Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK), izvērtējot Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu pakotni, kas paredz patērētāju kreditēšanas nozares uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, norāda, ka šī iniciatīva pēc būtības nav uzskatāma par tehnisku vai formālu kompetenču pārdali. Tā ir plaša mēroga institucionāla reforma, kas būtiski ietekmē finanšu sektora uzraudzības modeli, patērētāju tiesību aizsardzības pieeju un uzņēmējdarbības vidi kopumā.

[1.] Par izvērtējumu nepietiekamību
LTRK konstatē, ka likumprojektu anotācijās nav nodrošināts pilnvērtīgs sākotnējais ietekmes izvērtējums atbilstoši labas likumdošanas principam un normatīvo aktu izstrādes prasībām. Anotācijās nav analizēta reformas ietekme uz uzraudzības intensitāti, datu pieprasījumu apjomu, administratīvo slogu un tirgus dalībnieku izmaksām, kā arī nav sniegts strukturēts izvērtējums par institucionālās kompetences maiņas praktiskajām sekām. Izvērtējums ir veikts virspusēji, un šāds informācijas trūkums ierobežo iespēju novērtēt regulējuma samērīgumu un atbilstību pierādījumos balstītas politikas veidošanas principiem, jo īpaši situācijā, kad tiek mainīts uzraudzības modelis, nevis tikai precizētas atsevišķas normas.

LTRK vērš uzmanību arī, ka likumprojektu pakotnē nav sniegts pietiekams izvērtējums par Latvijas Bankas institucionālo kapacitāti pārņemt patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas, tostarp nodrošinot atbilstošu metodoloģiju, kompetenci un līdzšinējās prakses pēctecību.

Tāpat nav veikts pietiekams alternatīvo risinājumu izvērtējums. Anotācijās nav analizētas iespējas pilnveidot esošo uzraudzības modeli, piemēram, stiprinot institucionālo sadarbību vai precizējot funkciju sadalījumu starp iesaistītajām iestādēm. Līdz ar to nav pierādīts, ka izvēlētais centralizācijas modelis ir vispiemērotākais un mazāk ierobežojošais risinājums, kas atbilst proporcionalitātes principam. Papildus LTRK norāda, ka piedāvātā reforma netiek īstenota kā daļa no vienota un sistemātiska finanšu sektora uzraudzības modeļa pārskatījuma, kas var saglabāt vai pat pastiprināt funkciju pārklāšanās un regulējuma fragmentācijas riskus.

[2.] Par regulējuma piemērošanu
LTRK īpaši vērš uzmanību uz tiesiskās noteiktības nodrošināšanu institucionālās reformas kontekstā. No likumprojektu pakotnes un tās anotācijām nav pietiekami skaidrs, kādi būs turpmākās uzraudzības pieejas pamatprincipi, kā tiks nodrošināta līdzšinējās interpretācijas prakses pēctecība un kādi būs sankciju piemērošanas kritēriji. Šādos apstākļos pastāv risks, ka normu piemērošana pārejas periodā un pēc reformas būs nevienveidīga, kas var palielināt administratīvo strīdu skaitu un radīt papildu atbilstības izmaksas tirgus dalībniekiem. Tāpat LTRK norāda, ka pārejas regulējuma nepietiekama detalizācija var radīt neskaidrības attiecībā uz procesuālo nepārtrauktību un piemērojamo tiesību normu izvēli.

Būtiska nozīme ir arī uzraudzības pieejas transformācijai. Patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas līdzšinēji balstītas uz patērētāja uzvedības un uztveres analīzi, savukārt Latvijas Bankas uzraudzības modelis primāri orientēts uz prudenciālās uzraudzības principiem. Šāda institucionālā maiņa var novest pie tā, ka normu piemērošanā dominē formāla atbilstības pieeja, nepietiekami izvērtējot komercprakses faktisko ietekmi uz patērētāju. Rezultātā var pieaugt regulatīvās iejaukšanās intensitāte arī gadījumos, kuros faktiskā riska līmenis patērētājam ir ierobežots, kas ietekmē regulējuma samērīgumu un tirgus dalībnieku darbības elastību.

[3.] Uzņēmējdarbības vide un finanšu sektora attīstība
LTRK uzsver, ka regulējuma prognozējamība ir būtisks priekšnoteikums investīciju videi un finanšu sektora attīstībai. Ja normu interpretācijas prakse un uzraudzības pieeja var būtiski mainīties bez skaidra metodoloģiskā ietvara, tas palielina regulatīvo nenoteiktību un var ietekmēt tirgus dalībnieku lēmumus attiecībā uz investīcijām un jaunu produktu attīstību, tādējādi ierobežojot konkurenci un inovāciju.

Papildus LTRK norāda, ka reformas izstrādes procesā nav nodrošināta pietiekama uzņēmēju organizāciju iesaiste. Ņemot vērā reformas tvērumu un tās ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, būtu nepieciešams plašāks un strukturētāks konsultāciju process ar tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka regulējums ir praktiski piemērojams un nerada nepamatotus riskus.

[4.] Noslēgums
Ņemot vērā minēto, LTRK secina, ka piedāvātā institucionālā reforma pašreizējā redakcijā nav pietiekami pamatota un rada būtiskus riskus gan regulējuma kvalitātei, gan tā piemērošanas prognozējamībai. Nepilnīgs ietekmes izvērtējums, alternatīvu neanalizēšana un neskaidrs turpmākās uzraudzības pieejas ietvars neļauj pārliecinoši secināt, ka izvēlētais modelis uzlabos patērētāju aizsardzību, vienlaikus saglabājot samērīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi.

LTRK ieskatā pirms turpmākas likumprojektu pakotnes virzības ir nepieciešams būtiski pilnveidot reformas pamatojumu, nodrošinot pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, skaidru uzraudzības pieejas definējumu un alternatīvu risinājumu analīzi, lai novērstu regulatīvās nenoteiktības riskus un nodrošinātu līdzsvarotu finanšu sektora attīstību.
 

-