Atzinums

Veselības aprūpes pārvaldības vīzija bez paskaidrojuma nav tulkojuma. Līdz ar to nevar apstiprināt vai noraidīt bez tā iztulkošanas un skaidrojuma. 
Piemēram, joprojām atšķirīga interpretācija psihiskās veselības ekosistēmai un rehabilitācijai. Abas jomas ir integrētas visos veselības aprūpes līmeņos, taču atrodas dažādās intepretācijas vietās pārvaldības vīzijā. 
Attēls satur definējumus, kas nekur tālāk ziņojuma tekstā nav skaidroti:
Kas ir definēti izņēmumi"- ja ir izņēmumi, tad tiem jābūt atspooguļotiem uzreiz diagrammā vai pārvaldības vīzijā. 
Kas ir domāts ar 1.un2.līmeņa specializētām slimnīcām? Normatīvajos aktos ir nosauktas V līmeņa specializētās ārstniecības iestādes un specializētās ārstniecības iestādes nevis 1.,2.līmeņa slimnīcas. Ja Veselības ministrija paredz jaunu pieeju un dalījumu slimnīcām, tad ir jābūt konkrētam definējumam. 
Kādēļ veselības aprūpes pārvaldībā nav iekļautas 3.,4 līmeņa slimnīcas, tāpat arī MK noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu samaksas un organizēšanas kārtība” noteiktās 1.,2.līmeņa slimnīcas? 
Attiecībā uz rentabliem un nerentabliem pakalpojumiem - jautājums izriet no tā, ka esošie tarifi noteiktās pozīcijās neatbilst faktiskajām izmaksām. Tas nozīmē, ka iemesls ir cits un tas nozīmē, ka pārvaldības vīzija nemainīs pakalpojumu sniegšanas renatbilitāti. Kopējo veselības aprūpes ekosistēmu un pakalpojumu pieejamību mainīs - atbilstoši pakalpojumu tarifi jeb samaksa, kas tiek aprēķina un tiek veikta par sniegtu valsts

-

Ziņojumā tiek apskatīts viens iespējamais risinājuma variants, proti, valsts līdzdalības iegūšana kā vienīgais iespējamais risinājums.
Kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanas vienīgais risinājums nevar būt valsts līdzdalības iegūšana, jo pastāv citi risinājumi, piemēram, līguma par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosacījumu izmaiņas.
Arī kopējā valsts politika ir vērsta uz citiem risinājumiem – valsts un pašvaldību kapitālsabiedību kotēšana biržā, kas ir pretēja – valsts līdzdalības mazināšanu.

Lai arī ziņojums ir uzsvērts, ka tas ir Veselības ministrijas redzējums, aicinām Veselības ministriju kā atbildīgu veselības politikas plānotāju ziņojumu papildināt ar citem alternatīviem risinājumiem kā to paredz politikas plānošanas pamatprincipi.

-

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka pašvaldības vairāk kā valsts Veselības ministrijas personā vērstas uz rentablu pakalpojumu attīstību, teksta konstrukcija ļauj secināt, ka pašvaldības ir ieinteresētas peļņas gūšanā vairāk kā veselības politikas ieviešanā pretēji Veselības ministrijas pārvaldītajām kapitālsabedrībām.
Vēršam uzmanību, ka slimnīcas darbojas atbilstoši Komerclikumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību  pārvaldības likumā noteiktajam. Slimnīcu valdes un padomes ir atbildīgas par zaudējumiem, kuri nodarīti kapitālsabiedrībai.
Latvijas Slimnīcu biedrības piekrīt, ka slimnīcu pārvaldībā saduras divi valsts nozaru politikā iekļauti nosacījumi – veselības aprūpe kā sociāla funkcija un kapitālsabiedību darbība ar mērķi nodrošināt peļņu.
Vienlaikus uzsveram, ka pēc minētajiem nosacījumiem darbojas visas veselības nozares kapitālsabiedrības, arī kapitālsabiedrības, kurās Veselības ministrija ir kapitāldaļu turētāja, līdz ar to nepieciešams papildināt ziņojumu, ka valsts kapiālsabiedrībām arī ir pienākums strādāt ar peļņu.
Kā arī LSB vērš uzmanību, ka slimnīcām ir attīstības stratēģijas, kurā ir noteikti arī nefinanšu mērķi, tādējādi balansējot peļņas grūšanu un sociālo atbildību. 

 

Veselības aprūpes politikas mērķis var būt pretrunā ar peļņas gūšanas mērķi (piemēram, par prioritāti nosakot veselības aprūpes kvalitāti un/vai pieejamību) un nepieciešamība sniegt rentablus pakalpojumus ir ikdienā risināma probēma gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedībām.

 

Priekšlikums
Ziņojumā minētās potenciālās metodiskās vadības institūcijas VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” un VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” ikdienā atbilstoši to statūtos noteiktajam nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem. Tādejādi minētās ārstniecības iestādes kopā ar ziņojumā minētajām pārējām 50 stacionārajām ārstniecības iestādēm (ziņojuma 3 lapa) darbojas kā kapitālsabiedrības vienotā veselības aprūpes sistēmā, brīvas konkurences apstākļos. Veselības ministrijas piedāvātais redzējums, ka jau iepriekšējā atzinumā Latvijas Slimnīcu biedrība  norādīja, veidos interešu konflikta situāciju, kur:
Viens tirgus dalībnieks, kurš sniedz tādus pašus pakalpojumus kā citi tirgus dalībnieki, nodrošinās pārraudzību pār pārējiem tirgus dalībniekiem
Minētajām kapitālsabiedrībām būs jāpārrauga arī pašu sniegto pakalpojumu kvalitāte.
 

Novēst iespējamo interešu konfliktu metodisko centru funkcijās, piemēram, paredzot, ka tās var veidot vadlīnijas vai sniegt ieteikumus, bet pārraudzības funkciju nodot citai veselības nozares institūcijai, piemēram Slimību profilakses un kontroles centram, ņemot vērā šai institūcijai normatīvajos aktos jau piešķirtās tiesības.