Atzinums

Noteikumu projekta nosaukums neatbilst noteikumu projekta tvērumam.

Noteikumu projekta nosaukums ir izteikts tādā redakcijā, kas  pirmsšķietami varētu maldināt noteikumu projekta adresātus, jo no tā nevar nepārprotami secināt, ka tas attiecas tikai uz tādu ceļu satiksmes uzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanu, kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, kā arī nosaukumā netiek ietverts paziņošanas pienākums adresātam. Nosaukumā ir paredzēts, ka tie ir par ceļu satiksmes uzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanu uz ceļiem un ar tiem fiksētās informācijas apstrādi. Savukārt noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ir paredzēts, ka noteikumi nosaka prasības un kārtību tādu tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem, kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Noteikumu projekta 1.3. punkts paredz kārtību, kādā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētā informācija paziņojama adresātam
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta nosaukumu atbilstoši noteikumu projekta 1.1. un 1.3. apakšpunktam (ietverot nosaukumā noteikumu projekta 1.1. un 1.3. apakšpunktus saīsinātā redakcijā), lai izlasot noteikumu projekta nosaukumu adresāts uzreiz gūtu priekšstatu par attiecīgā noteikumu projekta tvērumu.

-

Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta 1.¹ daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā informācija paziņojama Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai. Noteikumu projektā ietvertas normas (it īpaši jauna ceturtā nodaļa) var nesasniegt likumdevēja noteikto mērķi. 

Proti, kā Satversmes tiesa jau atzinusi (sk. Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas un Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2018-16-03, https://likumi.lv/ta/id/307584), Ministru kabinets drīkst izdot tikai tādas normas, kas sasniedz likumdevēja noteikto mērķi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-06-0103 18. punktu). Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs vēlējies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt kādu jautājumu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punktu).

Satversmes 64. panta tvērums noteic pilnvarojuma īstenošanas robežas, kuras izpildvarai ir jāievēro, lai tās izdotie normatīvie tiesību akti nebūtu atzīstami ultra vires. Tas ietver sevī gan pilnvarojuma ārējās robežas ievērošanu, piemēram, to, ka izpildvarai nav tiesību pieņemt tādas tiesību normas, kas bez likumdevēja pilnvarojuma veidotu jaunas tiesiskās attiecības, gan arī pilnvarojuma iekšējās robežas ievērošanu – to, ka pilnvarojums ir izpildīts tikai tad, ja tas īstenots pienācīgi un pilnā apjomā. Proti, izpildvaras rīcībai jābūt tiesiskai, racionālai, savlaicīgai, kā arī jāatbilst likumdevēja gribai un izvirzītajiem kritērijiem (sk.: Xanthaki H. Drafting Legislation: Art and Technology of Rules for Regulation. Oxford: Hart, 2014, p. 267). Likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam jābūt izpildītam tādā apjomā, lai radītais likuma īstenošanas mehānisms būtu efektīvs un pilnībā nodrošinātu likumdevēja noteiktā mērķa sasniegšanu. Turklāt tikai tāds tiesiskais regulējums, kas sasniedz tā mērķi, var tikt atzīts par efektīvu un atbilstošu tiesiskas valsts principam (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2013-09-01 12. punktu).

Ņemot vērā minēto, aicinām pārskatīt noteikumu projekta IV nodaļu "Ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētās informācijas paziņošana" un pārliecināties, ka nodaļā ietvertais regulējums ir efektīvs un paziņojums par iespējamu pārkāpumu sasniedz tā adresātu maksimāli ātri, kā arī pārliecināties par šīs nodaļas atbilstību Paziņošanas likumam. 
 

-

Nav norādīts noteikumu projekta 2. punktā ietvertā regulējuma grozīšanas mērķis. 

Proti, šobrīd spēkā esošo ir Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 224 “Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā” (turpmāk – noteikumi Nr. 224) 2. punkts paredz, ka tehniskos līdzekļus uzstāda uz ceļiem vietās vai posmos, kur, novēršot agresīvu braukšanu vai veicinot vienmērīgu satiksmes plūsmu preventīvos nolūkos, nepieciešams novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem vai cietušajiem. Savukārt noteikumu projekta 2. punkts paredz atšķirīgu regulējumu, jo tajā ir paredzēts, ka tehniskos līdzekļus uzstāda uz ceļiem vietās vai posmos, kur, novēršot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus vai veicinot vienmērīgu satiksmes plūsmu preventīvos nolūkos, nepieciešams uzlabot ceļu satiksmes drošību. Anotācijā arī nav ietverts skaidrojums regulējuma grozīšanai. Lūdzam skaidrot kādēļ noteikumu projekta 2. punkts būtiski atšķiras no noteikumu Nr. 224 2. punktā ietvertā regulējuma.

-

Lūdzam salāgot noteikumu projektā lietoto terminoloģiju. 

Noteikumu projekta ir paredzēts, ka tie nosaka kārtību tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem, kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Savukārt noteikumu projekta 3. un 4. punktā tiek lietots vārdu savienojums "stacionārie tehniskie līdzekļi". Minētais vārdu savienojums nav paskaidrots anotācijā vai noteikumu projektā. Turklāt minētais vārdu savienojums netiek lietots Ceļu satiksmes likumā.  Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 3. un 4. punktu vai ietvert skaidrojumu projekta anotācijā.

-

Nav saprotams pēc kādiem principiem vai pazīmēm pārkāpumi tiek sadalīti grupās noteikumu projekta ietvaros. 

Lūdzam projekta anotācijā skaidrot pārkāpumu sadalījumu grupās noteikumu projekta ietvaros. Norādām, ka pārkāpumu sadalījums grupās nav paredzēts Ceļu satiksmes likumā vai Autoceļu lietošanas nodevas likumā. 

-

Lūdzam pārskatīt nodaļas regulējumu pēc būtības un nodrošināt to atbilstību Paziņošanas likumam. 

Noteikumu projekta 8. punktā ir paredzēts, ka  par iespējamu pārkāpuma – tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, – kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, izdarīšanu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā automātiskā datu apstrādes režīmā tiek sagatavots informatīvais paziņojums par fiksēto gadījumu.
 
1. Ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, tad persona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, pati var izvēlēties tādu paziņošanas veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam, pēc iespējas ievērojot adresāta norādīto paziņošanas veidu (Paziņošanas likuma 3. panta otrā daļa). 
Ņemot vērā minēto, rosinām apsvērt nodaļas pārskatīšanu un papildināšanu ar citiem paziņošanas veidiem, tai skaitā ietvert regulējumu, kas paredz pēc iespējas ņemt vērā personas vēlmi attiecībā uz informācijas paziņošanas formu un veidu.

2. Projektā paredzēts, ka paziņojumam ir informatīvs raksturs. Šāds regulējums neatbilst faktiskajai un tiesiskai situācijai. Piemēram, paziņojuma saņemšana pārtrauc ilgstošu administratīvo pārkāpumu.

3. Projektā paredzēts, ka paziņojums ir derīgs bez amatpersonas paraksta. Projekta anotācijā nav skaidrots šāda izņēmuma pamatojums. Turklāt mūsdienās pastāv iespēja izmantot arī citus līdzvērtīgus līdzekļus, piemēram, elektronisko zīmogu.

4. Projekta 9.1. apakšpunktā svītrojams vārds "sastāvs". Paziņojumā norāda fiksēto iespējamo pārkāpumu (nevis pārkāpuma sastāvu).

5. Projekta anotācijā nav ietverts pamatojums paziņojuma saturam. Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka personai nosūta informāciju "par fiksēto gadījumu". Līdz ar to nepieciešams skaidrojums, kāpēc projektā ir paredzēta tieši šāda satura informācija.
 

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta IV nodaļas  "Ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētās informācijas paziņošana" atbilstību Paziņošanas likumam. 

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 3. panta otro daļu, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Tādējādi iestādei ir rīcības brīvība dokumenta paziņošanas veida izvēlē, ciktāl to neierobežo citas tiesību normas (paredzot noteiktu paziņošanas veidu) (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 25. lpp.). Tāpat iestāde var ņemt vērā adresāta izteikto vēlmi par noteiktu dokumenta paziņošanas veidu (piemēram, adresāts vēlas saņemt dokumentu personiski iestādē vai it īpaši elektroniski, tā kā elektroniskā komunikācija efektivizē gan procesu iestādē, gan tiesā), ciktāl tas atbilst labas pārvaldības principam (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 26.-27. lpp). Paziņošanas likuma 9. panta 1.¹ daļa noteic: "Dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Dokuments, kas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas." Šī norma noteic izņēmumu no vispārīgās paziņošanas kārtības. Ja Oficiālās elektroniskās adreses likumā ir noteikts gadījums, kad dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi, tad dokuments ir paziņojams šādā veidā. Iestādei šajā gadījumā nav rīcības brīvības izvēlēties paziņošanas veidu.

Salīdzinājumam administratīvā pārkāpuma procesā īpašs regulējums ir paredzēts saistībā ar Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajiem apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Savukārt, ja pārkāpums ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tad piemērojama vispārīgā paziņošanas kārtība, tātad arī oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritātes princips. Saistībā ar minētājiem apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 422 "Kārtība, kādā paziņo lēmumu par soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā" 2. punkts daļēji noteic paziņošanas veidus. Šo noteikumu 4. punkts pieļauj izmantot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu sistēmu. Taču arī šajā normatīvajā aktā paredzētajā izņēmuma gadījumā ir jāievēro Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajā daļā noteiktais, ka vienlaikus jānodrošina dokumenta pieejamība oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja vien personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Ministru kabineta noteikumus nevar piemērot atrauti no likumu regulējumu. Ja pie administratīvās atbildības saucamā persona Ceļu satiksmes drošības direkcijas tīmekļvietnē ir reģistrējusies e-pakalpojumu sistēmā un piekritusi paziņojumu saņemšanai elektroniski, tad saistībā ar Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajiem apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem dokumentus paziņo šajā sistēmā. Vienlaikus nodrošina dokumentu pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā.

Ja konkrētajā gadījumā ir izmantojama Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu sistēma (tieši paredzēts ārējā normatīvajā aktā vai īpaši pamatots attiecīgas fiziskas personas lūgums kopsakarā ar Paziņošanas likuma 9. panta trešo daļu), tad vienalga vienlaikus jānodrošina attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamība oficiālās elektroniskās adreses kontā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt projekta IV nodaļas regulējumu un ietvert atbilstošu skaidrojumu projekta anotācijā.

-

Noteikumu projekta otrās nodaļas nosaukums šķietami neatbilst nodaļā ietvertā regulējuma tvērumam. 

Noteikumu projekta otrajā nodaļā cita starpā ir norādītas attiecīgas iestādes, kuru tīmekļvietnēs tiek publicēta informācija par vietām, kur uzstādīti vai noņemti tehniskie līdzekļi. Minētais regulējums tieši neattiecas uz tehnisko līdzekļu uzstādīšanas uz ceļiem prasībām un kārtību. Aicinām izvērtēt iespēju precizēt nodaļā ietverto regulējumu vai nosaukumu. 

-

Ierosinām 3. punktā vārdus "vai apzīmējumiem" pēc vārda "zīmēm" aizstāt ar komatu  un vārdu ", apzīmējumiem", un pēc vārda "apzīmējumiem" papildināt ar vārdiem "un citiem ceļu satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem". 

-

Ierosinām ceturto nodaļu saskaņot ar Datu valsts inspekciju. 

-