaidrs, piemēram, kāpēc problēma ar automātisko minimālā termiņa aprēķināšanu nerastos, ja pasūtītājs izvēlētos noteikt par 10 dienām ilgāku termiņu (piemēram, 11 dienas),
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 11.pantā (PIL 28.pantā) noteiktais, ka "Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos (..) vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, vai pārtrauc procedūru līdz pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņa beigām, tas atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, (..)" nekonfliktē ar likumprojekta 12.pantā (PIL 29.panta pirmajā daļā) paredzētajiem grozījumiem ka  "Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu (..), publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu."

Nepieciešamības gadījumā lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt likumprojektu vai papildināt likumprojekta anotāciju, lai no minētajām normām būtu viennozīmīgi skaidrs, kādu paziņojumu pasūtītājam jāpublicē iepirkuma procedūras pārtraukšanas gadījumā - atkārtots paziņojums par iepirkuma procedūru vai paziņojums par līguma slēgšanu.
 

-

Tiesiskās skaidrības nolūkos lūdzam precizēt panta redakciju (sk., piemēram, spēkā esošā PIL 29.panta pirmās daļas redakciju un izmantoto juridisko frazioloģiju). Vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojekta 16.pantā piedāvātā 33.¹.panta pirmā un otrā daļa ir pretrunīga, jo pirmā daļa paredz pienākumu publicēt paziņojumu par katra līguma izpildi, savukārt otrā paredz pienākumu apkopot informāciju par ceturkšņa laikā noslēgtajiem vispārīgās vienošanās līgumiem un publicēt paziņojumu pēc ceturkšņa beigām. LĪdz ar to šo pantu var interpretēt arī tā, ka pasūtītājam informācija jāpublicē divreiz.

 

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt skaidrojumu par likumprojekta 11.pantā (PIL 28.pantā) paredzētā grozījuma nepieciešamību un atbilstību Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas Regulai (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 (e-veidlapas) (turpmāk - Regula 2019/1780)  un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvai 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK (turpmāk - Iepirkumu direktīva).
Proti, minētās regulas 2.panta 5.punkts joprojām paredz "Izmaiņu veidlapu”: par iepriekš minēto paziņojumu izmaiņām vai atcelšanu".
Savukārt likumprojekta anotācijā skaidrots, ka "saskaņā ar Regulu 2019/1780 netiek paredzēts atsevišķs paziņojums gadījumiem, kad tiek izdarīti grozījumi iepirkuma procedūras dokumentos vai tiek pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš, bet tā vietā tiek paredzēts atkārtoti publicēt paziņojumu (...)". Vēršam uzmanību arī uz Iepirkumu direktīvas 51.panta 1.punktā noteikto, ka "Paziņojumos, kas minēti 48., 49. un 50. pantā, ietver V pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šo standarta veidlapu paraugus." Proti, Komisijai nav pilnvarojuma ar īstenošanas regulu grozīt direktīvas nosacījumu par paziņojumu publicēšanu, bet gan tikai noteikt veidlapu paraugus. 

Minētais attiecas arī uz  likumrojektā paredzētā PIL 9.panta 6^.1 daļu, piemēram, kāpēc "mazo" iepirkumu dokumentācijas grozījumu izdarīšanai nebija iespējams izmantot Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"  (noteikumu 3.pielikums), vai kāpēc bez paredzētajiem grozījumiem likumā nebūs iepējams izmantot Regulas 2.panta 5.punktā paredzēto "Izmaiņu veidlapu”.

-

Ierosinām precizēt, ņemot vērā, ka PIL 28.pantā un likumprojektā paredzētajos grozījumos nav minētā "informācija par izmaiņām" un nav skaidrs, vai tas ir paziņojuma veids vai tamlīdzīgi. Turklāt panta nosaukums būtu formulējams kā viens teikums.

-