Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumos Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi - nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju, ir no valsts funkcijas, nevis pašvaldības funkcijas izrietoši pārvaldes uzdevumi. Turklāt šobrīd Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 7. pants skaidri noteic pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā: 1) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību; 2) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā; 3) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību. Pašvaldība autonomo funkciju īsteno tikai stingri noteiktajās normatīvo aktu noteiktajās robežās. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 6. panta otro daļu, deleģējot pārvaldes uzdevumu, pašvaldībai tiek nodrošināts finansējums, kas nepieciešams attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpildei. Tādējādi valstij ir pienākums pilnībā finansēt deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. 
Vienlaikus norādām, ka nav noteiktības par likumprojekta 26. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā lietoto vārdu "iespēju robežās" saturu.
Attiecībā uz likumprojekta 27. panta pirmajā daļā noteikto, ka pašvaldību finansēšanai tiek piešķirta valsts budžeta mērķdotācija, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldība nodrošina šā likuma 26. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteikto uzdevumu, norādām, ka saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību mērķdotācijas ir valsts budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem noteikta mērķa finansēšanai, savukārt dotācijas ir budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” 26. un 27. pantu un anotāciju

-

Anotācijā pie viena no risinājuma aprakstiem attiecībā uz Likumprojekta 26.panta 1.daļas 1. punktu teikts:
"Likumprojekts paredz noteikt pašvaldībām uzdevumu  “atbilstoši iespējām nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā”. Lai nodrošinātu augstākminētā uzdevuma izpildi pašvaldībām, izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, būs pienākums paredzēt dokumentā ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izbūvi, atbilstoši būvnormatīvu noteiktajām tehniskajām prasībām. Tādējādi tiks nodrošināta pašvaldības teritorijas attīstība uzlabojot ugunsdrošību attiecībā uz ugunsgrēku seku mazināšanu.

Vēršam uzmanību, ka 2013. gada 30. aprīļa Ministru kabineta  noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 5.4. apakšpunkts jau nosaka, ka, "ja pašvaldības teritorijas plānojumā (turpmāk – teritorijas plānojums) vai lokālplānojumā, vai normatīvajos aktos dabas un vides aizsardzības jomā nav noteikts citādi, tad, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, visās teritorijās atļauta šāda izmantošana: inženiertīklu un objektu izbūve;".

Tāpēc anotācijā iekļautais skaidrojums jeb pienākums paredzēt teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā  ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas, pēc būtības sašaurina esošo regulējumu un var radīt lieku administratīvo slogu. Tas ir, ja teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nebūs paredzēta  ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas, būs jāizstrādā teritorijas plānojuma grozījumi vai lokālplānojums, tādējādi sadārdzinot un paildzinot ieceres projekta ieviešanu. Turklāt jo īpaši teritorijas plānojuma mērogs un ilgtermiņa mērķis nav atbilstīgs šādu objektu attēlošanai. Ugunsdrošības jautājums būtu risināms citos ar ugunsdrošību saistītos normatīvajos aktos, piemēram, nosakot kritērijus ugunsdrošībai, kas jāievēro, īstenojot būvniecības ieceri.