Atzinums

No konceptuālā ziņojuma un arī auditorfirmas PWC iepriekš ziņotā nav skaidrs par izmaksām šādas centralizācijas nodrošināšanā. Vēršam uzmanību uz to, ka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (turpmāk - Izmeklēšanas birojs) ir no valsts budžeta nefinansēta iestāde un, atņemot Izmeklēšanas birojam grāmatvedības un personālvadības funkcijas, netiks samazināts darbinieku skaits, jo darbinieki, kas šobrīd veic šis funkcijas, veic arī citus pienākumus. Un pēc šobrīd izskanējušās informācijas Izmeklēšanas birojam par grāmatvedības un personālvadības funkciju veikšanu būs jāmaksā vienotam pakalpojuma centram. Šobrīd nav zināms, cik liela maksa varētu būt par šādiem pakalpojumiem. Izmeklēšanas birojam, notiekot aviācijas, dzelzceļa vai jūras negadījumam, nekavējoties jādodas uz notikuma vietu un jāuzsāk izmeklēšana darbības, par kurām bieži vien arī jāveic nekavējoši maksājumi, bet pēc Valsts kases pārstāvju teiktā par steidzamības kārtā veiktiem pakalpojumiem būšot paaugstināta maksa. Izmeklēšanas birojs uzskata, ka šāds Vienotais pakalpojumu centrs, par kura pakalpojumiem būs jāmaksā nezināmas summas, ir ekonomiski neizdevīgs Izmeklēšanas birojam, kā no valsts budžeta nefinansētai iestādei.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Valsts kanceleju un Valsts kasi valsts iestāžu izmantoto resursu vadības programmu Horizon, paplašinot un uzlabojot, veidot kā vienotu valsts iestāžu grāmatvedības un personāllietvedības programmatūru, tādejādi centralizējot visu valsts iestāžu grāmatvedības un personāllietvedības informāciju vienotā datu bāzē, ievērojot visu valsts iestāžu konfidencialitāti.

-

Satiksmes ministrija lūdz turpmākajā atbalsta funkciju centralizācijas virzībā ņemt vērā saskaņā ar starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajai prasībai, ka Izmeklēšanas birojam ir jābūt neatkarīgai institūcijai:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK 4.panta otrā daļa noteic, ka Drošības izmeklēšanas iestāde ir funkcionāli neatkarīga, konkrēti, no aviācijas iestādēm, kas atbildīgas par lidojumderīgumu, sertifikāciju, lidojumu nodrošināšanu, gaisa kuģu apkopi, licencēšanu, gaisa satiksmes vadību vai lidostu ekspluatāciju, un vispār no jebkuras citas puses vai struktūras, kuras intereses vai uzdevumi varētu būt pretrunā ar drošības izmeklēšanas iestādei uzticēto uzdevumu vai kura ietekmētu šīs iestādes objektivitāti;
2) Dzelzceļa likuma 33.¹ panta otrā daļa noteic, ka Izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, no atbilstības novērtēšanas institūcijas un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem;
3) Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumu Nr.561 “Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanas kārtība” 10. punkts noteic, ka Izmeklēšanas birojs tiesiskās struktūras un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīgs no jebkura subjekta, kurš varētu būt ieinteresēts, lai attiecīgā negadījuma vai incidenta cēloņi netiktu atklāti.

-

Satiksmes ministrija, atsaucoties uz konceptuālajā ziņojumā minēto, ka atsevišķās iestādēs identificēti būtiski informācijas aprites ierobežojumi, kas saistīti ar iestāžu darbības specifiku un organizatorisko darbu, lūdz turpmākajā atbalsta funkciju centralizācijas virzībā ņemt vērā Valsts dzelzceļa administrācijas neatkarības prasības, kas noteiktas Dzelzceļa likuma 30.panta 4.¹ daļā, ka norādījumus lietās, kas saistītas ar Valsts dzelzceļa administrācijas sūdzību izskatīšanas funkcijas un tirgus uzraudzības funkcijas veikšanu dzelzceļa jomā, kā arī personāla komplektēšanas un personālvadības jautājumos Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās Valsts dzelzceļa administrācija nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju.
Minētā Dzelzceļa likuma norma ir pārņemta no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu prasībām, kas cita starpā nosaka, ka katra dalībvalsts izveido vienu valsts regulatīvo iestādi dzelzceļa nozarē (Latvijā - Valsts dzelzceļa administrācija). Šī iestāde ir atsevišķa institūcija, kas organizatoriskā, funkcionālā, hierarhijas un lēmumu pieņemšanas ziņā ir juridiski nošķirta un neatkarīga no jebkuras citas privātas vai valsts struktūras. Tā arī savas uzbūves, finansējuma saņemšanas, juridiskās formas un lēmumu pieņemšanas ziņā nav atkarīga ne no viena infrastruktūras pārvaldītāja, par maksas aprēķināšanu atbildīgās iestādes, jaudas sadales iestādes vai pieteikuma iesniedzēja. Turklāt tā savu funkciju izpildē ir neatkarīga no jebkuras kompetentas iestādes, kas iesaistīta sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanā.

-

Konceptuālā ziņojumā nav ņemts vērā fakts, ka atsevišķām iestādēm, kuru darbību tieši regulē Eiropas Savienības regulas, attiecībā uz cilvēkresursu vadību un mācību un attīstības vadību ir noteiktas speciālas prasības, tostarp, cilvēkresursu plānošana, specifiskas kompetences un kompetenču uzturēšana, kuru pārvaldīšana centralizēti nav iespējama. Izvarīšanās no šo prasību izpildes, tostarp, pieņemot cilvēkus darbā bez specifisku kompetenču novērtēšanas, tiks uzskatīta par regulu pārkāpumu un draudēs ar pārkāpuma procedūru.

-