Atzinums

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta nosaukums neatbilst noteikumu Nr. 108 90., 91. un 92. punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam, vārdus “kārtība”, “noteikumi” v.tml. rakstot kā nosaukuma pēdējo vārdu un ka nosaukumu ar vārdiem “Noteikumi par” iesāk tikai retos izņēmuma gadījumos. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta nosaukumu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.108) 100. punkta nosacījumiem, korekti atspoguļojot likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu, Ministru kabinets nosaka konkrēta atbilstības novērtēšanas objekta būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī institūcijas, kuras veic tirgus uzraudzību reglamentētajā sfērā, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība.

-

Lūdzam skaidrot un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 8.punktu, tai skaitā saistībā ar noteikumu projekta 3.punktā noteikto, ka "ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumi attiecas uz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī ražotām un ievestām vai importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas degvielām, biomasas kurināmajiem, biogāzi, no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām un gāzveida degvielām, pārstrādāta oglekļa degvielām vai pārstrādātā oglekļa kurināmajiem, neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes".
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 3. punkta kopsakarībā ar 8.punktu šobrīd nav viennozīmīgi skaidrs, kādām degvielām un kādos gadījumos tiek piemēroti noteikumi.
Turklāt šobrīd, lasot 8.punkta apakšpunktus kopsakarībā ar noteikumu projekta vienībām, uz kurām 8.punktā ietvertas atsauces, nav viennozīmīgi skaidrs 8.punkta tvērums (proti, kādos gadījumos un vai ir jāpiemēro ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji). Tā piemēram, no 18.2.apakšpunkta izriet, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas degvielām un biogāzēm, kas ir ražoti no lauksaimniecības biomasas, ir jāatbilst (..) "siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ja tiek izpildīti šo noteikumu 19. un 20. punktā noteiktie nosacījumi". Tomēr noteikumu projekta 19.punkts un 20.punkts nenoteic šādus "noteikumus", bet gan pašus emisiju ietaupījuma kritērijus, kā arī brīdi, no kura iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā.
Līdz ar to noteikumu projekta 8.punktu nepieciešams precizēt arī redakcionāli.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 9.punktā un citās projekta normās minētā Komisijas 2022. gada īstenošanas regulas par noteikumiem, lai pārbaudītu ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijus un neliela netiešās zemes izmantošanas maiņas riska kritērijus (Pārbaudes regula) vēl nav pieņemta, nav korekti noteikumu projektā atsaukties uz šo regulu, tās konkrētiem pantiem un pielikumiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības regulas ir tieši piemērojamas, tai skaitā Pārbaudes regula pēc tās pieņemšanas un spēkā stāšanās būs saistoša arī Latvijas privātpersonām, lūdzam no noteikumu projekta svītrot atsauces uz minēto īstenošanas regulu, savukārt informāciju, kas saistīta ar regulas piemērošanu nākotnē, ietvert noteikumu projekta anotācijā.
 

-

Lūdzam svītrot vai pēc būtības precizēt noteikumu projekta III nodaļu. No šīs nodaļas 15.punkta ievaddaļas var vispārīgi secināt, ka III nodaļa attiecas uz importētām degvielām un izejvielām, proti, noteikts, ka "Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu, biomasas kurināmo un biogāzes izejvielu, kuri tiek ražoti no meža biomasas, ieguves valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir jābūt spēkā nacionāla vai reģionāla līmeņa tiesību aktiem, kas piemērojami izstrādes platībām, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina: (..)". Līdzīgus nosacījumus paredz arī 16.-18.punkts.
Norādām, ka noteikumu projektā ir skaidri jānorāda, ka III nodaļas noteikumi attiecas uz importētām meža biomasas izejvielām. Savukārt gadījumā, ja III nodaļu plānots attiecināt uz Latvijas meža biomasu, III nodaļā nepieciešams paredzēt skaidrus un Latvijas normatīvajiem aktiem atbilstošus nosacījumus. 

Lūdzam arī skaidrot (un noteikumu projektā norādīt), kam būs pienākums pārliecināties par III nodaļā minēto prasību ievērošanu, un kādā veidā tas notiks. Gadījumā, ja šāds pienākums tiek uzlikts privātpersonai, lūdzam izvērtēt šāda pienākuma samērīgumu, ņemot vērā, piemēram, ka izvērtēšanas kritēriji ir tai skaitā "izstrādes darbību likumība" un "tas, ka tiek aizsargātas platības, tostarp mitrājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu dabas aizsardzības mērķiem ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām", un nav skaidrs, kā privātpersona varēs pārbaudīt minēto prasību ievērošanu.

 Ir secināms, ka noteikumu projekta III nodaļā daļēji pārrakstītas Direktīvas 2018/2001/ES 29.panta 6. un 7.punkta normas, tomēr pašreizējā redakcijā un Latvijas nacionālo normatīvo aktu kontekstā regulējums ir neskaidrs un nav pārliecības, ka ar to tiks sasniegts minēto dirketīvas normu mērķis.

-

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta ceturto daļu normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Līdz ar to nosacījums, ka kritēriji no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai ir piemērojami no 2021.gada 25.decembra, ir pretrunā minētajam likumam. Turklāt attiecīgo nosacījumu piemērošanai ražošanai nepieciešams noteikt samērīgu pārejas periodu, ievērojot tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu.
Tieslietu ministrija ņem vērā, ka noteikumu projekta 23.punktā minētais datums izriet no Direktīvas 2018/2001/ES 29.panta 11.punkta. Tomēr vēršam uzmanību, ka ar direktīvas pārņemšanas termiņa nokavējumu nedrīkst radīt privātpersonu tiesiskās paļāvības aizskārumu, turklāt šāda atpakaļejoša spēka noteikšana var nonākt pretrunā ar šīs pašas dirketīvas 6.panta 1.punktā minēto principu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 24.punktu.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 59.pantu enerģētikas krīze ir likumā noteiktajā kārtībā izsludināti periodi, kad enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm. Noteikumu projekta 24.punktā minētā situācija pēc būtības atbilst Enerģētikas likumā minētajai enerģētikas krīzes definīcijai, proti, pastāv elektroenerģijas piegādes drošības apdraudējums. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 60. un 62.pantu, valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku, savukārt vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība — republikas pilsētas vai novada dome, kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze.
Līdz ar to noteikumu projekta 24.punktā noteiktais regulējums ir pretrunā Enerģētikas likumam.

Arī gadījumā, ja noteikumu projekta 24.punktā minēto plānots attiecināt uz situācijām, kas nav enerģētikas krīzes Enerģētikas likuma izpratnē, norādām, ka šāds risinājums - Eiropas Komisija pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma lemj par Latvijas nacionālo normatīvo aktu piemērošanu vai nepiemērošanu - neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas institucionālajai un tiesību sistēmai. Arī Eiropas Komisijai nav šādas kompetences, tā var tikai sniegt atzinumu par izņēmuma piemērošanas pamatotību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Līdz ar to Direktīvas 2018/2001/ES 29.panta 11.punkta piektā daļa noteikumu projektā pārņemta nekorekti. Atbilstoši minētajā direktīvas normā noteiktajam, ka "(..) pirmo daļu nepiemēro elektroenerģijai no iekārtām, par kurām dalībvalstis sniedz Komisijai īpašu paziņojumu, pamatojoties uz to, ka pastāv pienācīgi pamatots elektroenerģijas piegādes drošības apdraudējums. Pēc paziņojuma novērtēšanas Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā paziņojumā ietvertos elementus" un atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai šī direktīvas norma piemērojama tādējādi, ka pamatota elektroenerģijas piegādes drošuma gadījumā Ministru kabinets pēc attiecīga Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas lemj par grozījumu izdarīšanu noteikumos. Turklāt šādu kārtību nav nepieciešams regulēt šajā noteikumu projektā, jo tā jau izriet no Latvijas Republikas Satversmes, Ministru kabineta iekārtas likuma u.c. normatīvajiem aktiem.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2.6.apakšpunktā jau ir noteikts, ka "brīvprātīgā shēma – shēma, kuras ietvaros tiek apliecināta biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielu, biomasas kurināmā vai biogāzes atbilstība ilgtspējas kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par minētās brīvprātīgās shēmas atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem".
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta 33.1.apakšpunktā svītrot vārdus "kuru ir apstiprinājusi Eiropas Komisija".

Minētais attiecas arī uz noteikumu proejkta 36.punktu.

-

Lūdzam skaidrot, kas iesniedz minēto atzīšanas pieteikumu, uz attiecīgi precizēt noteikumu projektu.

-

Ņemot vērā, ka brīvprātīgo shēmu apstiprina Eiropas Komisija, lūdzam svītrot noteikumu projekta 35.punktu. Vēršam uzmanību, ka nacionālajos normatīvajos aktos  neregulē Eiropas Komisjas tiesības un pienākumus.

-

Lūdzam precizēt atbilstoši Noteikumu Nr. 108 136. un 137. punktam, ņemot vērā, ka noteikumu projektā neietver atsau­ces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, kā arī noteikumu projektā, ja nepieciešams, raksta atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā. 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 47. - 48. un 50.punktu, jo minētais regulējums neatbilst likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantā ietvertajam pilnvarojumam, kā arī lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 44. - 46.- un 49.punkta atbilstību pilnvarojumam.
Atbilstoši pilnvarojumam, šajos noteikumos pieļaujams noteikt būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu konkrētiem atbilstības novērtēšanas objektiem (piemēram, degvielu veidiem); 2) institūcijas, kuras veic tirgus uzraudzību reglamentētajā sfērā, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība. Minētais pilnvarojums interpretējams atbilstoši likuma 2.pantā minētajai likuma darbības jomai - proti, likums nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, likuma 3.pantā noteiktajam mērķim - nodrošināt atbilstības novērtēšanas vienotu kārtību, kas ir saskaņota ar Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī likuma 1.pantā noteiktajai atbilstības novērtēšanas definīcijai, proti, tas ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai institūciju saistītās prasības.
Noteikumu  projekta 47. - 50.punkts savukārt regulē statistiskās informācijas sniegšanas kārtību Centrālajai statistikas pārvaldei, un šādu ziņošanu nevar uzskatīt par procesa sastāvdaļu, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai institūciju saistītās prasības.
Īpaši vēršam uzmanību uz tādiem pienākumiem, kā, piemēram, noteikumu projekta 47.punktā paredzētais pienākums privātpersonai -  enerģijas lietotājam katru gadu sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei pamatojumu par kalendārajā gadā izmantoto kurināmo. Šāds privātpersonu pienākums Tieslietu ministrijas ieskatā vispār būtu nosakāms likumā, ievērojot, ka tas radīs privātpersonām ievērojamu administratīvo slogu. Tomēr jebkurā gadījumā enerģijas lietotāji nevar tikt uzskatīti par personām, kas pretendē uz atbilstības novērtēšanu, kā tas minēts likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 4.pantā.

-

Lūdzam precizēt normu, norādot, par ko tiek gatavots ziņojums un kam tas iesniedzams.  Norādām, ka jēdziens "vispārīgā ziņošanas kārtība" iepriekš noteikumu projektā, ne arī likumā “Par atbilstības novērtēšanu”, netiek lietots.

-

Noteikumu projekta anotācijā minētajā noteikumu projekta izdošanas pamatojumā pēc būtbas norādīts, ka ir nepieciešams steidzami pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2001/ES  par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2018/2001/ES) 29.-31.panta un V, VI un VIII pielikumu, jo nav paredzams, ka tuvākajā laikā stāsies spēkā normatīvie akti, ar kuriem tiek pārņemta dirketīva un kuru izstrāde šobrīd turpinās (likumprojekts "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) un "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-795). Anotācijā norādīts, ka, ja Direktīvas 2018/2001/ES 29.-31.panta un V, VI un VIII pielikumā noteiktie nosacījumi netiks transponēti Latvijas normatīvajā regulējumā, Latvijas ES ETS operatori nespēs pamatot to, ka to izmantotā biomasa atbilst ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritērijiem un līdz ar to nav uzskatāma par fosilo kurināmo, par kuru ir jāiegādājas un jānodod emisijas kvotas, kas savukārt radīs būtiskus finansiālos zaudējumus minētajiem komersantiem.

Tieslietu ministrija izprot nepieciešamību steidzami pārņemt dirketīvu, it īpaši ņemot vērā, ka tās transponēšans termiņš iestājās 2021. gada 30. jūnijā. Tomēr uzskatām par nepieciešamu vērst uzmanību, ka likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantā ietvertais pilnvarojums nav piemērot visu noteikumu projektā paredzēto normu pārņemšanai, ņemot vērā direktīvas 29.panta 1.punktā identificēto pārņemamo normu tvērumu, proti:
"No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šīs daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:
a) devums 3. panta 1. punktā izvirzītā Savienības mērķrādītāja un dalībvalstu atjaunojamās enerģijas īpatsvara sasniegšanā;
b) atjaunojamās enerģijas pienākumu, tostarp 25. pantā noteiktā pienākuma, izpildes novērtējums;
c) tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu."
Proti, attiecīgie kritēriji piemērojami statistikas, atjaunojamās enerģijas pienākuma izpildes novērtēšanas un komercdarbības atbalsta pieļaujamības vajadībām. Pēc būtības direktīva neliedz dalībvalstīs ražot un izmanot arī 29.pantam un saistītajām dirketīvas normām neatbilstošu no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūtu enerģiju, un nenosaka prasības visai dalībvalstī ražotajai attiecīgajai enerģijai un šo prasību atbilstības novērtēšanas mehānismus, kā tas šobrīd paredzēts noteikumu projektā. 
Savukārt, kā jau minēts iepriekš, atbilstoši likumā "Par atbilstības novēršanu" noteiktajam pilnvarojumam, šajos noteikumos pieļaujams noteikt būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu konkrētiem atbilstības novērtēšanas objektiem (piemēram, degvielām un to izejvielām), institūcijas, kuras veic tirgus uzraudzību reglamentētajā sfērā, un kārtību, kādā veicama tirgus uzraudzība. Minētais pilnvarojums interpretējams atbilstoši likuma 2.pantā minētajai likuma darbības jomai - proti, likums nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā, likuma 3.pantā noteiktajam mērķim - nodrošināt atbilstības novērtēšanas vienotu kārtību, kas ir saskaņota ar Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī likuma 1.pantā noteiktajai atbilstības novērtēšanas definīcijai, proti, tas ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, sistēmu, personu vai institūciju saistītās prasības.
Līdz ar to dirketīvas 29.panta un likuma "Par atbilstības novēršanu" noteiktā pilnvarojuma tvērums nesakrīt, kaut gan noteikumu projektā iespējams noteikt būtiskos degvielas un kurināmā ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus.
Lai minimizētu satversmības un tiesvedību riskus, lūdzam izvērtēt un no noteikumu projekta svītrot pilnvarojumam neatbilstošās normas (arī normas ar atpakaļejošu spēku).
Tāpat lūdzam apsvērt iespēju norādīt noteikumu piemērošanas jomu atbilstoši direktīvas 29.panta 1.punkta tvērumam vai arī noteikumu projekta anotācijā skaidrot, ka noteikumiem ir plašāks tvērums, nekā minētajā direktīvas pantā. Pretējā gadījumā nevar uzskatīt, ka dirketīva nacionālajos normatīvajos aktos pārņemta korekti.


 

-

Tiesiskās skaidrības nolūkos ierosinām precizēt noteikumu projekta 27.punktu, nosakot skaidras prasības minētajai masas bilances sistēmai, nevis ar to sasniedzamos mērķus. Salīdzinājumam lūdzu skatīt spēkā esošo Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" 13.¹ punktu.

-