Atzinums

Viens no Ziņojumā atspoguļotajiem pašvaldību ieteikumiem ir jaunu spēļu zāļu, kazino, lombardu atvēršanas liegums un esošo darbības ierobežošana pašvaldību teritorijās, lai mazinātu kriminālo vidi, atkarības, psihoemocionālo stresu. LSBA izprot, ka par katru no Ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem diskusijas vēl tikai norisināsies, taču jau Ziņojuma ietvaros būtu jāņem vērā valdības apstiprinātie politikas plānošanas dokumenti. 2021. gada 14. jūlijā pieņemtas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes), kuru izstrādē piedalījās arī pašvaldību pārstāvji (Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija). Pamatnostādnes neparedz jaunu azartspēļu organizēšanas vietu liegumu – šāda reforma nav iecerēta ne likuma līmenī, par šādu pieeju nav tiesību lemt arī pašvaldībām (skat. Satversmes tiesas spriedumus lietā Nr. 2022-13-05 un lietā Nr. 2023-27-03).
Jau šobrīd LSBA vēlas vērst uzmanību šādiem aspektiem:
Azartspēles, ko cilvēce pazīst jau tūkstošiem gadu, ir viens no izklaides veidiem pieaugušiem cilvēkiem. Saskaņā ar KANTAR 2023. gada oktobrī veiktā kvantitatīvā pētījuma - Latvijas iedzīvotāju aptaujas “Azartspēļu zīmolu atpazīstamība, klientu attieksmes un uztveres izpēte Latvijā” datiem pēdējā gada laikā zināmākās spēļu zāles vismaz vienu reizi ir apmeklējuši 3-6% respondentu.
Speciālisti, t.sk. psihoterapeiti un psihiatri, norāda, ka vairumam cilvēku nepastāv grūtības kontrolēt spēlei atvēlēto laiku un līdzekļus. Savukārt azartspēļu atkarība, kas attīstās pakāpeniski ar laiku, ja netiek pamanīta un novērsta pārlieku liela aizraušanās, ir ~1% personu[1]. To nosaka virkne faktoru – pieredze ģimenē un ģenētiskais mantojums, temperaments, mentālās veselības stāvoklis, izglītības līmenis u.c. apstākļi.
Ja persona nav apzinājusies, ka nespēj ievērot atbildīgas spēles principus un turpina spēlēt, spēļu zālēs apmācīti darbinieki ir spējīgi to identificēt un piedāvāt risinājumus. Spēļu zālēs ir pieejams paškontroles tests un informācija, kur var saņemt atbalstu (t.sk. bukletu un regulāru audio paziņojumu veidā).
Kā liecina pēc LSBA pasūtījuma kompānijas “Norstat Latvia” veiktā aptauja[2], 42% iedzīvotāju uzskata, ka, ja tiktu slēgtas visas spēļu zāles, cilvēki turpinātu spēlēt azartspēles internetā. Līdzīgam aptaujāto īpatsvaram (40%) ir pārliecība, ka veidotos nelegālās azartspēļu zāles. Grūti atbildēt bija 11% respondentu. Savukārt tikai 7% respondentu uzskata, ka cilvēki pārtrauktu spēlēt azartspēles.
LSBA atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēļu zāles apmeklētājiem fiziski bija slēgtas 133 dienas 2020. gadā, bet 2021. gadā - 237 dienas. Tomēr, pretēji politiķu nepamatotajai ekspektācijai, azartspēļu atkarības problemātika, kā novēroja atkarību speciālisti un atbalsta sniedzēji, pat saasinājās. Eksperti vairākkārtīgi ir norādījuši, ka pieprasījumu pēc nakts izklaides nav iespējams likvidēt – “vieta tukša nepaliks” – t.i., ja tiks slēgta spēļu zāle, sabiedrības daļa, kas laimestu spēles izvēlās kā vienu no izklaides veidiem brīvā laika pavadīšanai, meklēs alternatīvas. Tuvākā no tām ir spēle interneta vidē.  
2023. gadā jau 47,6% azartspēļu tirgus ieņēmumu veidojušas interaktīvās azartspēles. Prognozējams, ka tendence turpināsies, līdz tiešsaistes un klātienes spēļu proporcija sasniegs aptuveni 70% pret 30%. Līdz ar to izmaiņas pieprasījumā noteiks dabisku spēļu zāļu skaita sarukumu arī turpmākajos gados. Azartspēļu atkarības veidošanās risks gan nemainās atkarībā no vides, kurā azartspēles (t.sk. izlozes, ko organizē Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”) tiek spēlētas. Nosakot aizliegumus vai radikālus ierobežojumus vienam no segmentiem, tiek kropļota konkurence.
Nav datu, kas norādītu uz augstu noziedzības līmeni, kas būtu izveidojies tieši azartspēļu organizēšanas vietas darbības rezultātā. Gluži pretēji, tiekoties ar Valsts policiju, LSBA ir guvusi apliecinājumu, ka azartspēļu komersanti un to piesaistītie apsardzes komersanti ir palīgs sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. 2023. gada 31. oktobrī LSBA ir sniegusi Valsts policijai ierosinājumus sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas azartspēļu organizēšanas vietās un to tuvumā pilnveidei. Tiekoties ar pašvaldībām un to pārstāvjiem, LSBA mudina veidot ciešu sadarbību arī ar pašvaldību policiju.

[1] Par to liecina riskantas spēles paradumu analīze interaktīvo azartspēļu segmentā.

[2] https://lsba.lv/medijs/aptauja-82-cilveku-uzskata-ka-azartspelu-aizliegums-nemazinas-paterinu/
 

-

LSBA lūdz precizēt Ziņojumā ietverto iecerēto pasākumu izklāstu. Norādīts, ka iecerēts aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu. LSBA vērš uzmanību, ka saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta trešo daļu jau šobrīd ir aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, un šis aizliegums tiek ievērots.
 

-

Ziņojumā norādīts, ka tas ir pārdomu dokuments katram, kas darbā vai personīgajā dzīvē saskaras ar mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ un ir gatavs pielikt roku tās mazināšanai.
LSBA lūdz to iekļaut jaunveidojamās Alkohola un citu atkarību izraisošu vielu un procesu ietekmi uz ĀNC mazināšanas darba grupas, ja par tādas izveidi tiks nolemts, sastāvā.
LSBA vienlaikus informē, ka tā ir paudusi priekšlikumu paplašināt to personu loku, kurām ir liedzama dalība azartspēlēs, iekļaujot reģistrā arī personas:
kurām ir piemēroti alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieka sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi (skat. Ārstniecības likuma 63. pantu);
kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss (skat. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantu).
Tāpat LSBA, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, ir ierosinājusi izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt aizliegumu azartspēļu zālēs ielaist cilvēkus, kuri atrodas acīmredzamā alkohola reibumā un pienākumu izraidīt no tām cilvēkus, kuri alkoholu lietojuši pārmērīgi. LSBA biedru uzņēmumos tas tiek īstenots jau šobrīd. LSBA darbības kodekss paredz arī to, ka alkohols klientiem, kuru uzvedība liecina par pārmērīgu alkohola lietošanu, netiek pārdots. Turklāt, LSBA uzskata, ka šāds aizliegums būtu nosakāms ikvienam mazumtirgotājam. Diemžēl, ne Veselības ministrija, ne Saeimas atbildīgā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 217/Lp14), minēto priekšlikumu neatbalstīja.
Ziņojumā norādīts, ka nav informācijas, ka sabiedrības veselības pasākumi, informatīvie materiāli, stratēģijas (piem., slīkšanas, atkarību, pašnāvību jomā) uzrunātu tieši vīriešus. Turklāt nav pievērsta mērķtiecīga uzmanība vīriešu izaicinājumiem psiholoģiskās noturības ziņā. Arī azartspēļu atkarības prevencijas un ārstēšanas kontekstā īpaši svarīgi ieklausīties speciālistu vadlīnijās un arī pašos spēlētājos[1]. Atbildīgas spēles prasme, nevis formāls (eksistējot interaktīvajām azartspēlēm, t.sk. nelegālajām) aizliegums ir virziens, kurā ieguldāmi visu iesaistīto pušu resursi mirstības mazināšanai ārēju nāves cēloņu dēļ.
Azartspēļu nozare ir bijusi un ir gatava veidot sadarbību ar pašvaldībām un vietējo sabiedrību. Piemēram, LSBA un tās biedri jau kopš 2018. gada finansē atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu līdzcilvēkiem[2] darbību. 2022. gadā norisinājās LSBA sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību organizēts seminārs pašvaldību sociālo dienestu un citiem darbiniekiem, lai palielinātu izpratni par azartspēļu atkarības veidošanos, kā arī pieejamiem atbalsta rīkiem.
Atkarību, tai skaitā azartspēļu atkarības prevencija ir mūsu kopīga interese. Aicinām pašvaldības, to sociālos dienestus informēt iedzīvotājus par pieejamo atbalstu problemātiskajiem spēlētājiem un viņu līdzcilvēkiem.
LSBA ieskatā normatīvais regulējums un nozares pašregulācija nodrošina personu un sabiedrības interešu aizsardzību. Riski ir apzināti un tiek pilnībā pārvaldīti. Jānorāda arī, ka risku esamība nav bijis iemesls likumdevējam liegt azartspēļu organizēšanu Latvijā – nav arī pašvaldībām piešķirtas tiesības liegt šo izklaides veidu savā teritorijā, balstoties uz vispārīgiem apsvērumiem par riskiem, kas ir saistīti ar šo izklaides veidu.


[1] Saskaņā ar Veselības ministrijas pasūtīto pētījumu (https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf) azartspēles izteikti vairāk spēlē vīrieši.

[2] https://www.skalbes.lv/aktualitates/azartspelu-atkaribas-konsultativais-talrunis-palielina-kapacitati/2046

-