Projekta ID
23-TA-2350Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
05.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
15.1 Ja būvdarbos ir konstatēti nebūtiskie defekti, pasūtītājam ir tiesības pieņemt būvdarbus un veikt par tiem samaksu, ja puses ir vienojušas par trūkumu novēršanas termiņu. Par nebūtiskiem defektiem ir uzskatāmi tādi defekti, kas neietekmē būves konstrukciju atbilstību normatīvo aktu prasībām un būvprojektam, netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu, neierobežo būves lietošanu, kā arī neietekmē citu būvdarbu kvalitāti.
Priekšlikums
LDDK ir iepazinusies ar precizēto noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" (turpmāk - noteikumu projekts) redakciju un uztur priekšlikumu par noteikumu projekta 7.punktu.
LDDK nav skaidra izziņā ietvertā Ekonomikas ministrijas norāde, ka priekšlikums neattiecas uz tiesību akta projekta redakciju, bet uz regulējuma spēkā esošo redakciju, jo LDDK izteiktais priekšlikums ir tieši vērts uz jēdzienu lietošanu projekta 15.1.punktā. Nepiekrītam, ka piedāvātā jēdzienu lietošana nodrošinās abām pusēm elastīgu regulējuma piemērošanu. LDDK ieskatā šādu jēdzienu lietošana drīzāk veicinās strīda situāciju rašanos.
Kā jau iepriekš esam norādījuši, LDDK ieskatā, formulējuma “nebūtisks defekts” skaidrojums ir pārāk plašs, un būvniecības dalībniekiem var radīt dažādu izpratni par to, vai defekts atzīstams par būtisku vai nebūtisku.
Pamata principi būvdarbu veikšanā ir noteikti Būvniecības likuma 17.panta otrajā daļā, nosakot, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots, savukārt būtiskās būvei izvirzāmās prasības ir noteiktas Būvniecības likuma 9.pantā, kas ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā, nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energofektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
LDDK nav skaidra izziņā ietvertā Ekonomikas ministrijas norāde, ka priekšlikums neattiecas uz tiesību akta projekta redakciju, bet uz regulējuma spēkā esošo redakciju, jo LDDK izteiktais priekšlikums ir tieši vērts uz jēdzienu lietošanu projekta 15.1.punktā. Nepiekrītam, ka piedāvātā jēdzienu lietošana nodrošinās abām pusēm elastīgu regulējuma piemērošanu. LDDK ieskatā šādu jēdzienu lietošana drīzāk veicinās strīda situāciju rašanos.
Kā jau iepriekš esam norādījuši, LDDK ieskatā, formulējuma “nebūtisks defekts” skaidrojums ir pārāk plašs, un būvniecības dalībniekiem var radīt dažādu izpratni par to, vai defekts atzīstams par būtisku vai nebūtisku.
Pamata principi būvdarbu veikšanā ir noteikti Būvniecības likuma 17.panta otrajā daļā, nosakot, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots, savukārt būtiskās būvei izvirzāmās prasības ir noteiktas Būvniecības likuma 9.pantā, kas ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā, nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energofektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Piedāvātā redakcija
-