Atzinums

Veidlapā Nr. 1.3.6. "Nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums reliģiskajām organizācijām" pašlaik kā atbildīgā institūcija norādīta Tieslietu ministrija (TM), bet kā līdzatbildīgā – Finanšu ministrija (FM). Ņemot vērā, ka nodokļu jautājumi primāri ir Finanšu ministrijas kompetencē, būtu lietderīgi veikt korekcijas un noteikt Finanšu ministriju kā atbildīgo institūciju, savukārt Tieslietu ministriju – kā līdzatbildīgo.

-

Aicinām nodokļu atvieglojumu periodiskajā izvērtējumā par to, vai tie ir atbilstoši, ekonomiski un efektīvi, ņemt vērā, ka, nosakot nodokļu atvieglojumus, jāievēro vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas, it īpaši tas attiecas uz nodokļa atvieglojuma apmēru vai piemērošanas noteikumu grozīšanu personai nelabvēlīgā veidā vai šādu atvieglojumu atcelšanu, vai izrietoši palielinot nodokļu slogu pārējiem nodokļu maksātājiem. Satversmes tiesa 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-12-03 6.2. un 8.2.apakšpunktā ir atzinusi, ka, ņemot vērā nodokļu atvieglojumu kā valsts ieņēmumus samazinoša institūta būtību un to attiecīgo ietekmi uz sabiedrības labklājību, periodiskas izvērtēšanas pienākums it sevišķi attiecas uz tos nosakošām normām. Proti, tiesību normu izdevējam, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kā arī atvieglojumu ilgtermiņa ietekmi un to mijiedarbību ar citiem politikas instrumentiem, ir periodiski jāpārliecinās, vai nodokļu atvieglojumi joprojām ir atbilstoši, ekonomiski un efektīvi. Tātad, ir jāpārbauda citstarp tas, vai noteiktie atvieglojumi sasniedz izvirzīto mērķi, vai tie ir sasaistīti ar valsts politikas plānošanas dokumentiem un tiešām ir nepieciešami kā visefektīvākais un finansiāli izdevīgākais mērķa sasniegšanas veids, vai tie ir taisnīgi, vai to rezultātā netiek pārsniegts piešķirtā budžeta ietvars un vai tie nerada konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un nesamērīgu administratīvo slogu. Nodokļu atvieglojumu izvērtēšana dod iespēju pārbaudīt arī to, vai atvieglojumu piemērošana ir caurskatāma, efektīva un vai to neizmanto ļaunprātīgi, tai skaitā personas, kurām šāds atvieglojums sākotnēji nebija paredzēts.
Īpaši uzsverama diskriminācijas aizlieguma un tiesiskās vienlīdzības principa ievērošana, nosakot nodokļu atvieglojumus (atšķirīgu attieksmi). Nodokļu maksāšanai pārsvarā ir solidārs raksturs, bet nodokļu atvieglojumi ir objektīvi nepieciešams izņēmums jeb atšķirīga attieksme. Lai secinātu, ka tiesiskais regulējums par nodokļu atvieglojumiem atbilst tiesiskās vienlīdzības principam un ir nepieciešama atšķirīga attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, ir jākonstatē tādi objektīvi apstākļi un argumenti, kas attaisno pašu atšķirīgo attieksmi, proti, jākonstatē tieši atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis un jānoskaidro, vai tieši atšķirīgā attieksme pret attiecīgajām personu grupām ir samērīga. Par attaisnojumu tiesību normā paredzētajai atšķirīgai attieksmei pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām nevar kalpot argumenti par tiesību normā noteikta citu personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu vai konkrētā regulējuma lietderīgumu. Minētais izriet arī no Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 36.punkta atziņas.

-