Atzinums

Lūdzam salāgot noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļā ietverto informāciju, jo no vienas puses norādīts, ka: "Projektā paredzēts pilnvarojums pašvaldības domei ar tās saistošajiem noteikumiem noteikt tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, kā arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai atkarībā no nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeņa. Bet tālāk minētajā sadaļā skaidrots, ka:  "Noteikumu Nr. 918 71.3 punkts neparedz Ministru kabineta pilnvarojuma tālāku deleģēšanu pašvaldībām normatīvo aktu izdošanas izpratnē un nenosaka pašvaldībām pienākumu izdot saistošos noteikumus. Minētā norma paredz pašvaldības domes kompetenci praktiskā administratīvā procesa ietvaros noteikt zvejas limitu sadales kārtību un zvejas efektivitātes izvērtēšanas kritērijus (iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis), kas ir nepieciešami zvejas tiesību izmantošanas organizēšanai konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tai piegulošajos ūdeņos, ņemot vērā vietējos apstākļus un pieejamo zvejas limitu apjomu."
Papildus lūdzam izvērtēt un anotācijā pamatot, kādēļ nepieciešami faktiski divi pašvaldības lēmumi, proti, 71.³ un 71.⁴ punktā minētais saistībā ar zvejas limitu piešķiršanu (tostarp vērtējot lietderību un administratīvo slogu), kā arī - kādēļ attiecīgie kritēriji (to piemērošanas kārtība nav iekļaujami ārējā normatīvajā aktā, kā līdz šim, ievērojot indivīda pamattiesības zināt savas tiesības). Kā arī lūdzam skaidrot grozīto noteikumu 71.³ punktā paredzētā lēmuma juridisko dabu, tostarp, vai tas ir saistošs privātpersonām.

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 71.⁴2. apakšpunktu. Tiesību norma kā vienu no kritērijiem jaunajiem zvejniekiem izvirza "mērķi uzsākt saimniecisko darbību zvejniecībā kā komersanta dalībniekiem vai vadītājiem". Vēršam uzmanību, ka ar zvejniecību var nodarboties ne tikai komersanti, bet arī zvejnieku saimniecības un fiziskās personas. Katrs no šiem subjektiem ir ar dažādiem pienākumiem un tiesībām, kā arī ar dažādam tiesību normām, kas uz tiem tiek attiecinātas. Tādēļ lūdzam izvērtēt, vai patiešām tiesību normas mērķis ir paredzēt šādas zvejas tiesības tikai komersantiem, bet ne zvejnieku saimniecībām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju. Ja mērķis ir paredzēt šādas tiesības tikai komersantiem, tad anotācijā ir nepieciešams skaidrot, kāpēc šādas tiesības netiek piešķirtas pārējiem subjektiem. Šobrīd tiesību norma bez pamatojuma aizliedz zvejnieku saimniecībām un fiziskām personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju iegūt neizmantotos un brīvi pieejamos zvejas limitus. Ja patiešām tiek paredzēts, ka šādas tiesības ir tikai komersantiem, norādām, ka komersantiem nav "vadītāju". Komersanta izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv komersantu ir valde, kurā var būt viens vai vairāki valdes locekļi. Savukārt "dalībnieks" ir subjekts, kuram pēc būtības pieder komersants. Lūdzam precizēt tiesību normu, lietojot "vadītāja" vietā atbilstošu terminu, ņemot vērā iecerētās tiesību normas mērķi. 

-

Aicinām izvērtēt, vai iekšējo publisko ūdeņu nomas maksas noteikšana nav saistīta ar cita likuma pilnvarojuma izpildi, uz kā pamata izdoti Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi", proti, Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punktā (izdod noteikumus par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu nomu) ietvertā pilnvarojuma izpildi, nepieciešamības gadījumā papildinot grozīto noteikumu norādi par noteikumu izdošanas tiesisko pamatu un 1. punktu. Alternatīvi lūdzam anotācijā skaidrot, vai noteikumu projektā minētā Zvejniecības likuma 13. panta otrās daļas 1. punkts uzskatāms par speciālo tiesību normu iepretim iepriekš minētā likuma pilnvarojumam. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, ja likumos ir gan vispārīgs, gan speciāls pilnvarojums Ministru kabinetam, noteikumos ietver norādi uz speciālo pilnvarojumu. 

-