Atzinums

LPS ieskatā, ja projekts tiek virzīts tālāk, nepieciešams paredzēt saprātīgu pārejas periodu, lai pašvaldības varētu pielāgot iepirkumu plānus, budžetus un informācijas sistēmu pārvaldības procesus jaunajam regulējumam. Tāpat nepieciešams izvērtēt ietekmi uz jau uzsāktajiem informācijas sistēmu attīstības projektiem, tostarp Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem, jo iepirkuma veida maiņa projekta īstenošanas laikā var radīt būtiskus termiņu kavējumus un finanšu korekciju riskus. Šādu risku pašvaldības jau ir identificējušas, norādot uz iespējamu ES projektu termiņu neizpildi un finansējuma atmaksas risku, ja plānotie iepirkumi būs jāpārorganizē atbilstoši jaunajam regulējumam.
 

-

LPS ieskatā projektā paredzētais regulējums nav formulēts pietiekami skaidri, lai pasūtītāji varētu viennozīmīgi noteikt, kādos gadījumos Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga izmantošana ir pieļaujama. Tas rada būtisku tiesiskās noteiktības risku un var izraisīt atšķirīgu regulējuma piemērošanu praksē.
Pirmkārt, nav skaidrs, uz ko attiecas 140 000 euro gada limits – vai tas piemērojams vienam pasūtītājam kopumā, vienai informācijas sistēmai, vienam piegādātājam vai vienam e-kataloga apakškatalogam. No projekta redakcijas izriet, ka limits attiecināms uz visu pasūtītāju kopumā, kas praksē var radīt situāciju, ka pašvaldība ar vairākām informācijas sistēmām limitu sasniedz gada sākumā un turpmāk nevar izmantot e-katalogu pat neliela apjoma uzturēšanas pakalpojumu iegādei.
Otrkārt, nav viennozīmīgi noteikts limita aprēķina periods. Anotācijā lietots formulējums "kalendārā gada laikā", savukārt projekta tekstā minēts tikai "gada laikā". Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma 17. panta astotajā daļā izmantots cits aprēķina periods – "12 mēnešu laikā". LPS ieskatā vienlaikus piemērojami atšķirīgi aprēķina periodi vienam un tam pašam regulējumam rada tiesisko nenoteiktību.
Treškārt, projektā nav skaidri noregulēta tā attiecība ar Publisko iepirkumu likuma 17. panta astoto daļu. Minētā norma uzliek pašvaldībām pienākumu noteiktos gadījumos izmantot centralizēto iepirkumu institūciju, savukārt projektā paredzētais regulējums pēc 140 000 euro limita sasniegšanas faktiski liedz izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu. Projektā nav skaidrots, kā pasūtītājam šādā situācijā izpildīt likumā noteikto pienākumu.
Ceturtkārt, projektā nav paredzēts mehānisms, kā pasūtītājs reāllaikā var pārliecināties par tam pieejamo limita atlikumu. Lai gan projektā noteikts, ka limita ievērošanu uzrauga centralizēto iepirkumu institūcija, nav skaidrs, vai šī kontrole tiek veikta pirms darījuma noslēgšanas vai pēc tā. Ja uzraudzība tiek veikta tikai pēc darījuma noslēgšanas, pasūtītājam nav iespējas savlaicīgi pārliecināties par regulējuma ievērošanu, kas nav savienojams ar tiesiskās noteiktības principu.
Piektkārt, projektā nav pietiekami skaidri nošķirti jēdzieni "programmatūras tehnoloģiju pakalpojumi", standarta programmatūra un mākoņpakalpojumi, kas praksē var radīt atšķirīgu regulējuma interpretāciju.
Papildus LPS vērš uzmanību, ka projekta 47. punkta redakcijā izmantotais formulējums "izņemot, ja šo noteikumu 47.¹ punktā nav noteikts citādi" rada loģisku pretrunu normas piemērošanā un būtu redakcionāli precizējams.
 

LPS aicina precizēt projekta 47. un 47.¹ punktu, nepārprotami nosakot:
-uz ko attiecināms 140 000 euro limits;
-kāds ir limita aprēķina periods;
-projekta attiecību ar Publisko iepirkumu likuma 17. panta astoto daļu;
-kā pasūtītājs reāllaikā iegūst informāciju par pieejamo limita atlikumu.

LPS ieskatā projekta 47.¹ punkta redakcija nenodrošina pietiekamu tiesisko skaidrību un rada būtiskus piemērošanas riskus pasūtītājiem. Nepieciešams paredzēt izņēmumus gadījumiem, kad informācijas sistēmu izmaiņas jāveic steidzami, lai nodrošinātu kiberdrošību, normatīvo aktu prasību izpildi vai pašvaldības funkciju nepārtrauktu nodrošināšanu. Nav ņemtas vērā situācijas, kurās informācijas sistēmu uzturēšanas vai pilnveidošanas darbi ir jāveic nekavējoties un objektīvi nevar tikt atlikti līdz vispārējās iepirkuma procedūras pabeigšanai.
Pēc Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga izmantošanas gada limita sasniegšanas pasūtītājam būtu jāorganizē publiskā iepirkuma procedūra, kuras norise, ņemot vērā iespējamo piedāvājumu izvērtēšanu, lēmumu pieņemšanu un iespējamo iesniegumu izskatīšanu Iepirkumu uzraudzības birojā, praksē var ilgt vairākus mēnešus. Tomēr pašvaldību darbībā regulāri rodas situācijas, kurās šāds termiņš nav pieļaujams.
Piemēram:
-nepieciešams nekavējoties novērst kritiskas informācijas sistēmu ievainojamības vai kiberincidentu sekas, lai izpildītu Nacionālajā kiberdrošības likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;
-nepieciešams noteiktā termiņā pielāgot informācijas sistēmas normatīvo aktu grozījumiem, piemēram, nodokļu, grāmatvedības, datu apmaiņas vai citu valsts noteikto prasību izpildei;
-nepieciešams nekavējoties atjaunot informācijas sistēmu darbību pēc tehniskiem traucējumiem, lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
LPS ieskatā šādās situācijās regulējums nedrīkst radīt šķēršļus savlaicīgai rīcībai. Projekta anotācijā nav izvērtēta šādu situāciju iespējamība un nav analizēta ietekme uz pašvaldību spēju nodrošināt informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību.
 

LPS aicina papildināt projekta 47.¹ punktu, paredzot izņēmumus gadījumiem, kad programmatūras uzturēšanas vai pilnveidošanas pakalpojumu iegāde nepieciešama:
-kritisku kiberdrošības incidentu vai ievainojamību novēršanai;
-informācijas sistēmu darbības atjaunošanai pēc tehniskiem traucējumiem;
-normatīvajos aktos noteikto prasību ieviešanai termiņā, kas ir īsāks par publiskā iepirkuma procedūras norises laiku.

LPS ieskatā projektā nepieciešams precizēt 47.² punktā paredzētās informācijas izmantošanas un pieejamības kārtību, lai neradītu nepamatotus informācijas drošības un kiberdrošības riskus. LPS atbalsta projekta mērķi nodrošināt lielāku caurskatāmību un datu pieejamību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumu uzraudzībai. Vienlaikus projekta 47.² punktā paredzētais pienākums norādīt informācijas sistēmu, kuras darbības nodrošināšanai pakalpojums tiek iegādāts, nav pietiekami noregulēts no informācijas drošības un kiberdrošības viedokļa.
Projekts neparedz, kādā apjomā un kādām personām šī informācija būs pieejama, kā arī nenosaka tās aizsardzības prasības. Informācija par pašvaldību izmantotajām informācijas sistēmām, to uzturēšanas pakalpojumiem un piegādātājiem pati par sevi var būt nozīmīga no kiberdrošības viedokļa. Šādas informācijas apkopošana vienuviet var sniegt strukturētu priekšstatu par pašvaldības informācijas sistēmu vidi, izmantotajiem risinājumiem un to uzturēšanas organizāciju, kas potenciāli var tikt izmantots ļaunprātīgi, tostarp piegādes ķēdes uzbrukumu vai sociālās inženierijas uzbrukumu sagatavošanā.
Vienlaikus projekta anotācijā nav izvērtēta šāda regulējuma ietekme uz informācijas drošību un kiberdrošību. LPS nepiekrīt anotācijas 8.1.2. sadaļā ietvertajam secinājumam, ka projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, jo informācijas par kritiskajām informācijas sistēmām aprite ir cieši saistīta arī ar to drošības pārvaldību.
Papildus projektā nepieciešams precizēt arī praktisko piemērošanu gadījumos, kad viens pakalpojums attiecas uz vairākām informācijas sistēmām.
 

LPS aicina papildināt projektu, skaidri nosakot:
-kādām institūcijām un kādā apjomā ir pieejama 47.² punktā paredzētā informācija;
-ka minētā informācija netiek publiskota, bet ir pieejama tikai centralizēto iepirkumu institūcijai, Iepirkumu uzraudzības birojam un citām kompetentajām institūcijām to funkciju izpildei;
-kā norādāma informācija gadījumos, kad pakalpojums attiecas uz vairākām informācijas sistēmām vai nav attiecināms uz vienu konkrētu informācijas sistēmu.

Projekta anotācijā nav pietiekami pamatots, kā projektā paredzētais risinājums sasniegs Anotācijā norādīto mērķi.
Anotācijas 1.3. sadaļā projekta izstrādātāji paši norāda, ka "lielā daļā šo pozīciju konkurence nepastāv, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs". Tādējādi anotācijā identificētais konkurences trūkums izriet no autortiesībām uz programmatūru, pirmkoda pieejamības un citiem tehnoloģiskiem apstākļiem, nevis no tā, vai pakalpojums tiek iegādāts Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogā vai vispārējā iepirkuma kārtībā.
LPS ieskatā iepirkuma procedūras maiņa pati par sevi neradīs konkurenci situācijās, kurās objektīvi pastāv tikai viens pakalpojuma sniedzējs. Pašvaldību praksē tas nozīmē, ka esošu informācijas sistēmu uzturēšanas un pilnveidošanas iepirkumos arī pēc projekta spēkā stāšanās prognozējami tiks saņemts viens piedāvājums vai arī piedāvājumi netiks saņemti vispār.
Alternatīvi pasūtītājam būtu jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 2. punkta “c” apakšpunktā minētā sarunu procedūra, kas saskaņā ar likuma 1. panta 30. punktu tiek piemērota, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, un kuras pamats ir nepieciešamība ievērot izņēmuma tiesību, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzību. Tomēr šis pamats pasūtītājam nav droši izmantojams: saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8. panta astoto daļu minētais izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkuma iemesls nav pašā iepirkumā noteiktās prasības. Šo nosacījumu izpilde katrā gadījumā ir jāpierāda pasūtītājam, un tā ir pakļauta Iepirkumu uzraudzības biroja kontrolei un apstrīdēšanas riskam.
Rezultātā projekts nenovērš anotācijā identificēto problēmu, bet gan pārliek tās sekas uz pasūtītājiem. Pašvaldībām būs jāorganizē laikietilpīgākas iepirkuma procedūras vai jāpiemēro izņēmuma procedūras arī situācijās, kurās konkurence objektīvi nepastāv. Tas palielinās administratīvo slogu, pagarinās iepirkuma norises laiku un radīs papildu juridiskos riskus, vienlaikus saglabājot pēc būtības identisku rezultātu – līguma noslēgšanu ar to pašu programmatūras izstrādātāju.
Turklāt viena pretendenta situācijā nepastāv konkurences radīts spiediens samazināt cenu. Atšķirībā no Elektronisko iepirkumu sistēmas vispārīgās vienošanās, kur cenu nosacījumi tiek noteikti centralizēti, individuāla iepirkuma rezultātā pastāv risks, ka pasūtītājs saņems finansiāli mazāk izdevīgu piedāvājumu. Līdz ar to nav pamatots secinājums, ka projektā paredzētais risinājums pats par sevi sekmēs efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.
 

LPS ieskatā nepieciešams diferencēt regulējumu atkarībā no iegādājamā pakalpojuma veida.
- Jaunas informācijas sistēmas vai jaunas funkcionalitātes izstrāde, kur objektīvi iespējama konkurence, nebūtu iegādājama Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogā neatkarīgi no līgumcenas.
- Pasūtītāja pārziņā esošas informācijas sistēmas uzturēšana, kļūdu novēršana, kiberdrošības uzlabojumi un pielāgošana normatīvo aktu prasībām, kur konkurence objektīvi nepastāv vai ir būtiski ierobežota autortiesību dēļ, arī turpmāk būtu iegādājama Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogā, paredzot būtiski augstāku slieksni vai neattiecinot uz šādiem pakalpojumiem projekta 47.¹ punktā noteikto ierobežojumu.

LPS ieskatā normatīvā akta ietekmes novērtējumam ir jāsniedz pilnīga un objektīva informācija par paredzamajām sekām, lai lēmuma pieņēmēji varētu izvērtēt regulējuma samērīgumu. Savstarpēji pretrunīgi secinājumi par administratīvo slogu un finansiālo ietekmi neļauj pilnvērtīgi izvērtēt projekta nepieciešamību un sagaidāmos ieguvumus.
Anotācijas 2. sadaļā norādīts, ka projekts nerada ietekmi uz administratīvo slogu, savukārt 3. sadaļā norādīts, ka tas nerada ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Vienlaikus anotācijas 7.2. sadaļā projekta izstrādātāji paši aprēķinājuši, ka regulējuma īstenošana radīs papildu administratīvās izmaksas vismaz 538 462,65 euro gadā un atzinuši, ka administratīvais slogs palielinās. LPS ieskatā šādi secinājumi ir savstarpēji pretrunīgi un neļauj objektīvi novērtēt projekta faktisko ietekmi.
Turklāt anotācijā nav norādīts, cik no identificētajiem 49 pasūtītājiem, kuru programmatūras tehnoloģiju pakalpojumu iegādes apjoms pārsniedz 140 000 euro gadā, ir pašvaldības, pašvaldību iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības. Līdz ar to nav iespējams izvērtēt, kāda būs projekta faktiskā ietekme tieši uz pašvaldību sektoru.
LPS ieskatā arī projekta ekonomiskais izvērtējums ir nepilnīgs. Aprēķinos ir ņemtas vērā tikai iepirkuma procedūras organizēšanas izmaksas, savukārt nav izvērtētas izmaksas, kas praksē rodas, mainot informācijas sistēmas uzturētāju vai iesaistot jaunu piegādātāju. Nav vērtētas zināšanu pārneses izmaksas, dokumentācijas aktualizēšana, pirmkoda nodošana, informācijas sistēmu testēšana, migrācijas darbi un citi pasākumi, kas ir neatņemama informācijas sistēmu uzturēšanas sastāvdaļa un var būtiski palielināt kopējās izmaksas.
Tāpat anotācijā nav izvērtēta ietekme uz pašvaldību spēju nodrošināt nepārtrauktu informācijas sistēmu darbību laikā, kamēr tiek organizēta iepirkuma procedūra. Ņemot vērā minēto, LPS uzskata, ka projekta anotācijā sniegtais ietekmes izvērtējums nav pietiekams, lai pamatotu piedāvātā regulējuma nepieciešamību un tā samērīgumu.
 

LPS aicina papildināt anotācijas 2., 3. un 7. sadaļu, nodrošinot pilnvērtīgu projekta ietekmes izvērtējumu, tostarp:
-atsevišķi norādot projekta ietekmi uz pašvaldībām, pašvaldību iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām;
-izvērtējot ne tikai iepirkuma procedūru organizēšanas izmaksas, bet arī informācijas sistēmu uzturēšanas nepārtrauktības, piegādātāja maiņas un tehniskās pārejas izmaksas;
-izvērtējot projekta ietekmi uz pašvaldību administratīvo slogu, budžetu un pakalpojumu nepārtrauktību;

LPS ieskatā viens no būtiskākajiem projekta praktiskajiem riskiem ir tas, ka Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga izmantošanas gada limita sasniegšanas gadījumā pasūtītājs var būt spiests vienas un tās pašas informācijas sistēmas uzturēšanas un attīstības pakalpojumus iepirkt no dažādiem piegādātājiem. Projekta anotācijā šāds risks nav izvērtēts.
LPS ieskatā šāda pieeja var radīt būtiskas problēmas informācijas sistēmu pārvaldībā. Ja vienas informācijas sistēmas uzturēšana un attīstība tiek sadalīta starp vairākiem piegādātājiem, kļūst sarežģīti noteikt atbildību par sistēmas darbību un tajā konstatētajiem trūkumiem, savukārt garantijas saistību izpilde praksē var kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
Vienlaikus pastāv risks, ka ilgtermiņā pasliktināsies informācijas sistēmu arhitektūras vienotība un uzturamība. Dažādu piegādātāju izmantotās tehnoloģiskās pieejas, izstrādes standarti un dokumentēšanas prakse var radīt situāciju, kurā informācijas sistēma kļūst arvien sarežģītāk pārvaldāma, palielinās tehniskais parāds un pieaug turpmākās uzturēšanas izmaksas.
LPS ieskatā projekta anotācijā nav izvērtēta arī ietekme uz kiberdrošību. Katra jauna piegādātāja iesaiste informācijas sistēmas uzturēšanā nozīmē nepieciešamību piešķirt piekļuvi pirmkodam, izstrādes videi un atsevišķos gadījumos arī produkcijas videi un personas datiem. Tas palielina piegādes ķēdes drošības riskus un privileģēto piekļuves tiesību skaitu. Pašvaldībām, kuras ir Nacionālās kiberdrošības likuma subjekti, tas vienlaikus nozīmē pienākumu atkārtoti izvērtēt katra jaunā piegādātāja atbilstību kiberdrošības prasībām un pārvaldīt ar piegādes ķēdi saistītos riskus.
Tāpat pieaug administratīvais slogs personas datu aizsardzības jomā. Katra piegādātāja maiņa nozīmē jauna personas datu apstrādātāja piesaisti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 28. panta izpratnē, nepieciešamību slēgt jaunus datu apstrādes līgumus, pārskatīt piekļuves tiesības un nepieciešamības gadījumā aktualizēt ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu.
Papildus tam vairāku piegādātāju darba koordinēšana vienas informācijas sistēmas ietvaros prasa būtisku pasūtītāja iekšējo kompetenci informācijas sistēmu arhitektūras, projektu vadības un tehniskās uzraudzības jomā. LPS ieskatā lielākajai daļai pašvaldību, īpaši mazākajām pašvaldībām, šādas kapacitātes nav, savukārt projekta anotācijā nav izvērtēta šī ietekme un nav paredzēti pasākumi tās mazināšanai.
Ņemot vērā minēto, LPS nepiekrīt anotācijā 8.1.2. sadaļā ietvertajam secinājumam, ka projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību. LPS ieskatā projekta ietekme uz informācijas sistēmu pārvaldību, drošību un ilgtspējīgu attīstību ir būtiska un pirms regulējuma pieņemšanas ir vispusīgi izvērtējama.
 

Papildināt anotāciju ar projekta ietekmes izvērtējumu uz informācijas sistēmu pārvaldību, kiberdrošību, personas datu aizsardzību un pašvaldību administratīvo kapacitāti, kā arī paredzēt regulējumu, kas nepieļauj vienas informācijas sistēmas uzturēšanas un attīstības darbu piespiedu sadalīšanu starp vairākiem piegādātājiem tikai Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga gada limita sasniegšanas dēļ.
 

LPS ieskatā projekta izstrādē nav izvērtēti alternatīvie risinājumi un nav pamatots, ka piedāvātais regulējums ir samērīgākais līdzeklis projekta mērķa sasniegšanai.
Viens no būtiskākajiem projekta trūkumiem ir tas, ka anotācijas 1.3. sadaļā uz jautājumiem "Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?" un "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?" sniegta atbilde "Nē".
LPS ieskatā šāda pieeja nav pietiekama, ņemot vērā projekta būtisko ietekmi uz publisko iepirkumu sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem vairāk nekā 50 miljonu euro apmērā gadā. Pirms šāda regulējuma pieņemšanas būtu izvērtējami iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekme uz dažādām pasūtītāju grupām.
Vienlaikus anotācijā aprakstītā problēma galvenokārt balstīta uz atsevišķiem valsts pārvaldes praksē identificētiem gadījumiem. Arī Ministru prezidenta 2026. gada 16. jūnija rezolūcija Nr. 2026-1.1.1./39-39 adresēta ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm. Anotācijā nav izvērtēts, vai līdzīgas problēmas ir konstatētas pašvaldību sektorā un vai vienāda regulējuma attiecināšana uz visiem pasūtītājiem ir objektīvi pamatota.
LPS ieskatā nav pamatota arī projektā izvēlētā 140 000 euro sliekšņa noteikšana. Minētā summa atbilst Eiropas Savienības līgumcenu robežvērtībai piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas Publisko iepirkumu likumā tiek izmantota viena konkrēta iepirkuma paredzamās līgumcenas noteikšanai, lai izvēlētos piemērojamo iepirkuma procedūru. Savukārt projektā šī robežvērtība izmantota citam mērķim – vairāku savstarpēji nesaistītu darījumu gada kopsummas ierobežošanai. Anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ šāda pieeja ir izvēlēta un kādēļ tieši šis slieksnis ir piemērots projekta mērķa sasniegšanai.
LPS ieskatā šāda pieeja var radīt nesamērīgu rezultātu. Pašvaldība, kas gada laikā veic vairākus neliela apjoma informācijas sistēmu uzturēšanas darījumus, pēc noteiktās gada kopsummas sasniegšanas zaudētu iespēju izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu arī turpmākiem nelielas vērtības darījumiem. Šādas sekas nav analizētas projekta anotācijā un neizriet no tajā identificētās problēmas.
 

LPS aicina pirms projekta virzīšanas atkārtoti izvērtēt alternatīvos regulējuma risinājumus un to samērīgumu, tostarp izvērtējot iespēju:
-noteikt ierobežojumu attiecībā uz viena darījuma vērtību, nevis visu gada darījumu kopsummu;
-diferencēt regulējumu atkarībā no pakalpojuma veida, nošķirot jaunu informācijas sistēmu izstrādi no esošu informācijas sistēmu uzturēšanas un pilnveidošanas;
-diferencēt piemērojamo slieksni atbilstoši pasūtītāju kategorijām un attiecīgajām Eiropas Savienības līgumcenu robežvērtībām;
-paredzēt pienākumu pamatot Elektronisko iepirkumu sistēmas e-kataloga izmantošanu gadījumos, kad konkurence objektīvi nav iespējama, nevis noteikt absolūtu aizliegumu pēc noteiktā limita sasniegšanas.

Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk – LPS) atbalsta valdības mērķi stiprināt publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību, veicināt konkurenci publiskajos iepirkumos un mazināt riskus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu īstenošanā. LPS piekrīt, ka nepieciešams pilnveidot publisko iepirkumu regulējumu, lai mazinātu piegādātāju atkarības riskus, nodrošinātu efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un sekmētu atvērtāku un konkurētspējīgāku tirgu.
Vienlaikus LPS ieskatā noteikumu projektā piedāvātais risinājums nav pietiekami pamatots un nesasniedz izvirzīto mērķi. Projekta anotācijā identificētā problēma ir konkurences trūkums atsevišķu programmatūras uzturēšanas un attīstības pakalpojumu tirgū, taču nav pamatots, kā Elektronisko iepirkumu sistēmas programmatūras kataloga izmantošanas ierobežošana pati par sevi novērsīs šo problēmu un nodrošinās valdības deklarācijā izvirzīto mērķu – publisko līdzekļu izšķērdēšanas risku mazināšanas, konkurences veicināšanas un sadārdzinājumu kontroles – sasniegšanu. LPS ieskatā identificētie riski netiek novērsti, bet lielā mērā tiek pārcelti uz pasūtītājiem. Projekta anotācijā nav sniegts pietiekams ietekmes izvērtējums. Tajā nav izvērtēti alternatīvi risinājumi un prasību samērīgums pret sagaidāmajiem ieguvumiem, kā arī nav pietiekami analizēta projekta praktiskā ietekme uz pašvaldību darbu, informācijas sistēmu pārvaldību, kiberdrošību, administratīvo slogu un pašvaldību budžetiem. Ņemot vērā minēto, LPS izsaka šādus iebildumus un priekšlikumus par noteikumu projektu.
 

-