Atzinums

Satiksmes ministrija neatbalsta likumprojekta 2. pantā ietverto regulējumu, ka tehniskajiem noteikumiem tiek noteikts piecu gadu derīguma termiņš un ka nav iespējams mainīt tajos izvirzītās prasības. Proti, tas neatbilst valsts autoceļu būvdarbu plānošanas periodam, kas tiek veikts atbilstoši vidēja termiņa valsts budžeta ietvaram, kas ir trīs gadi, un situācija piecos gados tomēr būtiski var mainīties, līdz ar to nav pieļaujams, ka piecus gadus nevar grozīt iepriekš izvirzītos tehniskos noteikumos. Turklāt vēršam uzmanību, ka tehniskos noteikumus var pieprasīt un saņemt, neierosinot būvniecības lietu. Līdz ar to var pieprasīt tehniskos noteikumus, tos saņemt, tad piektajā gadā, kamēr vēl tehniskie noteikumi ir spēkā, ierosināt būvniecības lietu, kam projektēšanas nosacījumi būs spēkā piecus gadus. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa pēdējā gadā saņemt saskaņojumus no institūcijām, iesniegt būvvaldei pieprasījumu projektēšanas nosacījumu izpildei pēdējā gadā (devītais – desmitais gads kopš tehnisko noteikumu izsniegšanas), tad vēl ir būvniecības termiņš, pieci – desmit gadi un kopā kopš tehnisko noteikumu izsniegšanas var paiet līdz pat 15 – 20 gadiem.
Attiecībā uz VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk - Lidosta) norādām, ka situācija dabā var būt tik būtiski mainījusies (piemēram, inženiertīkli var būt pārbūvēti, pieslēgušies citi lietotāji un izveidoti jauni pieslēgumi, sasniegta inženiertīkla maksimālā kapacitāte, pasliktinājies to tehniskais stāvoklis vai iestājušies citi apstākļi, kas prasa citu risinājumu), attiecīgi tehnisko noteikumu īstenošana var būt neiespējama vai nelietderīga. Vienlaikus arī izmaiņas tiesību aktos var noteikt jaunas vai atšķirīgas prasības, salīdzinot ar tām, kādas bijušas tehnisko noteikumu izdošanas brīdī, kas var būt pamats atšķirīgu prasību noteikšanai. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, ka, pat mainoties faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, tehniskie noteikumi nav grozāmi piecus gadus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 2. pantā ietverto grozījumu likuma 14.pantā 1.¹ daļā.

-

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. pantā ir noteikts, ka nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Atbilstoši minētā likuma 7. panta pirmās daļas 11. punktam Ministru kabinets ar 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteica nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm atbilstoši rīkojuma 2. punktam un pielikumam.
Speciāls statuss objektiem teritorijas attīstības plānošanas jomā garantē izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma, tādējādi atvieglinot un vienkāršojot projektēšanas un būvniecības procesu un saskaņojumu saņemšanu, ka arī šāda statusa noteikšanas mērķis ir mazināt sabiedrības iespēju kavēt attiecīgā objekta attīstību.
Objektam, kuram noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir atvieglināta kārtība, lai saņemtu būvatļauju, un būvniecība iespējama īsākos termiņos. Saskaņā ar Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lai saņemtu būvatļauju, būvniecības iecerei nav obligāti jāatbilst attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam, detālplānojumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 3. pantā ietverto 14.² panta ceturto daļu ar 4. punktu piedāvātajā redakcijā.
Papildus informējam, ka praksē pastāv gadījumi, kad VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC) nav bijusi iespēja izteikties ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā novērtējuma, pašvaldības teritorijas plānojuma vai detālplānojuma izstrādes procesā, līdz ar to no likumprojekta 3. pantā ietvertās 14.² panta otrās daļas redakcijas un likumprojekta anotācijas nav saprotams, vai un kā tas ietekmēs LVC kompetencē esošos jautājumus, kas nav izvērtēti iepriekšējos posmos. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotāciju.
Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgajos plānošanas dokumentos var būt sadaļa par būves iekļaušanu esošajā ainavā, taču ne vienmēr tiek pievienoti būves vizuālie risinājumi un to ietekme uz ainavu, bet plānotā būve tiek vērtēta pēc būves novietojuma situācijas (jeb ģenerālplāna), lūdzam izvērtēt likumprojekta 3. pantā ietvertās 14.² panta otrās daļas redakcijas pilnveidošanu, norādot izņēmumus (gadījumus) attiecībā uz pārvērtējamiem jautājumiem, vai arī sniegt attiecīgu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

4) tiek veikta nacionālo interešu objekta un ar to saistīto būvju būvniecība.

Ar likumprojekta 4. pantā ietvertiem grozījumiem likuma 16. pantā būvniecības ierosinātājam tiek dota iespēja izvēlēties vienu no viņam izdevīgākajiem teritorijas plānošanas dokumentiem (to, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, vai to, kas ir apstiprināts būvniecības ieceres realizācijas laikā), kas nostāda tehnisko noteikumu izdevējus situācijā, kas nav pietiekami izvērtēta un var radīt pārpratumus. Piemēram, LVC izdos tehniskos noteikumus iecerei, kas atbilda spēkā esošajam teritorijas plānošanas dokumentam. Savukārt būvniecības ieceres realizācijas laikā stāsies spēkā jauns teritorijas plānošanas dokuments, kas būs izdevīgāks attiecīgajam īpašniekam, tomēr tehniskie noteikumi no jauna netiks prasīti, jo tehnisko noteikumu derīguma termiņš atbilstoši paredzētajiem grozījumiem ir pieci gadi.
Līdz ar to, ja būvniecības ieceres īstenotājam ļaus izvēlēties viņam izdevīgāko teritorijas plānošanas dokumentu, tad gadījumā, ja viņš izvēlas ieceri īstenot atbilstoši jaunākajam teritorijas plānošanas dokumentam, viņam jāpieprasa tehniskie noteikumi atkārtoti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojektu.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 7. pantā ietvertie grozījumi 19.⁴ pantā kopumā ir vērsti uz būvniecības procesa dalībnieku interešu aizsardzību, nostiprinot atbildību par topogrāfiskās/ATIS/citas telpiskās informācijas pareizību uz pazemes inženiertīklu īpašniekiem, šādos apstākļos var ticami pieļaut, ka inženiertīklu īpašnieki sava riska mazināšanas nolūkā izvirzīs papildu prasības būvniecības procesa dalībniekiem attiecībā uz pazemes inženiertīkliem. Šādas inženiertīklu īpašnieku prasības varētu uzlikt būvniecības procesa dalībniekiem nesamērīgu slogu, jo projektētājiem varētu būt jāpārbauda katra pazemes inženiertīkla faktiskā atrašanās vieta pazemē, lai arī tās jau ir fiksētas ADTI vai ATIS vai arī vispār nav ziņu par to, ka (vai) inženiertīkli attiecīgajā vietā vispār atrodas. Tas nevis atvieglos, bet gan, tieši pretēji, būtiski sarežģīs un sadārdzinās būvniecības procesu. Tāpēc nepieciešams preventīvi paredzēt tiesisko regulējumu, lai novērstu iespējamību, ka pazemes inženiertīklu īpašnieki savu atbildību pārnes uz būvniecības procesa dalībniekiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 7. pantā ietverto 19. ⁴ pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

(2) Pienākums noskaidrot un uzmērīt pazemes ārējo inženiertīklu faktisko novietojumu dabā gulstas uz pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku un šādas darbības ir veicamas par pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.

Ar likumprojekta 7. pantu paredzēts papildināt likumu ar 19.⁴ pantu. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Lidosta lidlauks un liela daļa ar to saistītā infrastruktūra, ieskaitot pazemes inženiertīklus, ir būvēta padomju laikos kā “Aeroflot” filiāle un padomju armijas militārais objekts. Līdz ar to, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi un objekta specifiku, Lidostas rīcībā joprojām nav daudzu būvju, tostarp inženiertīklu, būvniecības dokumentācijas un Lidostai kā inženiertīklu īpašniekam objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr ir pietiekama informācija par precīzu tai piederošo inženiertīklu atrašanās vietu, dziļumu visā tās inženiertīklu trases garumā.  
Norādām, ka atbildības noņemšana no būvniecības procesa dalībniekiem var apdraudēt normālu Lidostas lidlauka kā nacionālo interešu objekta un kritiskās infrastruktūras darbību. Nosakot likumā, ka šajā pantā minētajos gadījumos būvniecības dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, neatkarīgi no tā, vai bojājumi tiek nodarīti nejauši vai apzināti, tiek veicināta vieglprātīga attieksme un nerēķināšanās ar inženiertīklu īpašnieku un valdītāju interesēm, pieļaujot iespēju arī apzināti bojāt trešai personai piederošos inženiertīklus, ja to faktiskās atrašanās vietas dēļ būtu jāveic papildu darbības to aizsardzībai vai jāmaina būvniecības dokumentācijā paredzētos risinājumus. Tāpat norādām, ka Lidosta var nebūt iespējas nekavējoties novērst bojājumus, kas var ietekmēt tās spēju sniegt pakalpojumus, kas Lidostas gadījumā var apdraudēt Lidostas lidlauka funkcionēšanas nepārtrauktību un civilās aviācijas drošību.
Papildus informējam, ka VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk - LGS) nodrošina nodrošina drošu un optimālu gaisa kuģu satiksmi visiem Latvijas gaisa telpas lietotājiem. LGS savu darbību īsteno valstij stratēģiski svarīgā nozarē, darbojoties transporta nozares aviācijas apakšnozarē un sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski nozares politikas īstenošanai. Lai sniegtu savus pakalpojumus, LGS visā Latvijas teritorijā, ieskaitot valsts nozīmes lidlaukus, ir izvietojusi gaisa satiksmes vadībai nepieciešamās iekārtas, kuru darbības pārtraukumi var radīt kritiskas situācijas gaisa telpas lietotajiem. Šo iekārtu darbības nepārtrauktību nodrošina pazemes ārējie inženiertīkli, turpmāk – inženiertīkli, un LGS pastāvīgi veic inženiertīklu uzturēšanas darbus  un nodrošina to regulāru modernizāciju.
Inženiertīklu pareiza ekspluatācija ļauj tos ekspluatēt vairāk nekā desmit gadus. Līdz ar to jāņem vērā, ka tehnoloģijas inženiertīklu atrašanās vietas noteikšanai laikā, kad tika izbūvēti šie inženiertīkli, nebija tik precīzas, kā tas ir šobrīd. LGS līdzšinējā pieredze rāda, ka inženiertīklu faktiskā atrašanās vieta var neatbilst augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijās sistēmā norādītajai vietai. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. pantā ietvertā 19.⁴ panta redakcija var radīt situācijas, kurās būvnieks, veicot būvdarbus, nepievērsīs pienācīgu uzmanību inženiertīklu aizsardzības jautājumiem, kā rezultātā var tikt ietekmēta drošas gaisa satiksmes nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu darbība. 
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka minēto regulējumu nedrīkst attiecināt uz valsts kritiskās infrastruktūras objektiem, nacionālo interešu objektiem, kā arī uz infrastruktūras objektiem, kas īsteno valsts varas funkcijas un darbojas valstij stratēģiski svarīgās nozarēs. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks apdraudēta šo objektu pilnvērtīga funkcionēšana, kas savukārt varētu negatīvi ietekmēt visas sabiedrības un valsts drošības intereses. Līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 7. pantu.

-