Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". 100.2. apakšpunktu noteikumu projekta pirmajā punktā raksta (pārraksta) likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 1. punktu atbilstoši Zvejniecības likuma 19. panta astotajai daļai, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt noteikumu projekta saturu, tā pamatā esošo pilnvarojumu un soda punktu institūta būtību: 
1. Ne no noteikumu projekta, ne tā anotācijas nav secināms, vai soda punkti paši par sevi vai ar tiem saistītās iespējamās tiesiskās sekas ir atzīstami par sodu (krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju). No tā tieši ir atkarīgs pieļaujamais regulējums noteikumu projektā, iespējamās regulēšanas pieejas un noteikumu projekta normu piemērošana nākotnē. Nezinot institūta būtību, nav iespējams pilnvērtīgi sagatavot tiesisku un efektīvu regulējumu.
1.1. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria) (Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Līdz ar to īpaša uzmanība pievēršama arī pilnvarojuma Ministru kabinetam kvalitātei, tā saturam, apjomam un citām pilnvarojumu raksturojošām pazīmēm. Nav pieļaujama situācija, ka sodu vai ar to saistītas tiesiskās sekas patiesībā noteiktu Ministru kabinets (izpildvara).
Ja soda punkti ir krimināltiesiska rakstura sankcija, tad noteikumu projektā pieļaujamais regulējums ir ierobežots. Pamatā šādam regulējumam jābūt likumā, ja tas jau neizriet no regulas. Lūdzam noteikumu projekta anotācijā iekļaut argumentētu soda punktu institūta rakstura vērtējumu (salīdzinājumam skatīt arī Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumu lietā C-439/19 saistībā ar pārkāpumu uzskaites punktiem ceļu satiksmē). 
2. Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. 
Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186.lpp.). Jābūt skaidram pilnvarojuma mērķim, tā saturam un apjomam.
2.1. Šobrīd soda punktu pamatregulējums ir ietverts regulās. Līdz ar to ir mainīts nepieciešamā un pieļaujamā regulējuma apjoms. Attiecīgi tas rada jautājumu par pilnvarojuma satura atbilstību pašreizējai situācijai, kā arī par to, vai šādi īpaši Ministru kabineta noteikumi vispār ir nepieciešami, vai izdarāmi grozījumi Zvejniecības likumā vai citā normatīvajā tiesību aktā.
Turklāt, vērtējot jau spēkā esošo pilnvarojumu gan no pilnvarojuma kvalitātes vispārīgo prasību skatpunkta, gan no sodu tiesību aspekta, nebūtu pieļaujams tāda veida pilnvarojums, kā noteikt "kārtību, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem par Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem piešķir soda punktus ". Pamatā šādam regulējumam jābūt ietvertam likumā.
2.2. Noteikumu projektā pārkāpumi un par tiem piemērojamais sodu punktu skaits vairs nav paredzams. Līdz ar to varētu būt regulējami vien atsevišķi procesuāli jautājumi, ciktāl tas nepieciešams. Informācijas paziņošanas regulējums ir ietverts Paziņošanas likumā. Noteikumu projekts to nevar mainīt. Tāpat apšaubāmas ir atkāpes no dokumentu parakstīšanas regulējuma. Lai noteiktu kompetento iestādi, īpaši noteikumi parasti nav nepieciešami. Tāpat nav nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, lai regulētu procedūru iestādē, kas varētu būt iekšējo normatīvo aktu regulēšanas priekšmets.
2.3. Vienlaikus noteikumu projekts nav saskaņots ar likumā esošo pilnvarojumu. Ja pilnvarojums attiecas uz kārtību, kādā piemēro soda punktu sistēmu, tad noteikumu projekts šķietami regulē kārtību, kādā "piešķir soda punktus" (projekta 1. punkts). Tomēr citviet noteikumu projektā lietoti vārdi "piešķir un reģistrē" vai "piešķir, reģistrē un dzēš soda punktus, kā arī īsteno citas soda punktu pārvaldības darbības". Līdz ar to noteikumu projekta regulēšanas priekšmets ir neskaidrs un pretrunīgs.

-

Noteikumu projekta 3. punktā ietvertas atsauces uz Regulas Nr. 1224/2009 90. pantā minētajiem pārkāpumiem un soda punktiem. Norādām, ka nav saskatāma šādas normas juridiskā jēga. Proti, noteikumu projektā nav nepieciešams regulējums, kas jau izriet no regulas. Turklāt, ja soda punkti būtu krimināltiesiska rakstura sankcija, tad Ministru kabinets šādus jautājumus vispār nedrīkstētu regulēt.

-

Ja šāda veida regulējums ir nepieciešams, tad punkts redakcionāli precizējams: 
Soda punktus var piešķirt, reģistrēt u. tml. Soda punkti nevar "stāties spēkā". Aicinām pārliecināties, vai no regulās iekļautā regulējuma jau nav secināms, kurā mirklī ir piešķirami soda punkti. Ir pašsaprotams, ka soda punkti saistībā ar noteiktu pārkāpumu nevarētu būt piešķirami, kamēr nav konstatēta pārkāpuma esība. Tas iespējams tikai ar spēkā stājušos nolēmumu.

-

Tiesas spriedums ir viens no diviem kriminālprocesā iespējamiem gala nolēmumiem, ar kuru personu var atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Proti, saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta trešo daļu un Kriminālprocesa likuma 420. pantu krimināllietā atzīt personu par vainīgu un piemērot sodu var arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Tādēļ ir nepieciešams precizēt piedāvāto 4. punkta redakciju, aptverot arī prokurora priekšrakstus par sodu.

4. Soda punkti stājas spēkā ar datumu, kad stājas spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai galīgais nolēmums krimināllietā.
 

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā tostarp jāiekļauj paraksts, izņemot likumā paredzētus gadījumus. Attiecīgi, ja nepieciešams, ka paziņojumam par soda punktu piešķiršanu ir juridiski saistošs zvejas kuģa licences turētājam vai zvejas kuģa kapteinim, tad lūdzam izvērtēt un svītrot teikumu "Šis paziņojums ir derīgs bez paraksta", nepieciešamības gadījumā attiecīgo izņēmumu paredzot likumā, vai alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto noteikumu projekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt un noteikumu projekta 9. punktā norādīt termiņu attiecīgo paziņojumu nosūtīšanai. Vēršam uzmanību, ka attiecīgā regulas vienība paredz dalībvalstu pienākumu iedibināt procedūras, kas nodrošina attiecīgo lēmumu tūlītēju paziņošanu zvejas licences turētājam un kapteinim.

-

1. Noteikumu projektā paredzēts, ka paziņojums ir derīgs bez amatpersonas paraksta. Tam, ka amatpersonai vai jebkuram citam nodarbinātajam šāda veida paziņojumi nebūtu jāparaksta, var tikai piekrist. Paziņošana veidojama iespējami automatizēti, cik vien tas ir iespējams bez cilvēka līdzdalības.
Tomēr katram juridiski nozīmīgam dokumentam jāpiemīt tādām īpašībām kā uzticamībai un autentiskumam (Informācijas un komunikāciju tiesības. I sējums. Ulda Ķiņa redakcijā. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002, 65.-66.lpp.). Mūsdienas personas pašrocīgs paraksts nav vienīgais veids, kā nodrošināt iepriekš minētās dokumenta īpašības. Piemēram, dokumenta izcelsmi un integritāti var apliecināt arī kvalificēts elektroniskais zīmogs un laika zīmogs. Tāda pieeja ir piemērota arī automatizētai paziņošanai.
Nav pilnībā izslēgts, ka ir situācijas, kad īpaši dokumenta uzticamības vai autentiskuma apliecinājumi nav nepieciešami vai nav lietderīgi. Tomēr šādiem izņēmuma gadījumiem jābūt argumentēti izvērtētiem. Noteikumu projekta anotācijā šāds pamatojums nav atrodams.
Ievēroot minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projektā ietverto paziņošanas kārtību, tostarp kopsakarā ar Paziņošanas likumu.
2. Noteikumu projekts nevar pat netieši noteikt procesuāla nolēmuma saturu. Lai arī nav aizliegts apvienot vairākus dokumentus vienā un tam īpašs regulējums pat nav nepieciešams, noteikumu projekts nedrīkst regulēt tieši vai netieši procesuāla nolēmuma saturu. Piemēram, nolēmuma saturs administratīvā pārkāpuma procesā regulējams tikai Administratīvās atbildības likumā (šā likuma 2. pants). Šāds paziņojums jebkurā gadījumā vērtējams kā atsevišķs dokuments.
 

-

Krimināllikuma 1. panta trešā daļa un Kriminālprocesa likuma 420. pants nosaka, ka krimināllietā atzīt personu par vainīgu un piemērot sodu var ne tikai ar tiesas spriedumu, bet arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Piedāvātā 9. punkta redakcija neaptver šo gala nolēmuma veidu krimināllietā, tādēļ to ir nepieciešams precizēt, nosakot, ka arī prokurora priekšraksts par sodu, kurā ir informācija par piešķirto soda punktu skaitu, var tikt atzīts par paziņojumu šī punkta izpratnē. 

9. Ievērojot Īstenošanas regulas 2025/2196 44. panta nosacījumus, Valsts vides dienests pēc soda punktu piešķiršanas nosūta atbilstošu paziņojumu zvejas kuģa licences turētājam, zvejas kuģa kapteinim un Zemkopības ministrijai. Šis paziņojums ir derīgs bez paraksta. Administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās par šādu paziņojumu tiek uzskatīts gala nolēmums, kurā ir informācija arī par piešķirto soda punktu skaitu, un tad nav jānosūta papildu paziņojums.
 

Aicinām izvērtēt nepieciešamību 9. punkta 3. teikumā paredzēto attiecināt arī uz krimināllietām. Proti, noteikumu projekta 5. punkts paredz, ka Latvijā kompetentā iestāde, kas piešķir, reģistrē un dzēš soda punktus, kā arī īsteno citas soda punktu pārvaldības darbības, ir Valsts vides dienests. Tādējādi ar soda punktiem saistītie jautājumi ir Valsts vides dienesta, nevis tiesas vai prokurora kompetencē, kas pieņem gala nolēmumu krimināllietā.  

-

Lūdzam noteikumu projektā vai anotācijā skaidrot vārdu "pastiprināti kontrolē" lietošanu, kā arī šāda regulējuma attiecināmību uz noteikumu regulēšanas priekšmetu.
Noteikumu projekta anotācijā nav ietverts pamatojums, ka šāds regulējums ir soda punktu piešķiršanas obligātas tiesiskās sekas. Nevērtējot, vai vispārīgi ir pieļaujams pārkāpumu esību, soda punktu esību vai tamlīdzīgus apstākļus izmantot kā pamatu kontroles pasākumiem, kontrole kā tāda nav šajos noteikumos regulējams jautājums.
Lūdzam pievērst uzmanību arī tam, vai pastiprināta kontrole pēc būtības neietver arī sodīšanu. Sodīšanas un kontroles funkcijām jābūt strikti nošķirtām. 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam skaidrot arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regulas (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (turpmāk - regula Nr. 2023/2842), 1. panta 75. punktā ietvertās grozītās regulas 89. panta 1. punkta, 89.a panta, 91. panta, 91.a panta, 93.a un 93.b panta, bet jo īpaši - 92. panta 1. punkta, 9. punkta, 92. b panta 1. punkta, 93. panta, ieviešanu.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām precizēt nosaukumu.

Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktās soda punktu sistēmas piemērošanas kārtība zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām noteikumu projekta 2. punktā neskaidrot terminus, kuri lietoti augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā - tostarp Zvejniecības likumā.

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot vārdus "un reģistrē", jo attiecīgās regulas pielikums neregulē soda punktu reģistrācijas kārtību.

-

Aicinām precizēt divas gramatiskās kļūdas. 

3. Ievērojot Regulas Nr. 1224/2009 92. panta nosacījumus, par katru šīs regulas 90. pantā minēto smago pārkāpumu, kas izdarīts ar zvejas licences turētāja zvejas kuģi, zvejas licences turētāja kuģim, uz kuru attiecas konkrētā zvejas licence, un kuģa kapteinim saistībā ar šī kuģa vadīšanu smaga pārkāpuma izdarīšanas laikposmā, piešķir un reģistrē soda punktus saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 III pielikuma nosacījumiem.

Aicinām redakcionāli precizēt.

"4. Soda punkti stājas spēkā datumā, kad stājas spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai spriedums krimināllietā."

Iesakām pārskatīt informācijas ievadīšanas termiņu. Noteikumu projektā un anotācijā nav pamatojuma informācijas par piešķirtajiem soda punktiem ievadīšanas valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" triju dienu termiņam. Ņemot vērā, ka digitālajā vidē informācijas aprite notiek diezgan ātri, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 6. punktā paredzēto informācijas ievadīšanas termiņu. 

-

Aicinām redakcionāli precizēt, jo no normas neizriet, kas ir domāts ar atbilstošo situāciju, ņemot vērā tālāk ietverto atsauci uz regulas nosacījumiem.

"10. Izvērtējot zvejas licences turētāja iesniegumu, Valsts vides dienests var dzēst divus zvejas kuģim piešķirtos soda punktus saskaņā ar Deleģētās regulas 2025/1766 36. panta 1. punktu."

Vēršam uzmanību, ka attiecigās regulas 36. panta 2. punkts paredz informēšanu arī par atlikušo punktu skaitu, tādēļ lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā attiecīgi papildināt.

-

Vēršam uzmanību, ka  regulas Nr. 2023/2842 1. panta 75. punkts (grozītās regulas 92. panta 4. punkts) pirmšķietami ieviests arī ar noteikumu projekta 3. punktu, līdzīgi arī grozītās regulas 92. panta 7. punkts  ieviests ar noteikumu projekta 14. punktā, 93. panta 1. punktā iekļautais regulējums - ar noteikumu projekta 6. punktu (aicinām izvērtēt, vai nav ievadāma arī cita informācija, piemēram, par atbilstošiem pārkāpumiem u.c.), tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt.

-