Atzinums

Lūdzam precizēt spēkā esošo noteikumu 9.punktu. 

Spēkā esošo noteikumu 9. punkts paredz, ka  “pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 75 kWh/m2 gadā. Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu.”

Vēršam uzmanību, ka noteikumu 9. punkts nepamatoti izslēdz no iespējas pieteikties atbalstam ļoti lielu skaitu vēsturisko ēku ļoti praktisku iemeslu dēļ.

1. Noteikumu punktā ietvertā prasība nav nekādā veidā tehniski pamatojama un ir pretrunā ar LBN 002-19 Pielikuma 2. tabulā “Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei” noteiktajām vērtībām. Šajos noteikumos zemākais nepieciešamais sasniedzamais energoefektivitātes līmenis ir 90 kWh/m2 gadā (ēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijas). Tātad nav ievērota samērība, jo no vēsturiskajām ēkām tiek prasīts sasniegt vairāk, nekā no jebkuras citas būves.

2. Izvirzītā prasība rada risku, ka projektos energoefektivitātes rādītāji tiek sasniegti mākslīgi, piemēram, nepamatoti samazinot aprēķina iekštelpu temperatūras un gaisa apmaiņas rādītājus, kā arī aprēķinos pieļaujot citus nepamatotus pieņēmumus. Rezultātā iespējamas arī datu manipulācijas pēc renovācijas gadījumos, kad nebūtu sasniegti projektā izvirzītie rādītāji.

3. Liela daļa valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu ir ēkas ar platību līdz 500 m2. Tātad vairums ēku nevarēs kvalificēties šim atbalstam divu iemeslu dēļ:
1) šis kritērijs izslēdz no konkurences mazākas platības būves, jo pastāv sakarība starp ēkas platību un energoefektivitāti – mazs platības ēkām ir lielāki siltumenerģijas zudumi;
2) lai nodrošinātu atbilstību šim punktam mazas platības ēkām būs jāveic ievērojami vairāk un dārgāki energoefektivitātes pasākumu pret sasniedzamo CO2 ietaupījumu, kas automātiski padara šīs ēkas nekonkurētspējīgas.

4. Lai praktiski sasniegtu energoefektivitātes līmeni zem 75 kWh/m2 obligāti būtu jāveic vismaz tādi darbi kā ēku ārsienu siltināšanu un logu nomaiņu/papildus vērtņu iebūvi, kas valsts nozīmes kultūras pieminekļiem vairākuma gadījumos nebūs iespējami dažādo vēsturisko vērtību dēļ.

Ievērojot iepriekš norādīto, aicinām Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju atkārtoti izvērtēt noteikumu 9. punktā norādītos kritērijus un  neizvirzīt stingrākas prasības kultūras vēsturiskām ēkām, nekā visām citām renovējamām ēkām.
Attiecīgi kritērijam jābūt tehniski pamatotam un ne stingrākam kā noteikts LBN 002-19 (90 kWh/m2 gadā). Papildus būtu jāizvirza prasības ēkām ar dažādām apkurināmām platībām, kā tas ir sadalīts MK 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3.pielikumā.

-

Precizētais noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu 36.punktu. 36.8.apakšpunktā ir lietots saīsinājums “NĪP”. Skaidrības nodrošināšanai lūdzam precizēt lietoto saīsinājumu.
 

-

Aicinām papildināt anotācijas sadaļu “Risinājuma apraksts” ar informāciju, norādot, ar kuriem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķiem un kurām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām tiks nodrošināta demarkācija ar noteikumu projektā plānoto atbalstu, tādejādi nodrošinot informācijas izsekojamību.
 

-