Atzinums

LDDK iebilst pret Finanšu ministrijas 11.atsauces ietveršanu Projektā, jo: 1) atvieglojumu izmantošanas ierobežojumi pastāv visām sociālajām grupām, kurām normatīvais regulējums paredz nodokļu atvieglojumus - gan personām, kurām ir tiesības uz neapliekamo minimumu (skaitliski lielākā neizmantotāju grupa), gan personām, kurām ir tiesības uz papildu atvieglojumiem, gan personām, kurām ir tiesības uz pensionāra neapliekamo minimumu (procentuāli lielākais neizmantotāju īpatsvars). 2) Neapliekamā minimuma palielināšana, ja vienlaikus netiek palielināts atvieglojums par apgādībā esošām personām vai - kā alternatīva - ģimenes valsts pabalsta palielinājums - palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem; 3) Ņemot vērā, ka viens no Neapliekamā minimuma palielināšanas izraisītā fiskālās telpas samazinājuma kompensējošajiem pasākumiem bija būtiska IIN bāzes likmes palielinājums, ir izveidojusise situācija, ka mājsaimniecības  ar bērniem, kurās vecāku ienākumi pārsniedz kopējo atvieglojumu summu, maksājot paaugstināto IIN likmi, faktiski šķērssubsidē Neapliekamā minimuma palielināšanu; 4) attiecībā uz Finanšu ministrijas atsaucē ietverto skaidrojumu, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir saglabāts atvieglojums par bērniem, jāpaskaidro, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir tik zemi ģimenes valsts pabalsti. Savukārt Finanšu ministrijas atsaucē ietverto skaidrojumu, ka tieši lielākām ģimenēm ir zemāks atvieglojumu izmantošanas koeficients, jānorāda, ka šai grupai ir iespējams sniegt mērķētu atbalstu pabalstu veidā. Piemēram, Igaunijā papildus ievērojami lielākam ģimenes valsts pabalstam, ģimene ar 3 līdz 6 bērniem papildus saņem 450 euro pabalstu, bet ģimene ar 7 un vairāk bērniem papildus saņem 650 euro pabalstu. LDDK neuzstāj, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir vienīgais iespējamais ģimeņu ar bērniem atbalsta instruments. Ģimenes valsts pabalstam noteikti ir augstāks sasniedzamības līmenis. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka atvieglojumam ir gan nodarbinātību veicinoša, gan ēnu ekonomiku mazinoša nozīme.
Attiecībā uz LM norādi uz LDDK it kā pastāvošo nekonsekvenci pret 2021.gadā sniegto saskaņojumu, jānorāda sekojošais:
1) Tas, ka 2.pielikumā ir skaidrojums par nabadzības riskiem, neparādās tabulā blakus ailēm, kurās tiek sniegti dinamikas dati;  2) kopš 2021.gada situācija ir mainījusies, jo 2021.gada decembrī tika publiskots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr.9.2.1.2/15/I/001 „Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings” ietvaros veiktais Labklājības ministrijas pasūtītais pētījums "Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets", pēc kura var secināt, ka plaisa starp bērnu nabadzības riska robežu un bērniem reāli nepieciešamo līdzekļu apjomu ir ļoti liela. 
Attiecībā uz personu ar 3.grupas invaliditāti jāpaskaidro, ka kopš Plāna sākotnējās redakcijas izstrādi ir mainījies normatīvais regulējums, kas personām ar 3.grupas invaliditāti palielina nenodarbinātībasi riskus. 

-