Atzinums

Ziņojuma 23.punktā norādīts, ka nenosakot veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu, palielināsies risks, ka veselības aprūpes nodrošināšana pašvaldības rīkosies atšīrīgi un veidosies nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā.
LSB pilnībā piekrūt, ka iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīves vietas un maksātspējas ir jābūt pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem bez atšķirībām.
 

Aicinām papildināt ziņojumu ar alternatīviem risinājumiem, kas vērsti uz veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu, piemēram, Nacionālā veselības dienesta kā jaunveidojamā fonda tiesību un pienākumu noteikšana, jaunveidojamā veselības apdrošināšanas fonda padomes iesaiste.
 

Ziņojumā norādīts, ka īpašumtiesību sadrumstalotība ierobežo sadarbības iespējas ārstniecības iestādēm, kā arī ziņojums papildināts ar 2.attēlu, kur redzams, ka 26% slimnīcu nav Veselības ministrijas un pašvaldību pārraudzībā, tomēr tālāk ziņojumā tiek aplūkotas tikai Veselības ministrijas un pašvaldību pārraudzībā esošas ārstniecības iestādes (proti - divi īpašnieki - valsts un pašvaldība).
Līdzīga īpašumtiesību struktūra ir Igaunijas veselības aprūpes sistēmā, kur slimnīcas pieder pašvaldībām vai valsts, pašvaldību, publisku personu nodibinājumiem. Igaunijā pat tiek uzsvērts, ka šī atbildības nodalīšana ir devusi un dod pozitīvu ietekmi, kurpretī Latvijā, pēc Veselības ministrijas ieskata, tas rada sarežģījumus. Sadarbības uzlabošanai veselības nozarē jau ir izveidoti instrumenti, kurus var lietot Nacionālais veselības dienests – veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana un pēc tam līgumu ar slimnīcām slēgšana.
 

Aicinām papildināt ziņojumu ar detalizētu pamatojumu pastāvošajiem sadarbības ierobežojumiem starp ārstniecības iestādēm:
1.aplūkot visas slimnīcas, arī privātās;
2.iekļaujot citu valstu pieredzi par slimnīcu īpašumu formām un sadarbības risinājumiem.

Ziņojuma tekstā ir atsauces uz pētījumu “EC Structural Reform Support Service “Hospital collaboration areas” Hospital Collaboration Model, Ernst & Young Baltic, 2019.”. Latvijas Slimnīcu biedrībai  neizdevās iegūt publisku pieejamu ziņojuma tekstu, tādēļ nevaram gūt pārliecību par uz tā atziņām

Ziņojumā atsaukties tikai uz publiski pieejamiem dokumentiem un svītrot secinājumus, kuri izdarīti uz publiski nepieejamiem dokumentiem, par kuru atbilstību nevar gūt pārliecību.
 

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes likuma XXI nodaļa nosaka  reorganizācijas vispārīgos noteikumus, Ziņojumā  minēto reorganizācijas veidu  normatīvais akts neparedz.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.  panta pirmā daļa nosaka, ka “valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
 

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar Veselības ministrijas plānoto rīcību, piemēram, likumdošanas iniciatīva, lai varētu nodrošināt kapitālsabiedrību reorganizāciju.

LSB atbalsta  virzību uz labāku pārvaldību, vienlaikus Veselības ministrijas piedāvātais risinājums netiek nekādi pamatots, kā šāda veida pieeja nodrošinās labāku pārvaldību salīdzinājumā ar līdzšinējo – faktiski VM netieši atdzīst ka tā netiek galā ar saviem uzdevumiem un novirza pārvaldību vienai no kapitālsbiedrībām.
Ja tiek lemts par pārvaldības novizīšanu vienai kapitālsabiedrībai, ziņojumā nav iekļauts pamatojums: 1)  kādēļ tika izvēlēta konkrētā  kapitālsabiedrība, 2) ka esošajā pārvaldības modelī psihiatriskā profila slimnīcas  nesniedz kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Slimnīcas ir  izveidojušas modernu infrastruktūru pacientu ārstēšanai un rehabilitācijai. Vienotu pieeju pakalpojumu sniegšanā nosaka  klīniskie algoritmi un tas nav saistīts ar slimnīcas atrašanās vietu.
Šāda apvienošana var  ietekmēt slimnīcu motivāciju attīstībai, pilnībā pazūd konkurence, kas ir uzņēmējdarbības virzītājs.
Reorganizācijas rezultātā mazināsies VM darbinieku slodze un atbildība, bet RPNC administratīvais slogs pieaugs. Faktiski tas prasīs papildus līdzekļus administrēšanai, kas savukārt samazina līdzekļus pacientu ārstēšanai.
Nevar arī būt vienota atalgojuma un motivācijas sistēma, ja vēlas, lai kāda ārstniecības persona vispār strādātu reģionos.
NVD par ESF līdzekļiem ir veikusi iepirkumu metodisko materiālu izstrādei tieši psihiatrisko pacientu ārstniecībā. Metodisko vadību var nodrošināt gan VM vai NVD tieši bez stapnieka iesaistes (RPNC)
https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-pacientu-celi-indikatori-esf-projekts
Eiropas Sociālā Fonda līdzfinansētā projekta Nr.9.2.3.0./15/I/001 „Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros” 
https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-pacientu-celi-indikatori-esf-projekts#gariga-psihiska-veseliba
 

Aicinām papildināt ziņojumu ar:
1. esošā psihiatrisko slimnīcu tīkla izvērtējumu un pamatojumu vadošās slimnīcas  noteikšanai
2.administratīvā sloga palielināšanas izvērtējumu  RPNC, kapacitāti un prasmēm, citu kapitālsabiedrību pārvaldīšanā, kā arī nepieciešamā finansējuma aprēķinu
3.konkrētiem,  izmērāmiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas to pamatos gaidāmos uzlabojumus.

No ziņojuma teksta nav skaidrs, kas ir “vienota klīnisko slimnīcu augstākā vadība”, uz kurām slimnīcām tas attieksies un kas ar šo tiek saprasts - vienota valde, padome?  Šobrīd visi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir atsevišķas juridiskas personas - pārsvarā SIA (valsts, pašvaldības, privātas), kas darbojas brīvas konkurences apstākļos. Nav saprotams kā var pastāvēt vienota augstākā vadība un kā tas darbosies esošā komercsabiedrību regulējuma ietvaros.
Ziņojumā paredzēts veidot atsevišķās komercsabiedrībās metodiskos centrus, kuri “nodrošinās vienotu un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
Šīs pašas komrecsabiedrības turpinās nodrošināt arī ārstniecības pakalpojumus, kuru kvalitāti pašas arī pārraudzīs. Tā šīs komercsabiedrības nokļūst interešu konfliktā, jo no ziņojuma saprotams, ka tām būs jāpārauga arī pašu sniegto pakalpojumu kvalitāte, vienlaikus pārraugot kvalitāti arī citās ārstniecības iestādēs.
 

Precizēt un izskaidrot jēdzienu “vienota klīnisko slimnīcu augstākā vadība”.
Novēst iespējamo interešu konfliktu metodisko centru funkcijās, piemēram, paredzot, ka tās var veidot vadlīnijas vai sniegt ieteikumus, bet uzraudzības funkcijas ir nododamas neatkarīgām institūcijām.

Atbilstoši ziņojumā ietvertajam attēlam par pakalpojumu sniegšanas kartējumu, secināms, ka monoprofila ārstniecības iestādes vai to sniegtos pakalpojumus  (SIA “Rīgas 2.slimnīca”, SIA “Rīgas Dzemdību nams”, VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” plānots iekļaut daudzprofilu ārstniecības iestādēs, arī VSAI “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” plānots pievienot VSIA “Bērnu psihoneroloģiskā slimnīca “Ainaži”.
Atbilstoši "Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam", viens no Veselības ministrijas uzdevumiem ir multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši pacientiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem. Savukārt Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025.gadam norādīts, ka Latvijas sabiedrībā vēl joprojām valda aizspriedumi pret personām ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kavē vēršanos pēc palīdzības, šo traucējumu atklāšanu, ārstēšanu, kā arī saslimušo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā veselības aprūpes sistēmā.
 

Aicinām papildināt ziņojumu ar apsvērumiem un pamatojumu psihiatrijas kā monoprofila veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja tikai pieaugušajiem saglabāšanu, kā arī iekļaut apsvērumus kā Veselības ministrijas plānotā rīciba mazinās stigmatizāciju un palielinās pacientu vēršanos pēc palīdzības.

Attīstības plānošanu Latvijā nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums. Plānošanas mērķis ir sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu nav skaidrs, šī dokumenta formāts un  mērķis –  plānot politiku vai informēt par  jautājuma risināšanas gaitu, proti, tas ir vērsts uz nākotni vai atskats pagātnē?  Politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un konceptuāls ziņojums. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus. Politikas plānošanas dokumentā savukārt nosaka mērķus, uzdevumus un rīcību. Nozarēs, kas ir nozīmīgas reģionālajai attīstībai, norāda plānotās politikas teritoriālo perspektīvu, ņemot vērā attīstības plānošanas dokumentos noteikto reģionālās attīstības stratēģiju.
Ziņojumā norādīts, ka tas ir “indikatīvs plāns”.  Plānu izstrādā īstermiņam vai vidējam termiņam politikas (pamatnostādņu) ieviešanai vienā vai vairākās nozarēs,  pamatnostādņu vietā, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās vai  augstākas institūcijas dotā uzdevuma izpildei. Plānā, atbilstoši MK 2014.gada 2. decembra  noteikumiem Nr 737,  ir jānorāda pasākumus noteiktā mērķa sasniegšanai, darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, kā arī  pasākumu izpildei pieejamo, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu. Piedāvātājā dokumentā iztrūkst skaidru sasniedzamo mērķu,  mērāmo rezultātu, lai konstatētu vai mērķi ir sasniegti, kā arī nav informācijas par nepieciešamajiem resursiem, lai mērķus sasniegtu. Kā arī nav aplūkoti atternatīvi scenāriji un rīcības risinājuma varianti, ar  kuriem iespējams var nokļūt pie mērķiem ar mazāku resursu patēriņu (tādu izvērtējumu paredz veidojot konceptuālu ziņojumu, kurā var vērtēt risinājumu variantus). Nozarēs, kas ir nozīmīgas reģionālajai attīstībai, norāda plānotās politikas teritoriālo perspektīvu, ņemot vērā attīstības plānošanas dokumentos noteikto reģionālās attīstības stratēģiju. Šiet neredzam šādu reģionālās politikas izvērtējumu.
 

Latvijas slimnīcu biedrība rosina politikas plānošanas dokumentus veidot atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, paredzot tajā sasaisti ar citiem politikas plānošnas dokumentiem,  skaidrus politikas mērķus, rezulutatīvos rādītājus, iekļaujot un vērtējot atlternatīvus scenārijus, kā šos mērķus sasniegt  un izvērtējot reģionālo ietekmi un perspektīvu.  Tā rezultātā uzlabojot politikas izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

Aicinām jautājumus par slimnīcu īpašumu tiesībām saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
 

-

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka šobrīd psihiatriskā profila pakalpojumi tiek nodrošināti dažādos Latvijas reģionos, tādējādi, ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus, ir svarīgi nodrošināt vienmērīgu pārklājumu un līdzvērtīgu pieejamību pakalpojumiem. Vienlaikus ziņojumā nav minēti konkrēti dati, kas apliecinātu, ka stacionārais pakalpojums nav līdzvērtīgi pieejams reģionos.
 
 

Papildināt ar statistiskiem datiem par saslimstību reģionos, kas pamato, ka reorganizācijas rezultātā tiks elastīgāk plānots pakalpojuma izvietojums un, vai pakalpojuma izvietojuma maiņu vispār nepieciešams regulēt.