Atzinums

Tieslietu ministrijas ieskatā, noteikumu projektā norādītais, kvalificētai institūcijai atlīdzināmais summas apmērs par patērētāju informēšanu, rada bažas par norādītās summas pamatotību un samērīgumu, jo pašā noteikumu projektā netiek norādīts, kādas izdevumu komponentes varētu veidot šādu summu, kā arī nav norādīts, kas tieši ietilpst informēšanas pasākumos. Tas, kas varētu ietilpt informēšanas pasākumos ir atspoguļots tikai noteikumu projekta anotācijā un atsevišķas izdevumu pozīcijas rada bažas. Piemēram, noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka "patērētāju informēšanas aktivitāšu organizēšanai un īstenošanai būs nepieciešams algot reklāmas speciālistu, kam būs nepieciešamas aptuveni 132 stundas vidēji katrai kampaņai (divu kampaņu plāna sagatavošana (8 stundas vienam plānam); divu preses relīžu sagatavošanai katrai kampaņai (4 stundas vienai preses relīzei); informācijas izplatīšana un kampaņas  aktivitāšu koordinēšana (50 stundas vidēji katrai kampaņai) [..]". Nav skaidrs, kāpēc reklāmas speciālista algošana norādītas kā nepieciešamās izmaksas un kāpēc informēšanas pasākumus, piemēram, preses relīžu sagatavošanu, nevarētu veikt pati biedrība jeb kvalificētā institūcija, izmantojot savus iekšējos resursus. Tāpat noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka "[..]iespējams, saistībā ar patērētāju informēšanu potenciāli varētu rasties arī citi izdevumi, piemēram, mājaslapas uzturēšanas izdevumi, kurā jāpublicē informācija par kvalificētās institūcijas darbībām vai kolektīvās prasības dalībnieku informēšana par procesa virzību [..]". Nav saprotams, kāpēc kvalificētās institūcijas mājaslapas uzturēšanas izmaksas būtu jāiekļauj patērētāju informēšanas izmaksās.
Visbeidzot – noteikumu projekta 4.punktā ir norādīts, ka "Tiesa, pieņemot gala nolēmumu, izvērtē izdevumu pamatotību, atbilstoši šiem noteikumiem." Nav skaidrs, kā  konkrētie noteikumi ļauj tiesai izvērtēt informēšanas izdevumu pamatotību, ja noteikumu projektā nav ietvertas nekādas vadlīnijas izdevumu pamatotības izvērtēšanai. Noteikumu projekts paredz tikai informēšanas izmaksu maksimālo apmēru, nenosaucot pieļaujamos informēšanas pasākumus un veidus.
Ņemot vērā minēto aicinām Ekonomikas ministriju izvērtēt norādītās atlīdzināmās summas (6000 euro) pamatotību un samērīgumu, apsverot nepieciešamību iekļaut noteikumu projektā konkrētas informēšanas pasākumu pozīcijas. Tāpat aicinām norādīt, ka tiesa pēc savas iniciatīvas var samazināt atlīdzināmo informēšanas izdevumu summu, ko kvalificētā institūcijai lūgusi piedzīt no otras puses.
 

-