Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta ievaddaļu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 68. punktam.

-

Lūdzam  izvērtēt, vai vārdu salikums "tiesības vēlēt" ir attiecināms uz vietējo pašvaldību referendumu un atbilst Vietējo pašvaldību referendumu likumā lietotajai terminoloģijai (piemēram, skatīt likuma 4. panta trešo daļu). Tāpat ir izvērtējams arī vārds "vēlētāji", jo Vietējo pašvaldību referendumu likuma 7. panta otrajā daļa tiek lietots termins "balsotājs". Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantu.

-

Saskaņā ar normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām normatīvā akta tekstam jābūt skaidram un nepārprotamam, lai normatīvā akta adresātam būtu skaidri saprotamas no šā normatīvā akta izrietošās tiesības un pienākumi. Vēršam uzmanību, ka 2. apakšpunktā nav saprotams, kuros gadījumos iekļaujamas identiskas ziņas (piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, pilsonība, dzīvesvietas adrese), kas ir paredzētas arī 1. apakšpunktā (no Fizisko personu reģistra). Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu, lai tas būtu skaidrs un saprotams.
 

-

Izvērtējot likumprojektā ietvertos grozījumus Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā, konstatējams, ka turpmāk Vēlētāju reģistrā par vēlētāju iekļaus un aktualizēs ziņas par pazīmi, ka personai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktam personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, kā arī ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka no attiecīgās likumprojekta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, kas konkrēti ir domāts ar minēto pazīmi, lūdzam likumprojektā skaidri noteikt, kādi tieši dati ir domāti likumprojekta 6. panta 2. punkta l) apakšpunktā, kā arī sniegt pamatojumu anotācijā par konkrētā datu apjoma nepieciešamību.

-

Ņemot vērā, ka  Vēlētāju reģistra likuma  9. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 3. punktu, tad var secināt, ka 9. panta pirmā daļa nevis tiek izteikta jaunā redakcijā, bet gan tiek izteikta jaunā redakcijā tikai tā ievaddaļa. Līdz ar to lūdzam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām precizēt likumprojekta 5. pantu, paredzot, ka jaunā redakcijā tiek izteikta Vēlētāju reģistra likuma 9. panta pirmās daļas ievaddaļa.

-

Lūdzam izvērtēt, vai veiktie grozījumi nenonāk pretrunā likumprojekta 2. pantā paredzētajam, kas attiecas uz attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā piederošu likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu nekustamo īpašumu. Vēršam uzmanību, ka no grozījumiem izriet, ka pašvaldību referendumam apgabala vēlētāju elektroniskajā sarakstā iekļauj tikai tos vēlētājus, kuri ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgajam vēlēšanu apgabalam piederīgajās adresēs.
Veicot attiecīgu grozījumu, lūdzam attiecīgi papildināt arī anotāciju.

-

Izvērtējot likumprojektā ietvertos grozījumus Vēlētāju reģistra likuma 15. pantā, konstatējams, ka saskaņā ar minētā panta 3.¹ daļu turpmāk Tiesu administrācija no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pēc Pārvaldes pieprasījuma sniegs Pārvaldei ziņas par personām, kurām lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Norādāms, ka no minētās redakcijas nevar izdarīt secinājumu, ar kādiem tieši personas datiem savā starpā apmainīsies Tiesu administrācija un Pārvalde. Līdz ar to saskatāmi riski Datu regulas 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta ievērošanā, proti,  personas datus apstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, kā arī adekvāti, atbilstīgi un ietverot tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektā ietverto 15. panta 3.¹ daļu,  norādot skaidri, ar kādiem tieši personas datiem savā starpā apmainīsies Tiesu administrācija un Pārvalde.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kāpēc attiecīgi grozījumi nav attiecināmi arī uz 15. panta trešo daļu. Tāpat vēršam uzmanību, ka 15. pantā nav 3.1 daļas. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojektu, kā arī papildināt anotāciju.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai attiecīgi grozījumi nav veicami arī Vēlētāju reģistra likuma 15. panta trešajā daļā, jo tur ir runa tikai par vēlēšanu likumiem (kontekstā ar atzinuma 9. iebildumu).

-

 Ņemot vērā, ka likumprojekts ir cieši saistīts ar Vietējo pašvaldību referendumu likumu, vēršam uzmanību uz sekojošo.
Vietējo pašvaldību referenduma likuma 19. panta ceturtā un sestā daļa noteic, ka balsošana atrašanās vietā notiek tikai tad, ja balsotājs atrodas tās pašvaldības teritorijā, kurā notiek attiecīgais referendums. Balsotājiem, kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kā arī personām, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, balsošana tiek organizēta šo balsotāju atrašanās vietā šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Šo balsotāju iesniegumus attiecīgajai vēlēšanu komisijai nogādā iestādes administrācija. Līdz ar to minētais likums paredz, ka pašvaldību referendumā nevar piedalīties personas, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un personas, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās, taču atrodas ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā notiek attiecīgais referendums, kā arī visas ar brīvības atņemšanu notiesātās personas.
Vēršam uzmanību, ka 2022. gada 30. martā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-23-01 "Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam", atzīstot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz pašvaldības domes vēlēšanās balsot aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ja šīs personas atrodas ieslodzījuma vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā tās ir reģistrētas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.
Vienlaikus informējam, ka 2022. gada 17. februārī Saeima 1. lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr.1326/Lp13), kas paredz noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, neatkarīgi no tā, vai vēlētājs ieslodzījuma vietā atrodas savā vēlēšanu apgabalā vai nē, nodrošinot visiem vienādas iespējas un kārtību balsot pašvaldības domes vēlēšanās.
Savukārt saskaņā ar 2022. gada 8. februāra Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nolemto par nepieciešamību paredzēt tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās visām personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā (proti, arī notiesātajiem), Tieslietu ministrija 2022. gada 15. martā iesniedza atbilstošus priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr.1326/Lp13). Minēto priekšlikumu pamatojumā norādīts, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām. Latvijā vēlēšanu tiesības nostiprinātas Satversmē un konkretizētas atsevišķos likumos. Satversmes 101. panta otrais teikums noteic, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Tā kā piedalīšanās vēlēšanās tiek atzīta par vienu no svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām, tad valsts pienākums ir nodrošināt, lai vēlēšanu tiesības būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 3. pants noteic, ka puses apņemas ik pēc zināma saprātīga laika posma organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu. Tiesības piedalīties vēlēšanās nav absolūtas tiesības, taču, lai tās ierobežotu, ir jābūt leģitīmam mērķim un ierobežojumam jābūt samērīgam ar šo mērķi (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 6. oktobra sprieduma Case of Hirst v. The United Kingdom 60. un 62. punkts).
Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāizvērtē Vietējo pašvaldību referendumu likuma 19. panta ceturtajā un sestajā daļā ietvertais regulējums. Attiecīgi ir aizpildāma anotācijas 4. sadaļa.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka ir nepieciešams veikt grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, paredzot, ka personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā norisinās pašvaldības referendums un ziņas par kurām nav iekļautas Vēlētāju reģistrā, ir tiesības ar rakstveida iesniegumu vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē un lūgt, lai ziņas par personu tiktu iekļautas vēlētāju sarakstā. Papildus tam, Vietējo pašvaldību referendumu likumā ir nepieciešams noteikt, ka pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs personām ir tiesības iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu vēlētāju sarakstā ne agrāk kā 14 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms pašvaldības referenduma norises dienas.
Lūdzam precizēt minēto informāciju, sniedzot skaidrojumu, kad tiks veikti un virzīti grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā kontekstā ar Civillikuma 89. panta otro daļu un likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, attiecīgi aizpildot anotācijas 4. sadaļu, jo minētais nav attiecināms uz šo likumprojektu.

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka likumprojekts paredz arī noteikt, ka ziņas par pazīmi, ka personai pieder nekustamais īpašums, būs noteiktas Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā, jo arī šīs ziņas Vēlētāju reģistrā tiks iegūtas laika gaitā par vēlētāju, piemēram, no Tiesu administrācijas vai paša vēlētāja. Vēršam uzmanību, ka minētā informācija ir pretrunā anotācijā sniegtajai informācijai, ka minēto ziņu uzkrāšana Vēlētāju reģistrā sekmēs to, ka ziņas par tiem vēlētājiem, kuriem lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja nekustamais īpašums, kas reģistrēts zemesgrāmatā, tiks iekļautas automātiski Vēlētāju reģistrā, un personām nevajadzēs atsevišķi vērsties pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, uzrādīt nekustamā īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un iesniegt iesniegumu ar lūgumu iekļaut ziņas par personu vēlētāju sarakstā, lai piedalītos pašvaldības referendumā. Līdz ar to lūdzam precizēt informāciju anotācijā.

-

Izvērtējot likumprojektā ietvertos grozījumus Vēlētāju reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktā, konstatējams, ka turpmāk Vēlētāju reģistrā par vēlētāju no Fizisko personu reģistra iekļaus ziņas par personu apliecinošā dokumenta ar jaucējfunkciju apstrādāto numuru. Savukārt saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā, kā arī ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka anotācijā nav minēts skaidrojums, kas ar šiem datiem ir domāts, kāpēc turpmāk Vēlētāju reģistrā no Fizisko personu reģistra iekļaus ziņas par personu apliecinošā dokumenta ar jaucējfunkciju apstrādāto numuru un vai šo mērķi nevar sasniegt bez šo datu apstrādes, lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, jo nav sniegta informācija, vai projekts skar šo jomu.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 6. sadaļā projekta autoram sākumā jāatzīmē, vai tiesību akta projektam ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība. Ja tiek norādīts, ka sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina, šī izvēle ir jāpaskaidro iznirstošā laukā "Skaidrojums". Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju, jo no esošās informācijas nav saprotams, kāpēc sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt sabiedrības līdzdalības pietiekamību likumprojekta izstrādē. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  7. punktam sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus. Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. 
Piemērām, anotācijā nav sniegta arī informācija, vai likumprojekta izstrādē ir iesaistīta sabiedrības mērķgrupa, kas ir minēta anotācijas 7.1. apakšpunktā un tā atbalsta likumprojektā paredzēto.


 

-

Lūdzam būtiski precizēt 7. punktā sniegto informāciju, jo tā ir vispārīga un nesniedz informāciju kā likumprojektā paredzētais ietekmēs katru institūciju, kas ir minēta 7.1. apakšpunktā. Lūdzam sniegt informāciju, vai administratīvais slogs katrai institūcijai paliks nemainīgs, palielināsies vai samazināsies. Šāda informācija ir sniegta tikai par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Piemēram, Tiesu administrācijai būs nepieciešams no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniegt ziņas par tām personām, kurām lēmuma par pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā piederēja likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā notiks pašvaldības referendums. Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai būs jāinformē Pārvaldi par pašvaldības referenduma norises datumu, nosaukumu un pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā notiks pašvaldību referendums u.c. Tātad likumprojekts ietekmēs institūciju administratīvo slogu. Vēršam uzmanību, ka administratīvo izmaksu novērtējumu valsts un pašvaldību institūcijai aprēķina, sākot no 1 euro.
Tāpat nav sniegta informācija, vai likumprojekts neradīs atbilstības izmaksas.
 

-

Vēršam uzmanību, ka skaitļus no "1" līdz "9" parasti raksta ar vārdiem, bet no "10" – ar cipariem. Ierosinām precizēt likumprojekta 4. pantu.

-

Ierosinām atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām vārdus "aiz vārda" aizstāt ar vārdiem "pēc vārda".

-

Ierosinām atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām skaitli ar pieturzīmi "(3.¹)" aizstāt ar skaitli "(3¹)".

-