Atzinums

Iebildums ir par papildināto teikumu "Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā vai paskaidrojuma rakstā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus".
1) Likumā līdz šim nav ticis lietots termins "būvniecības iesniegums", bet gan "būvniecības ieceres iesniegums".
2) Klasiskā gadījumā Būvniecības ierosinātājs nav speciālists būvniecības jautājumos un ar būvniecības procesu saskaras varbūt 1 reizi dzīvē, tāpēc būtu nepamatoti būvniecības ierosinātājam noteikt pienākumu noteikt to, no kuriem inženierbūvju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem būtu jāsaņem tehniskos noteikumos. Tas no kā ir jāsaņem tehniskie noteikumi būtu jānosaka citiem būvniecības procesā iesaistītajiem būvniecības profesionāļiem vai jānosaka būvvaldei/būvniecības informācijas sistēmai.  Nav arī skaidrs, kāda būtu Būvniecības ierosinātāja atbildība, ja viņš neapzināti vai apzināti nebūtu izpildījis šo pienākumu. Šādas pieejas ieviešana likumā radītu papildu riskus ārējo inženiertīklu bojājumiem. Attiecīgo teikumu varētu pārformulēt citādi - ka būvniecības ierosinātājam ir pienākums pēc citu būvniecības procesa dalībnieku pieprasījuma sniegt savā rīcībā esošo informāciju par apbūves gabalā esošajiem ārējiem inženiertīkliem, inženierbūvēm un to aizsargjoslām. Citiem būvniecības procesā iesaistītajiem būvniecības procesa dalībniekiem būt jāspēj pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja un citas informācijas pamata noteikt, no kurām pusēm būtu saņemami tehniskie noteikumi. Turklāt būvniecības ieceres iesniegšanas brīdī būvniecības ierosinātājs nemaz vēl nevar zināt, kāds būs ierīkojamās būves precīzs novietojums un tehniskie risinājumi un vai tiks skartas kādu inženierbūvju aizsargjoslas - attiecīgi nav zināms vai ir jāsaņem kādas attiecīgās puses tehniskie noteikumi (vismaz attiecībā uz lineāro inženierbūvju būvniecību tā noteikti ir problēma!). Tāpēc AS "Sadales tīkls" iebilst pret attiecīgā teikuma iekļaušanu.
3) Ja likumā tiek iekļauts šāda veida pienākums, šķietami, šāds pienākums būtu ietverams attiecīgajā 19.1 pantā Būvniecības ierosinātāja pienākumi un atbildība.

-

1) Ņemot vērā, ka elektroenerģijas sadales sistēmas uzturēšanu un pieslēgumu izveidi pie tās regulē citi likumi, t.sk. Elektroenerģijas tirgus likums un Enerģētikas likums, saskatām nepieciešamību precizēt šo 14.². panta redakciju. Elektroenerģija tirgus likums (9.panta (2) daļa) nosaka kārtību, kādā īstenojama jaunu pieslēgumu ierīkošana elektroenerģijas sadales sistēmai, tostarp daudzos gadījumos šāda pieslēgšanās nemaz nav saistīta ar būvniecības procesa īstenošanu. Bet arī šajā procesā tiek izsniegtas tehniskās prasības [kas ir citas prasības, nevis būvniecības tehniskās prasības]. Ja ir nepieciešama būvniecība, pieslēguma būvniecību organizē sistēmas operators -veido savu būvniecības ieceri, tā ietvaros sagatavojot savu projektēšanas uzdevumu, nevis izdod [būvniecības] tehniskās prasības cita būvniecības procesa dalībniekam. Lai nejauktu šīs [elektriskās] tehniskās prasības ar [būvniecības ] tehniskajām prasībām, piedāvājam nedaudz precizēt Būvniecības likuma 14.² panta redakciju. Arī attiecībā uz elektrisko tīklu pārvietošanu šo nozares speciālo likumu dēļ tiek īstenota pieeja, ka gadījumā, ja nepieciešama elektrisko tīklu pārvietošana, tad to organizē sistēmas operators savas būvniecības ieceres ietvaros, bet izmaksas sedz pārvietošanas ierosinātājs. Tāpēc lūdzam precizēt, ka inženierbūves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neizdod tehniskos noteikumus, ja pārvietošanu vai pieslēguma ierīkošanu atbilstoši savas jomas normatīvajiem aktiem organizē tas pats.  
AS "Sadales tīkls" ik gadu saņem vairākus desmitus tūkstošus pieslēguma pieteikumu. Visiem pieteikumu iesniedzējiem tiek izsniegtas pieslēguma tehniskās prasības. Atbilstoši Regulatora noteiktam regulējuma, SSO ir izveidojis savu pieslēguma pieteikumu apstrādes sistēmu. No visiem saņemtajiem pieslēguma pieteikumiem tikai daļa tiek realizēta, savukārt no realizētajiem pieteikumiem tikai daļa ir saistīta ar būvniecības procesa īstenošanu. Līdz ar to ar būvniecības procesu un BIS funkcionalitātes izmantošanu ir saistīta tikai daļa no visiem apstrādātajiem pieteikumiem, nav racionālas lietderības ar būvniecību nesaistītos pieslēguma pieteikumus virzīt caur BIS.

2) Jau minēto apstākļu dēļ (ka pastāv speciāls nozares regulējums), kas paredz pieslēguma tehniskajās prasībās ietvert noteiktu papildu informāciju, ierosinām precizētā redakcijā kā atsevišķu daļu izteikt 14.2. panta (1) daļas pēdējo teikumu. Jānorāda, ka elektrotīkla pieslēgumu izbūves gadījumā esošā elektrotīkla vai tās daļas "uzlabošana" var būt lētāka izbūves alternatīva nekā pilnībā jaunas paralēlas elektrotīkla daļas izbūve. Klasisks piemērs ir vadu šķērsgriezuma maiņa jau kādā esošajā līnijas posmā, lai atbilstoša kvalitātē nodrošinātu jaunā pieslēguma darbību. Redakciju piedāvājam veidot pēc līdzības ar Rail Baltica projekta īstenošanas likumā noteikto:
"(2) Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuras nav saistītas ar attiecīgās būvniecības ieceres īstenošanu vai attiecīgas prasības neizriet no normatīvajiem aktiem."

3) Ja tiek akceptēts AS "Sadales tīkls" priekšlikums šā panta (1) daļu papildināt ar teikumu, kas precizē to, ka inženierbūves īpašnieks neizdod tehniskās prasības, ja pārbūvi vai pieslēguma ierīkošanu tas veic savas būvniecības lietas ietvaros, tad neiebilstam pret panta (4) daļā noteikto derīguma termiņu tehniskajām prasībām. Sadales tīkls jebkurā gadījumā savām izdotajām pieslēguma tehniskajām prasībām nenoteikts garāku derīguma termiņu par 1 vai 2 gadiem. Šobrīd tehniskās prasības tiek izsniegtas uz 9 mēnešu termiņu, pēc kura iztecēšanas, to pieprasītājs var tās lūgt aktualizēt un pagarināt. Attiecībā uz sistēmas pieslēguma ierīkošanu, neuzskatām, ka tehnisko prasību derīguma termiņš ir bijusi patiesa problēma. Sistēmas pieslēgumu var ierīkot atsevišķā būvniecības lietas ietvaros daudz īsākos termiņos nekā notiek galvenās būves būvniecība. Inženiertīklu turētāji ir ieinteresēti pēc iespējas īsākos termiņos ierīkot pieslēgumus. Elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma ierīkošana neilgst ilgāk par 2 gadiem, tipiski tie ir pāris mēneši, ja vien attīstītājs patiešām to vēlas ierīkot. Sadales tīkls nav konstatējusi būtiskas problēmas, ko pieslēguma ierīkotājam būtu radījis līdz šim noteiktais tehnisko noteikumu derīguma termiņš. Būtu nesamērīgi izdot tehniskās prasības ar 5 gadu vai pat 3 gadu derīguma termiņu, jo elektroenerģijas sistēmas jaudas tiktu rezervētas ar "neīstiem" pieteikumiem, sistēmas efektīva attīstība un uzturēšana būtu apturēta, jo būtu jāņem vērā attiecīgie pieteikumi. Būtiski sadārdzinātos pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, vai sliktākajā gadījumā lielas jaudas pieslēgumi vispār nebūtu pieejami - līdzīgi kā tas izveidojās ar ģenerācijas jaudu pieslēgumu īstenošanu, jo sistēmas jaudas rezervēja "neīsti" pieteikumi pat ieviešot drošības naudas, kā rezultātā tagad likumdevējs risina jautājumu, kā šīs jaudas atbrīvot.

4) Iebilstam par to, ka panta (4) daļa neparedz iespēju grozīt tehniskās prasības, vismaz pēc pašu tehnisko prasību pieprasītāja iniciatīvas. Ļoti bieži vismaz elektroenerģijas jomā tehnisko prasību pieprasītāji paši maina savus plānus  (nepieciešamās jaudas) un lūdz pārskatīt tehniskās prasības. Līdz ar to būtu nepieciešams citā redakcijā izteikt (4) daļu.

5) Iebilstam pret (4) nodaļa noteikto principu, ka grozītos tehnisko noteikumus inženierbūves valdītājs pēc savas iniciatīvas var izsniegt ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai. Pirmkārt tā būtu neefektīva resursu tērēšana, nepārtraukti kontrolējot būvniecības lietu statusus. Otrkārt, elektroenerģijas sadales sistēma ir dzīvs organisms, kurā nepārtraukti notiek izmaiņas dēļ jauniem pieslēgumiem, lietotāju slodžu izmaiņām, tāpēc tīkla pārbūve un atjaunošana nav vienīgie iemesli, kādēļ tehniskās prasības būtu pārskatāmas. Iespējas nodrošināt elektroenerģijas pieslēgumu atbilstoša kvalitātē nav atkarīgas tikai no elektrotīkla novietojuma, to ietekmē dažādi citi tehniskie apsvērumi, t.sk. citu sistēmas lietotāju pieslēgumu tehniskie parametri un to izmaiņas. Tāpēc (4) daļa būtu izsakāma citā redakcijā. Bet, ja pēc (1) daļas papildināšanas šī (4) daļa nebūtu attiecināma uz tiem procesiem, kur operators pats ir pieslēguma ierīkošanas būvniecības procesa ierosinātājs, tad iebildumu neuzturēsim.

14.² pants. Tehniskie un īpašie noteikumi
(1) Tehniskie noteikumi ir inženierbūvju īpašnieku vai tiesisko valdītāju noteiktas tehniskās prasības būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas ir nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī valsts un pašvaldības institūciju prasības būvniecības ieceres īstenošanai, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgas jomas normatīvā regulējuma ievērošanu. Inženierbūves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs tehniskās prasības neizdod, ja savas inženierbūves pārvietošanu vai pieslēguma izveidošanu organizē pats inženierbūves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atsevišķas būvniecības lietas ietvaros atbilstoši attiecīgās jomas normatīvajam regulējumam.

(2) Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuras nav saistītas ar attiecīgās būvniecības ieceres īstenošanu vai attiecīgas prasības neizriet no normatīvajiem aktiem.

(3) Īpašie noteikumi ir valsts iestādes izdotās prasības kultūras mantojuma aizsardzības jomā. 

(4) Tehniskos un īpašos noteikumus izdot būvniecības informācijas sistēmā strukturēto datu veidā vai augšupielādē dokumenta veidā. Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā. 

(5) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par 2 gadiem. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja to pieprasa tehnisko prasību pieprasītājs. Iestāžu tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņu nenosaka, tie ir spēkā līdz tie ir izpildīti ar būvprojekta saskaņošanu, arī gadījumā, ja stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai. 

(6) Ja tehniskos noteikumus vai īpašo noteikumus pieprasa pirms būvatļaujas izdošanas, inženierbūves īpašnieks vai tiesiskais valdītājam turētājam ir tiesības noteikt garantijas naudu. 

(7) Ja būvniecības ieceres realizācijai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība ir akceptēta, tad būvniecības ieceres realizācijai nav nepieciešami atsevišķi vides tehniskie noteikumi, bet Valsts vides dienests, saskaņojot būvprojektu, pārbauda būvprojektā ietverto risinājumu atbilstību vides pārskatam ietekmes uz vidi ziņojumā un tā akcepta lēmumā ietvertajām prasībām.
 

1) AS "Sadales tīkls" iebilst pret piedāvāto panta redakciju, kas ļautu formālu apstākļu dēļ noņemt atbildību no būvniecības procesa dalībniekiem, kas būvdarbu laikā būtu bojājuši pazemes ārējos inženiertīklus, pat iespējams nojaušot, ka tie tur ir. kabeļu ekspluatācijas laikā (vismaz 40 gadu periods!) var būt notikušas dažādas ārējas iedarbes, kādēļ to atrašanās vieta var būt zināmās robežās mainījusies. Zemes planēšanas, grāvju tīrīšanas, smagās tehniskas u.tml. darbības rezultātā kabeļa novietojums var var izmanīties līdz pat 0,5 m. Energoapgādes nepārtrauktības un būvdarbu veicēju dzīvības un veselības risku dēļ būtu jādara viss, lai uzsākot būvdarbus tiktu precizēts inženiertīklu faktiskais novietojums būvlaukumā. Izdotajās rakšanas atļaujās tiek doti norādījumi būvdarbu veicējam. Tāpat jāņem vērā, ka diemžēl liela pazemes elektrotīkla daļa ir izbūvētas pirms 2012.gada, kad stājās spēkā nosacījumi par precīzu inženiertīklu uzmērīšanu. T.sk. daļa elektrotīklu Sadales tīkls sistēmā ir pārņemti no citām personām vai ir bezsaimnieka tīkli, kuru izbūvi nav organizējusi Sadales tīkls, bet tie joprojām tiek izmantoti elektroapgādē. Operatoram objektīvi nav un nevar būt līdz centimetriem precīzas informācijas par pazemes elektrotīklu faktisko novietojumu un dziļumu, it īpaši par vairākas desmitgades veciem kabeļiem. Šo kabeļu faktiskā novietojuma informāciju var iegūt tikai veicot skatrakumus attiecīgajā objektā. Ir būtiski svarīgi ņemt vērā, ka ATIS sistēmā iesniegtie dati ir iesniegti ar noteiktu mēroga precizitāti - Sadales tīkls gadījumā shematiski. Likumprojekta redakcija var maldināt iesaistītās puses, sniedzot nepamatotu priekšstatu, ka ATIS dati varētu būt uzskatāmi par augstas precizitātes datiem. Tā tas noteikti nav. Tāpēc būvdarbu veicēju dzīvības un veselības vārdā būtu jāsaglabā līdzšinējā prakse (1) no informāciju sistēmām un inženiertīkla turētājiem iegūstama pēc iespējas precīzākā informācija par inženiertīklu novietojumu, (2) inženiertīklu novietojums būvlaukumā ir precizējams, t.sk. vajadzības gadījumā pieaicinot inženiertīklu turētājā pārstāvjus un atbilstoši izsniegtajām rakšanas darbu atļaujām veicot skatrakumus un citus inženiertīkla valdītāja norādījumus. Lai noņemtu atbildību no būvniecības procesa dalībniekiem, tiem būtu jāspēj pierādīt tas, ka ir izdarīts maksimums, lai novērstu bojājumu rāšanos - kā minimums ir veikti iepriekš minētie pasākumi piesaistot inženiertīkla turētāju. Sadales tīkls kā kompromisa risinājumu piedāvā noteikt, ka būvniecības procesa dalībnieks nenes atbildību par nodarītajiem pazemes infrastruktūras bojājumiem, ja inženiertīkla novietojums neatbilst augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datiem, vai gadījumā, ja šādi dati nav bijuši pieejami un tika pieaicināts komersanta pārstāvis inženiertīkla uzrādīšanai, novietojums  neatbilst uzrādītajai vietai. 

2) Sadales tīkls valdījumā ir ~40 tūkst. km kabeļlīniju. To precīza uzmērīšana nav iespējama ne finansiālu, ne tiesisku apsvērumu dēļ. Precīzas uzmērīšanas izmaksas lēšamas vairākos desmitos milj. EUR vērtībā, tas ietekmētu sistēmas pakalpojumu tarifus. Operatoram nav tiesības veikt rakšanas darbus privātīpašumos esošo kabeļlīniju atrašanās vietas preventīvai noskaidrošanai. Tāpēc visracionālākais risinājums būtu līdzšinējā prakse, kad operators nepieciešamības gadījumā dabā uzrāda kabeļu novietojumu, ņemot vērā savas tehniskās iespējas. Operators nepiemēro maksu par kabeļu novietojuma uzrādīšanu! Turklāt sākotnēji piedāvātā (3) daļas redakcija neizšķir gadījumus - esošo kabeļu vai jaunizbūvēto kabeļu - uzmērīšana būtu jāfinansē kabeļu īpašniekam. Gadījumā, ja kabeļu pārbūvi ir ierosinājusi cita persona, tā sedz visas pārbūves, t.sk. kabeļu uzmērīšanas izmaksas, atbilstoši Eneŗgētikas un Aizsargjoslu likuma regulējumam.

3) Sadales tīkls praksē ir saskārusies ar gadījumu, kad pēc Sadales tīkls kabeļu ierīkošanas tiek realizēts senāk izstrādāts būvprojekts, kurā jaunizbūvētie Sadales tīkls kabeļi nebija uzrādīti. Šādā gadījumā būtu grūti vainot būvprojektētāju, kura izstrādāto būvprojektu īstenoja būvnieks. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvdarbu veicējam būtu pamats aktualizēt informāciju par situāciju būvlaukuma teritorijā, pārbaudīt aktuālākos augsta detalizācijas topogrāfiskos datus. Līdz ar to nebūtu pamata noņemt atbildību no būvdarbu veicēja - bojājuma izraisītāja. Tālāk  regresa kārtībā var tik meklētas citas vainīgās puses - projektētājs, topogrāfiskā plāna izstrādātājs, būvniecības ierosinātājs. Tāpēc uzskatām, ka ir pamats svītrot piedāvāto (2) daļas redakciju.

Aicinām Ekonomikas ministriju ņemt vērā samērīgumu starp visām iesaistītajām pusēm, ņemot vērā faktisko realitāti ar inženiertīklu novietojumu. Tāpēc piedāvājam savu kompromisa redakciju.

19.⁴ pants. Atbildība par pazemes ārējiem inženiertīkliem
(1) Būvniecības procesa dalībnieki nenes atbildību pret pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju, ja būvdarbu veicējs ir izpildījis visus izsniegtās rakšanas darbu atļaujā noteiktos nosacījumus, tomēr pazemes ārējām inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi sakarā ar to, ka:
1) pastāv būtiska novirze starp inženiertīkla faktisko un augstas detalizācijas topogrāfiskajā informācijas datos norādīto novietojumu;
2) pastāv būtiska novirze starp inženiertīkla faktisko un ārējo inženiertīklu īpašnieka vai valdītāja uzrādīto atrašanās vietu, ja inženiertīklu novietojuma uzrādīšana dabā veikta dēļ augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu neesamības vai citu apstākļu dēļ.
(2) Pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieks vai valdītājs faktisko novietojumu dabā uzrāda būvniecības procesa dalībniekam bez maksas.

Redakcionāli jāprecizē piedāvātā redakcija - pirmajā teikumā ir palicis lieks neizdzēsts teksts. 

-

Ja likumā tiek veidots atsevišķa panta daļa, kas uzskaita gadījumus, kuros būvtāfele nav izvietojama, aicinām papildināt uzskaitījumu arī ar līnijveida inženierbūvēm (elektrolīnijas, ūdensapgādes, siltuma un gāzes apgādes tīkli). Atsevišķu būvju būvnoteikumos jau šobrīd līnijveida inženierbūves ir minētas kā izņēmumi. Būtu pamatoti to nostiprināt likumā, nevis vairākas reizes šo izņēmumu atkārtot noteikumos. Vismaz elektrolīniju būvniecības gadījumā tā skar N-tos zemes gabalus, kā rezultātā būtu nesamērīgi izvietot būvtāfeli katrā zemesgabalā, kur atļauta būvniecība. Turklāt elektrolīniju ierīkošana notiek lauku teritorijās, pļavās, aramzemēs, mežos, kur attiecīga būvtāfeles izvietošana būtu neracionāla. 

3) līnijveida inženierbūvju būvniecībai.

Redakcionāli precizējams (5¹) daļas otrais teikums.

-