Atzinums

Iebildums - Ziņojumā nav sniegts redzējums par specializēto slimnīcu vietu kopējā Slimnīcu tīklā.
2.1. sadaļā  ietvertās vispārējās norādes par Veselības ministrijas nākotnes redzējumu bez jebkādas konkretizācijas un laika grafika,  neatspoguļo specializēto slimnīcu vietu un lomu kopējā Slimnīcu tīklā.
 monoprofila slimnīcas, kas specializējušās, piemēram,  traumatoloģijas, dzemdību aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, Veselības ministrijas redzējumā, nākotnē būtu sekmīgāk attīstāmas integrējot daudzprofilu slimnīcās, lai nodrošinātu starpdisciplināru pieeju un multidisciplināras komandas iesaisti stacionārajā ārstēšanas procesā.
Dzemdību nama ieskatā, sākotnēji nepieciešams nodalīt V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu (gan traumatoloģijā, gan rehabilitācijā, gan dzemdību palīdzībā) sniegtos pakalpojumus un to aizvietojamību ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām un kapacitāti no monoprofila iestādēm. Pašreizējā veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nav alternatīvas V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajā apjomā un kvalitātē nevienā no iepriekš minētajām jomām. Tāpat pašlaik nav alternatīvas Rīgas 2. slimnīcas nodrošināto traumatoloģijas pakalpojumu aizvietojamībai. Citu monoprofila iestāžu pakalpojumu aizvietojamība izvērtējam, ņemot vērā teritoriālo pieejamību.
Atsevišķi ieguvumi augsta riska dzemdētāju un nedēļnieču aprūpē valstiskā mērogā būtu tikai gadījumā, ja universitātes daudzprofilu slimnīcas sastāvā ietilpstoša dzemdību palīdzības iestāde ir izvietota teritoriāli vienotā kompleksā (optimāli – vienā ēkā) ar neatliekamās palīdzības un diagnostikas struktūrvienībām
Neraugoties uz dzemdību skaita samazinājumu, Dzemdību nama sniegto pakalpojumu apjoms ir ievērojams pat salīdzinot ar lielajām Eiropas klīnikām, augsta perinatālā riska grūtnieču un dzemdētājām sniegtie specializētie sekundārā līmeņa un terciāra līmeņa sniegtie pakalpojumi jaundzimušajiem pašreizējā situācijā nav aizvietojami, jo PSKUS kapacitāte ir nepietiekoša, jaunās infrastruktūras projekta nodošana ekspluatācijā plānota tikai 2029. gadā un arī tās kapacitāte nebūs pietiekoša visa augsta riska dzemdību palīdzības segmenta nodrošināšanai. Situācijās, kad diferenciālās diagnostikas nolūkos nepieciešams terciāra līmeņa tehnoloģiju pielietojums kā arī nepieciešamas papildus speciālistu konsultācijas vai atsevišķos gadījumos pacientēm nepieciešami papildus izmeklējumi vai ārstēšana daudzprofilu slimnīcā, tie tiek sekmīgi neatliekamā  kārtā nodrošināti ar universitāšu klīnikām – RAKUS un PSKUS noslēgto sadarbības līgumu ietvaros, šādu pacientu skaits nepārsniedz 10 gadā un terciāra līmeņa tehnoloģiju iegāde vai speciālistus, kuru palīdzība nepieciešama atsevišķos gadījumos, pašreizējos ierobežota finansējuma apstākļos nebūtu racionāls publiskā finansējuma izlietojums. Šāds sadarbības modelis detalizēti izstrādāts sekmīgi darbojas citu valstu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas sistēmās.
Jāatzīmē, ka  slimnīcu sadarbības neatsveramā loma akcentēta Ziņojuma sadaļā 2.4- sadarbība starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir galvenais kritērijs, lai nodrošinātu kvalitatīvu un nepārtrauktu veselības aprūpi.
 Pašlaik Dzemdību nama rīcībā nav informācijas, ka kādā no daudzprofilu ārstniecības iestādēm būtu iespējams izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu drošai dzemdību palīdzībai atbilstošu infrastruktūru vismaz 3000 dzemdībām, tāpat nav informācijas, ka vismaz Ziņojumā attiecinātajā laika periodā (līdz 2029. gadam) šādi projekti plānoti. Tā kā Ziņojumā nav precizēts  nākotnes laika posms, kurā šāda pakalpojuma integrēšana daudzprofilu slimnīcās ir plānota kādā no specializētās palīdzības profiliem, Ziņojumā  nepieciešams precizēt  specializēto ārstniecības iestāžu  vietu un lomu kopējā Slimnīcu tīklā Ja Veselības ministrijas rīcībā ir cita informācija vai tiek gatavots cits attīstības scenārijs, ierosinām par šādiem plāniem un  laika grafiku atklāti  informēt  arī pakalpojumu sniedzējus.
Kopumā vērtējot plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā tieši V līmeņa slimnīcu un V līmeņa specializēto ārstniecības iestāžu statusa maiņa ir visredzamākā izmaiņa Slimnīcu tīklā.
 Katra līmeņa sniegto  pakalpojumu profiliem un tiem izvirzītajām prasībām ieteicams detalizētāks regulējums, lai slimnīcu tīkla reforma sasniegtu mērķi un neaprobežotos tikai ar numerācijas kārtības vai nosaukuma maiņu..
 

 Ziņojumā precizēt  specializēto ārstniecības iestāžu  vietu un lomu kopējā Slimnīcu tīklā Ja Veselības ministrijas rīcībā ir cita informācija vai tiek gatavots cits attīstības scenārijs, ierosinām par šādiem plāniem un  laika grafiku atklāti  informēt  arī pakalpojumu sniedzējus.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?” ( turpmāk – VK ziņojums) apkopotie dati un sniegtā informācija nepārprotami pierāda uz būtisku reformu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā, īpaši stacionāro pakalpojumu sektorā. Tomēr informatīvajā ziņojumā Par slimnīcu tīklu (25-TA-2558) (turpmāk – Ziņojums) SIA “Rīgas Dzemdību nams”(turpmāk – Dzemdību nams) ieskatā, nepieciešami pilnveidojumi un precizējumi, nosakot skaidrākus reformas virzienus, aktivitāšu termiņas, prasības profiliem un līmeņiem, kā arī skaidrāk definētas kvalitātes rādītāju indikatīvās vērtības.
Tā kā Dzemdību nams pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma ir V līmeņa specializētā ārstniecības iestāde, detalizētāka analīze sniegta par pamatdarbības jomu – Grūtniecību un dzemdību aprūpi, kā arī ginekoloģijas profilu, tomēr atsevišķas norādes  sniegtas arī par citiem profiliem un plānoto reformu kopumā.
Iebildumi un ieteikumi sniegti atbilstoši Ziņojumā norādītajai numerācijai.
1.3.2. Grūtniecība un dzemdību aprūpe
Lūdzam pārbaudīt un norādīt precizētu un korektu informāciju  sadaļas tekstā, kā arī ilustratīvajā attēlā Nr.4 – Dzemdību skaits dzemdību nodaļās 2024. gadā.
Lai gan dati norādīti anonimizētā veidā, izmantojot Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) mājas lapā  pieejamo informāciju - Pārskats par valsts apmaksāto dzemdību pakalpojumu īpatsvaru ārstniecības iestādēs, % ( informācija tiek apkopota reizi pusgadā) katra ārstniecības iestāde, kurā ir dzemdību nodaļa, vismaz savus datus atpazīst un tie ir atšķirīgi. Tā, piemēram, Dzemdību namā pēc publiski pieejamās informācijas pieņemtas 3895, nevis 3787 dzemdības (pēc NVD rēķinos iekļautās informācijas apmaksātas 3903 ) tāpat atšķirīgi norādīts kopējais dzemdību skaits Latvijā – 12526 (Ziņojumā – 12 366 dzemdības un samazinājums pret 2023. gadu norādīts -1516. Atšķirīgu datu publicēšana publiski pieejamos informācijas avotos nav uzskatāma par labu praksi, tāpat šis varētu būt nozīmīgs faktors pie robežvērtībām, ja dzemdību skaits tiek noteikts kā viens no iestādes veiktā darba rādītājiem
Ziņojumā ietvertā informācija pamatā atbilst tikai ar diagnozēm saistītajā grupā (Diagnosis related groups) (turpmāk – DRG) apmaksātajām dzemdībām, tomēr kopējā skaitā jāiekļauj arī dzemdības, kas tiek finansētas no papildus finansējuma budžeta - pēc fakta NVD apmaksātās dzemdības Ukrainas iedzīvotājām saistībā Krievijas Federācijas militāro konfliktu, kā arī patvēruma meklētājām sniegtie pakalpojumi, jo sniegtās palīdzības kvalitāte un resursu ieguldījums ir vienāds neatkarīgi no finansējuma avota.
 

1 ) Bez detalizētāka skaidrojuma un plašākas iesaistīto pušu diskusijas esošajā redakcijā ziņojums nav saskaņojams.
2) Lūdzam precizēt 2024.  gada dzemdību skaitu atbilstoši NVD publiskotajiem datiem
 

1. Pielikums - Slimnīcu snieguma kvalitātes radītāji (indikatori)
Struktūras rādītāji – kopumā akceptējami.
Dzemdību palīdzībā vēlams ieviest papildus rādītāju – vecmāšu slodžu skaits pret vienām dzemdībām
Procesa indikatori-
Ieteikumi un precizējumi : Nav iekļauts neviens dzemdību palīdzības kvalitāti raksturojošs auditējamais indikators’
Pacientu pieredzes izvērtējumam ierosinām  iekļaut Dzemdību pieredzes izvērtējuma anketu, nevis PREM (tā daudz objektīvāk izvērtē dzemdību pieredzi iestādē, ir Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025-2027. gadam iekļauta aktivitāte).Abu anketu paralēla pielietošana praksē nedos vēlamo rezultātu, jo ir laikietilpīga, pacientes parasti abas nepilda, līdz ar to dati nav objektīvi salīdzināmi.
Atbilstoši starptautiski noteiktajām vadlīnijām noteikt auditējamos perinatālās jomas kritērijus
Rezultātu indikatori-
Dzemdību palīdzības kvalitātes izvērtējumam maz atbilstoši, nepieciešams precizēt.
 

1. Ierosinām noteikt dzemdību palīdzības  jomai atbilstošus kvalitātes kritērijus un indikatīvās robežvērtības;
2. Dzemdību pieredzes mērījumiem  iesakām praksē ieviest  Latvijā adaptēto PVO dzemdību pieredzes anketu, nevis PREM.

2.4. Slimnīcu sadarbības teritorijas.
2024.gada   Veselības ministrijas „Informatīvajā  ziņojumā “Par slimnīcu tīkla attīstību”” (24-TA-481),  Iespējamais slimnīcu sadarbības tīkla modelī tieši universitāšu slimnīcas tika definētas kā  slimnīcu sadarbības tīkla centri un  vienotas veselības aprūpes ekosistēmas kodols, atbilstoši terciāro tehnoloģiju un dažādu kompetenču speciālistu pieejamībai un kompetencēm. Tāpat racionāli pamatots risinājums nacionālās drošības aspektā ir šādu sadarbības teritoriju izvietojums abos Daugavas krastos. Pašreizējā Ziņojuma versijā šie aspekti nav ņemti vērā.
Pašlaik Ziņojuma 2.4. sadaļā Slimnīcu sadarbības teritorijas  sadarbības modelis ir visai nekonkrēts, bez skaidri definētiem darbības principiem un noteiktiem katra līmeņa slimnīcu pienākumiem un tiesībām, vairāk balstīts uz ārstniecības iestāžu labo gribu un godprātīgu sadarbību, bet bez skaidra regulējuma. Pie sistēmas paaugstinātas noslodzes skaidra regulējuma un kritēriju neesamība var mazināt sadarbības efektivitāti un optimālākā, pacienta interesēm atbilstošākā risinājuma izvēli. Sadarbības shematiskais attēls, Dzemdību nama ieskatā, ir neprecīzs, jo atspoguļo lineāru, vairāk pakāpju sadarbību ar visu posmu iesaisti, realitātē slimnīcu sadarbībā ne vienmēr iesaistās visi posmi, zemāka līmeņa stacionāri ar universitāšu un specializētajiem augstāka līmeņa stacionāriem sadarbojas arī tiešā veidā.
Tāpat nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti  2025.gada septembrī Veselības ministrijas veiktās aptaujas dalībnieki, jo Dzemdību nama viedoklis netika jautāts, lai gan  sadarbības līgumi ir noslēgti ar visām universitāšu klīnikām un kā valstī lielākais perinatālās aprūpes centrs konstruktīvi sadarbojamies ar daudzām ārstniecības iestādēm.

 Turpmākā rīcība
Dzemdību nama ieskatā, nepieciešams skaidrāks plānoto aktivitāšu definējums. Pašlaik diezgan skaidri ir definēti tikai 2026. gadā plānotie uzdevumi, pārējiem periodiem tie definēti ļoti vispārīgi un Dzemdību nama ieskatā, būtu paralēli īstenojamo visā pārmaiņu periodā.

Neraugoties uz Ziņojumā atspoguļotajām pozitīvu pārmaiņu tendencēm stacionārās aprūpes sistēmas sakārtošanā kopumā,  Ziņojumā nepieciešami daudzi precizējumi, kā arī konstruktīvas un atklātas diskusijas ar nozares pārstāvjiem un jomas ekspertiem,  līdz ar to Ziņojums precizējams un  esošajā redakcijā pašlaik nav saskaņojams.
 

1. Precizēt Ziņojuma sadaļu 2.4., nosakot detalizētāku slimnīcas sadarbības teritoriju modeli.
2. Minimālo kvalitātes rādītāju izpildes  un to sasaistes ar finansējumu Iekļaušanu līgumos ar stacionārajām ārstniecības iestādēm plānot tuvākā periodā nekā  Ziņojumā  noteiktajā 2028. gadā Tāpat finansējuma nepietiekamības apstākļos  nevienlīdzīgu pieeju plānotā finansējuma samazināšanā stacionārajām ārstniecības iestādēm  novērst ātrāk nekā Ziņojumā noteiktajā terminā.

2.2.3.5. Prasības pediatrijas un specializētās pediatrijas profiliem
No Ziņojumā ietvertās informācijas nav skaidrs, kur paredzēta jaundzimušo  līdz 28 . dienām ārstēšana.
Ja šādus pacientus paredzēts ārstēt tikai specializētajā pediatrijas profilā, tas jāatspoguļo Ziņojumā.
Tāpat jāizvērtē, vai ir iespējams visās slimnīcās ar pediatrijas profilu nodrošināt papildus speciālistus - anesteziologs, reanimatologs ar pieredzi darbā ar maza vecuma bērniem (slimnīcā 24/7), šādu speciālistu pieejamība ir ierobežota,  kā arī otorinolaringologu.

 

Precizēt profilam izvirzītās prasības, skaidrāk nosakot jaundzimušo līdz 28. dienām hospitalizācijai pieejamās stacionārās ārstniecības iestādes.

2.2.3.4. Prasības ginekoloģijas profilam

Prasības ginekoloģijas profilam atbilstošas mūsdienīgai praksei un  starptautiskajām vadlīnijām. Tomēr nepieciešama padziļināta analīze, vai šo pakalpojumu iespējams  vienādā kvalitātē   kā stacionārās un neatliekamās palīdzības profilu saglabāt visu pašreiz nodrošinošo 21 ārstniecības iestāžu pakalpojumu klāstā pilnā apjomā vai arī jāizšķiras par pakalpojuma centralizāciju gan pieejamo speciālistu, gan tehnoloģiju, gan izmaksu efektivitātes dēļ.
Neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumu nodrošināšanas tīkls rūpīgi izvērtējams arī sasaitē ar dzemdību palīdzības profilu – nelielā pacientu skaita dēļ tik daudzos stacionāros nodrošinot pakalpojumu, veikto manipulāciju skaits būs nepietiekošs klīnisko kompetenču uzturēšanai.
Mūsdienu ginekoloģija aizvien vairāk attīstās maz invazīvā virzienā – vairums pakalpojumu tiek sniegti dienas stacionāra ietvaros, gan kā NVD apmaksāti pieejamo kvotu apmērā, gan kā maksas pakalpojumi, kuru apjoms un pakalpojumu sniedzēju loks ir ļoti plašs, bet nav  vienotas informācijas ne par pakalpojumu kvantitatīvajiem, ne kvalitatīvajiem rādītājiem.
Ieteikums – precīzākai sniedzamo pakalpojumu prognozēšanai veikt datu analīzi arī par privātā sektora sniegtajiem pakalpojumiem.
 

1. Veikt detalizētu analīzi un precizēt profilam noteiktās prasības, kā arī izvērtēt nepieciešamību neatliekamās ginekoloģijas profilu 24/7 režīmā saglabāt visās pašreizējās pakalpojumu nodrošinošajās iestādēs.
 

2.2.3.2. Prasības dzemdību aprūpes profilam
Pēc NVD publicētās informācijas 2025. gada 1. pusgadā Latvijā pieņemtas vien 5627 dzemdības. Dzemdību skaits virs 500 2024. gadā sasniegts vien 7 dzemdību palīdzības iestādēs. 2025. gada pirmā pusgada dati ļauj prognozēt, kā šī tendence saglabājas nemainīga, tāpat dzemdību nodaļās ar mazu dzemdību skaitu tas samazinās vēl vairāk.
Diemžēl, Ziņojumā nav sniegts perinatālās jomas attīstības redzējums ne tuvākajam laika periodam ( pēc plānā noteikto realizējamo pasākumu plāna secināms, ka kopējās aktivitātes ir paredzētas vismaz līdz 2029. gadam), ne ilgtermiņā, vien konstatēts, ka kopumā vēl vairāk attālināmies no Pasaules Bankas un OECD rekomendētā dzemdību palīdzības  apjoma izvērtēšanas kritērija ieteiktās robežvērtības.
Par dzemdību palīdzību raksturojošo kvalitātes rādītāju, vērtējot perinatālo rezultātu gan mātei, gan jaundzimušajam, saistību ar dzemdību nodaļā sniegtās palīdzības apjomu un pacientu profilu, dažādās valstīs veikti neskaitāmi pētījumi. Izvērtējot rezultātus, jāņem vērā, dažādās valstīs pieņemtais dzemdību palīdzības iestāžu dalījums – piemēram, Zviedrijā par mazu dzemdību palīdzības vienību pēc gadā   pieņemto dzemdību skaita tiek uzskatīta  nodaļa, kur dzemdību skaits ir zem 2000, vidēju – 2000 – 4000, bet lielajās dzemdību palīdzības iestādēs dzemdību skaits pārsniedz 4000.  Dzemdību palīdzības iestādes, kurās dzemdību skaits nesasniedz 1000 pakāpeniski tika slēgtas. Tāpat gan Dānijā (reforma 2007 gadā), gan Norvēģijā pēdējās desmitgadēs dzemdību palīdzības nodaļu skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes. Līdz ar to jebkura pētījuma rezultātus Latvijas situācijai jāattiecina piesardzīgi, jo pamatā tik zema  apjoma dzemdību palīdzības iestādes satopamas ļoti reti un pētījumos netiek iekļautas
Ārvalstu pieredze liecina, ka  pat ekonomiski attīstītākās valstis  ar ievērojami lielāku veselības aprūpes budžetu perinatālās jomas kvalitātes, izmaksu efektivitātes un personāla resursu nodrošinājuma dēļ ir izšķīrušās par pakalpojumu centralizāciju.Par centralizāciju 2024. gada reformas rezultātā izšķīrusies arī Vācija, pašlaik nosakot slieksni 500 dzemdības gadā , tuvākajā periodā šo slieksni paaugstinot līdz 600, Vācijas pētījumi liecina, par zemākiem perinatālās mirstības rādītājiem un zemāku ķeizargriezienu skaitu salīdzināmās Robsona grupās slimnīcās, kur dzemdību skaits pārsniedz 750. gadā. Pakalpojuma pieejamības un vislabākā perinatālā rezultāta sasniegšanai ir jāņem vērā vairāki faktori, neignorējot zinātnisko, datos balstītu pētījumu rezultātus. Tāpat nepieciešama detalizētāka reģiona iedzīvotāju skaita analīze atbilstoši vecuma grupām. 

Jomas attīstības redzējums Latvijā Ziņojumā nav skaidri atspoguļots, cik saprotams, paliek spēkā MK noteikumu Nr. 555 5. punkta 3.1 apakšpunktā ietvertais nosacījums, ka  dzemdību palīdzības nodrošināšanai līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura iepriekšējā gadā ir sniegusi valsts apmaksātu dzemdību palīdzību vismaz  200 gadījumos.
Tāpat norādām, ka iepriekš minētais MK 555 nosacījums nenosaka izņēmuma gadījumus, kad līgumi par dzemdību palīdzības nodrošināšanu varētu tikt slēgti arī pie mazāka dzemdību skaita. Pēc publiski pieejamiem sniegtās palīdzības datiem redzams, ka jau pašlaik tiek pieļautas atkāpes no normā ietvertā regulējuma.
Līdz ar to nepieciešami skaidri, caurskatāmi, vienlīdzīgas attieksmes principam atbilstoši un normatīvajā regulējumā nostiprināti kritēriji, kad šādas atkāpes ir iespējamas, tādēļ aicinām veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā vai arī ievērot normatīvā regulējuma prasības, neveicinot praksi, kad kāda norma  kaut daļēji var tikt neievērota.

 Veselības aprūpes politikas plānotājiem ir zināmas kvalitatīvas dzemdību palīdzības nodrošināšanai  atbilstoši starptautiskajiem standartiem nepieciešamā personāla un tehnoloģiju nodrošinājuma izmaksas. Tāpat ir zināmi  valstī kopumā un publiskajā veselības aprūpes sektorā pieejamie personāla resursi, kuru nepietiekamību skaidri atspoguļoja VK ziņojums. Ievērojot, ka Slimnīcu tīkla reformas mērķis ir kvalitatīvas, pacientu drošības prasībām atbilstošas stacionārās palīdzības sistēmas izveide, domājams, ka ir veikta detalizēta resursu un ekonomiskā analīze un Ziņojuma sastādītājiem ir skaidrs redzējums, kā kvalitatīvi nodrošināt dzemdību palīdzības pakalpojumu tik sadrumstalotā sistēmā un pie tik zemiem dzimstības rādītājiem kā pašlaik, vienlaicīgi nodrošinot nodaļu noslodzei un pakalpojuma sarežģītībai atbilstošu, taisnīgu apmaksu ārstniecības iestādēm. Neatkarīgi no īpašumtiesību statusa vai katras iestādes interesēm vai citiem ārējiem faktoriem, kritiski zemās dzimstības situācijā nepieciešams nekavējoties  valsts līmenī pieņemt mātes un bērna veselības jomai un valstij vislabāko un drošāko risinājumu.

Analizējot grūtnieču un dzemdētāju profilu, vērā ņemams ir tieši paaugstināta riska grūtnieču un dzemdētāju , kā arī vidējā vecuma un asistēto reproduktīvo tehnoloģiju pielietošanas pieaugums, līdz ar to pieaug dzemdību skaits, kuras tiek atrisinātas plānveidā ( līdz 40%), šo plūsmu iespējams mērķtiecīgi plānot un pakalpojumu centralizēt, nodrošinot drošāku, mūsdienīgāku un ekonomiski efektīvāku palīdzības sniegšanas modeli. 
 Zinātniskos pierādījumos balstīts Ieteikums  - atbilstoši Ziņojumā noteiktajam, lai  nodrošinātu vienotus un augstākas kvalitātes standartus dzemdību aprūpē, ievērojot  pacientu drošības prasības un tiesības uz mūsdienīgu un pozitīvu cilvēkpieredzi , plānot izmaiņas, ne vēlāk kā Ziņojumā attiecināmajā laika periodā (līdz 2029. gadam)  tomēr nodrošinātu atbilstību Pasaules bankas un OECD  rekomendētajam dzemdību palīdzības apjoma kritērijiem. Nepieciešams skaidri noteikts plāns un laika grafiks, kā arī vienoti principi, kādā periodā pakāpeniski vai arī radikālāku lēmumu rezultātā šis kritērijs tiks sasniegts.
Pieļaujam, ka skaidra plāna un nākotnes redzējuma neesamība neatvieglo ārstniecības iestāžu darba plānošanu ne tuvākajā nākotnē, ne ilgtermiņā, tāpat šāda nedroša situācija un mainīgi nosacījumi nesekmē personāla labbūtību.
Tā kā pašlaik nav pieejams MK noteikumu Nr.60 sīkāk komentēt profilam izvirzītās prasības nav iespējams,  tā kā 2024. gadā notika diskusijas par jomas attīstību un dzemdību palīdzības iestādes, tajā skaitā Dzemdību nams, iesniedza savus priekšlikumus, ceram, ka tie ir ņemti vērā definējot jaunās prasības profiliem, tajā skaitā dzemdību palīdzības pakalpojumu dalījumu  līmeņos, atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai (tajā skaitā Perinatālo aprūpes centru dalījumā), to sasaisti ar kvalitātes rādītājiem un finansējuma apjomu.
 

1. Veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā ( MK noteikumu 555 trešā punkta 1. apakšpunkts)  vai arī i konsekventi evērot normatīvā regulējuma prasības, neveicinot praksi, kad kāda norma  kaut daļēji var tikt neievērota.
2. Vienotu un klīniskajām vadlīnijām atbilstošu dzemdību palīdzības satndartu ievērošanai,drošai un efektīvai dzemdību palīdzības organizēšanai, noteikt laika grafiku un vienotus principus pakāpeniskai  Pasaules bankas un OECD  rekomendētā   dzemdību palīdzības apjoma kritērijia (ne mazāk kā 500 dzemdības gadā ) sasniegšanai .līdz 2029.gada sākumam.
 

2.2.3. Prasības stacionārajiem veselības aprūpes profiliem
Izvērtējot izvirzītās prasības kopumā -Slimnīcas nodaļā  dienas laikā būs jābūt pieejamam atbilstošās specialitātes ārstējošajam ārstam - viens ārsts uz vidēji 6 – 10 pacientiem atkarībā no stacionārā profila, kā arī māsām ( viena māsa vidēji uz 6 - 10 pacientiem) un jaunākais personāls (5 – 10 pacienti uz vienu māsu palīgu),-  nav pārliecības vai plānojot ir veikta izmaksu un pieejamo personāla resursu analīze, pašreizējie pakalpojumu programmu tarifi nesedz šāda personāla nodrošinājuma izmaksas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka atsevišķiem profiliem, piemēram, grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība, tarifu aprēķinos iekļautais laiks ievērojami atšķiras no dzemdību palīdzības vadlīnijās un kvalitātes standartos rekomendētā un vismaz pašlaik nav korelācijas ar ieguldīto darbu ( DRG grupas koeficienti ir vieni no zemākajiem), Tāpat arī konsultantam gultas dienā iekļautais laiks ir nepietiekošs kvalitatīvas un pozitīvu pacientu pieredzi veidojošai konsultācijas veikšanai.
Ieteikums –

Pārskatīt paredzētos apmaksātos aprūpes epizožu laikus un precizēt nepieciešamos personāla resursus.
 

2.2.1. Prasības Neatliekamās medicīniskās un pacientu uzņemšanas nodaļām un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļām
Slimnīcām būs jānodrošina tādu ārstu pieejamība NMPUN un slimnīcā atbilstoši  sniegto pakalpojumu specializācijai, piemēram, slimnīcās, kurās nodrošinās dzemdību aprūpi, būs jābūt pieejamam neonatologam, vecmātei, ginekologam, dzemdību speciālistam.
 Ieteikums- Nepieciešams skaidrāks NMPUN regulējums, tajā skaitā skaidri nosakot nepieciešamo speciālistu pieejamības prasības.
Situācija ar NMPUN pieejamo speciālistu nodarbinātību ir zināma veselības aprūpes politikas veidotājiem, gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, to apliecina arī VK ziņojuma informācija. Pamatā visās NMPUN nodarbinātie speciālisti palīdzību nodrošina arī citās struktūrvienībās, kā tas noteikts arī Ziņojumā. Nav noslēpums, ka NMPUN finansējums daļēji subsidē nepietiekošo finansējumu pakalpojumiem tarifu un reālo pakalpojumu izmaksu neatbilstības dēļ.
 Pašreizējā slimnīcu noslodze un valstī kopumā pieejamais katras jomas speciālistu skaits ļauj sekmīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu šādā modelī. Atsevišķus speciālistus 24/7 režīmā tikai NMPUN pie esošajiem personāla resursiem ir neiespējami, līdz ar to aicinām iekļaut skaidrāku definējumu – piemēram, Neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcā, tajā skaitā Uzņemšanas nodaļā 24/7 nodrošināmie speciālisti vai tamlīdzīgi, lai izslēgtu atšķirīgas interpretācijas.

Tāpat aicinām Ziņojuma tekstā neiekļaut minēto piemēru par dzemdību aprūpes profilu, jo pašlaik vismaz publiski nav pieejamai informācija, kādas prasības tiks noteiktas dzemdību nodaļām. Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši PVO dzemdību palīdzības aprūpes standartam ir jānodrošina 2 vecmāšu klātbūtne otrajā dzemdību periodā katrās dzemdībās, līdz ar to uzskaitījums nav korekts.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu –Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm (turpmāk – MK noteikumi Nr.60)  neonatologs jānodrošina tikai Perinatālās aprūpes centros. Arī atbilstoši MK noteikumu Nr.555 sestajam pielikumam, neonatologs kā obligāti nodrošināms speciālists NMPUN ir noteikts tikai Perinatālās aprūpes centros. No pacientu aprūpes kvalitātes un pacientu drošības viedokļa  prasība par neonatologa klātbūtni visās dzemdību nodaļās ir atbalstāma (vairāku ārvalstu dzemdību palīdzības kvalitātes pētījumi ar ļoti apjomīgu ilgtermiņa datu analīzi norāda uz nelabvēlīga perinatālā iznākuma pieaugumu maza apjoma nodaļās tieši jaundzimušajam), tomēr nav skaidrs, kā ar esošajiem speciālistu resursiem, nepieļaujot būtiskas atkāpes no Darba likumā noteiktajām pieļaujamajām nodarbinātības normām, šo prasību plānots nodrošināt, ja nodaļu tīkls nemainās.
 

1. Noteikt skaidrāku  NMPUN regulējumu, tajā skaitā skaidri nosakot nepieciešamo speciālistu pieejamības prasības.
2.Lai izslēgtu atšķirīgas interpretācijas, noteikt skaidrāku NMPUN nodarbināto speciālistu definējumu – piemēram, Neatliekamās palīdzības sniegšanai slimnīcā, tajā skaitā Uzņemšanas nodaļā 24/7 nodrošināmie speciālisti 
3.  Ziņojuma tekstā neiekļaut minēto piemēru par dzemdību aprūpes profilu.

2. Plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā
2.1. – Slimnīcu sadalījums pēc sniegto pakalpojumu veidiem
Tā kā Dzemdību nams nav ne Slimnīcu biedrības, ne Lielo slimnīcu asociācijas biedru sastāvā, iespējams, neesam pietiekami labi informēti un neesam piedalījušies diskusijās par plānoto Slimnīcu tīkla reformu un slimnīcu līmeņiem, līdz ar to, pēc Ziņojuma pieejamās informācijas, plānotajās izmaiņās Slimnīcu tīklā sadalījumā pēc sniegto pakalpojumu veidiem, atsevišķas pozīcijas nav skaidras, jo būtiskas izmaiņas nodrošināmajos profilos nav noteiktas,  paredzēts, ka dalījums atbilstoši līmeņiem tiks precizēts 2026. gada pirmajā pusgadā. Tāpat izvērtējot  prasības  Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļām  (turpmāk – NMPUN)  nav īsti definēta atšķirība starp līmeņiem. Ja ir zināms un noteikts, ka speciālisti paralēli nodrošina palīdzību arī citā struktūrvienībā visu līmeņu slimnīcās,  nav skaidrs, vai 1. augstākā līmeņa daudzprofilu slimnīcās ir paredzēts cits darba plānošanas modelis NMPUN nekā II vidēja līmeņa reģionālajās slimnīcās. Realitātē šie speciālisti pēc nepieciešamības tiek pieaicināti NMPUN visos līmeņos (izņemot atsevišķas jomas universitāšu klīnikās un pašreizējā V līmeņa specializētajās ārstniecības iestādēs).
Līdz ar to nav skaidri saprotama atšķirība starp III pamata līmeņa, lokālo   slimnīcu dalījumu. Paredzētas slimnīcas, kurās speciālisti būs 24/7 NMPUN un slimnīcas, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības punkts – noteiktu laiku speciālists būs pieejams klātienē, pārējo laiku slimnīcā. Realitātē var veidoties situācija atšķirsies tikai piešķirtais finansējuma apjoms, ne pakalpojuma pieejamība.
Izvērtējot speciālistu pieejamību valstī kopumā, nerodas pārliecība, ka  pašlaik reāli  ir iespējams nodrošināt visus šo speciālistu pieejamību bez būtiskām pārslodzēm, respektējot VK ziņojuma ieteikumus. Pēc Ziņojumā noteiktā paredzams, ka būs nepieciešams vēl lielāks speciālistu skaits un esošā nodarbinātības prakse un personāla pārslodze nemazināsies.
 Ieteikums - prasības  slimnīcu sadalījumam pēc sniegto pakalpojumu veidiem noteikt detalizētāk. un veikt visaptverošu pieejamā ārstniecības personāla un vidējās personāla noslodzes auditu.
Nepieciešama diskusija ar visu iesaistīto pušu dalību.
Par universitāšu slimnīcu un specializēto slimnīcu vietu kopējā Slimnīcu tīklā.
Iepazīstoties ar plānoto slimnīcu sadalījumu, vismaz pirmšķietami nolasāms, ka universitāšu slimnīcas, kuras pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma  ir V līmeņa slimnīcas, nav izdalītas atsevišķi, bet iekļautas 1. līmeņa daudzprofilu slimnīcu līmenī. Ievērojot universitāšu slimnīcu sniegtās palīdzības apjomu, nodrošināto profilu daudzveidību un sniegtās terciārās palīdzības apjomu, pieredzi klīniskajos pētījumos un inovāciju ieviešanā, rezidentu un studentu apmācībā, Dzemdību nama ieskatā, universitāšu klīnikas būtu izdalāmas atsevišķā grupā, jo to vadošā loma veselības aprūpes ekosistēmā saglabāsies. Tāpat  atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi"  tieši universitāšu klīnikām vai V līmeņa specializētajām ārstniecības iestādēm ir piešķirtas metodiskās vadības institūciju veidošanas tiesības.
Iepazīstoties ar publiski pieejamiem materiāliem par slimnīcu dalījumu līmeņos dažādās valstīs, praktiski visur terciārās aprūpes specializēto pakalpojumu sniedzēji un universitāšu klīnikas ir atsevišķā grupā.
Pat ja pašlaik, iespējams,  tiek strādāts pie normatīvā regulējuma izmaiņām, paredzot universitāšu slimnīcām īpašu statusu un atšķirīgus finansējuma nosacījumus, tās jebkurā gadījumā būs būtisks kopējā slimnīcu tīkla dalībnieks ar vislielāko sniegto pakalpojumu apjomu, kā arī tās būs galvenās rezidentu un studentu apmācības un zinātnisko pētījumu bāzes dažādo klīnisko kompetenču un ievērojamā pacientu skaita dēļ.
 

Precizēt universitāšu slimnīcu vietu un lomu kopējā Slimnīcu tīklā, nosakot atsevišku līmeni  vai sniedzot norādi par īpaša statusa piešķiršanu