Atzinums

Sabiedriskā medija finansēšanai un finansējuma izlietojumam jānodrošina līdzsvars starp sabiedriskā medija sabiedrisko funkciju izpildīšanu un konkurences neitralitātes principa ievērošanu tirgū. Gadījumos, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirts ievērojams finansējums, kas būtiski pārsniedz vairāku lielāko Latvijas privāto mediju grupu apgrozījumu kopā, pastāv risks, ka sabiedriskais medijs iegūs dominējošu stāvokli vairākos tirgus segmentos. Tas rada nelīdzsvarotus apstākļus, kuros sabiedriskais medijs, izmantojot publisko finansējumu, spēj iegādāties tādu komerciāla rakstura  saturu vai programmas, kuras nes ieņēmumus komerciālajiem medijiem reklāmu un abonēšanas maksu veidā. Tādejādi komerciālie mediji tiek izspiesti no tirgus un aizvien apjomīgāk samazinot komerciālo mediju iespējas atpelnīt savas satura investīcijas reklāmu izvietošanas ceļā. Lai novērstu šādu situāciju, ir nepieciešams izstrādāt un piemērot regulējumu, kas skaidri regulē sabiedriskā medija darbību tajos tirgus segmentos, kuros tas tieši konkurē ar privātajiem medijiem.
Sabiedriskajam medijam primāri jānodrošina satura radīšana sabiedriski nozīmīgos, bet komerciāli nerentablos segmentos. Piemēram, sabiedrības izglītošanas jomā, mazākumtautību iekļaušanā latviskajā vidē, nodrošinot sabiedrībai kultūras pieejamību, kā arī veidojot informatīvo un analītisko saturu. Savukārt tirgus segmentos, kuros pastāv aktīva konkurence starp sabiedrisko un privātajiem medijiem, sabiedriskā medija darbībai jābūt precīzi regulētai, lai tas ar publisko finansējumu neapdraudētu privāto mediju ilgtspēju.
Tādējādi šāds regulējums būtu vērsts uz to, lai sabiedriskais medijs, vienlaikus veicot savas sabiedriskās funkcijas, neizraisītu privāto mediju izspiešanu no tirgus, nevājinātu tos un neveicinātu tirgus kropļošanu.
Ievērojot minēto, aicinām papildināt Plānu ar jaunu punktu, kas paredz iztrādāt grozījumus tiesību aktos, lai regulētu sabiedriskā medija darbību tigus segmentos, kuros tie konkurē ar komerciālajiem medijiem.

-

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums noteic dažādus ierobežojumus sabiedriskajam medijam izvietot komerciālus paziņojumus. Diemžēl praksē novērojams, ka sabiedriskais medijs de facto darbojas reklāmas tirgū, neskatoties uz saņemto ievērojamo kompensāciju (13,8 milj. eiro) par iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī turpmāk plānoto finansējuma ikgadējo pieaugumu šogad un turpmākajos gados. 
Ņemot vērā, minēto lūdzam papildināt plānu ar punktu, kas paredz izstrādāt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, precizējot komerciālo paziņojumu izvietošanas nosacījumus un to robežas sabiedriskā medija pakalpojumos un darbībā.
Izziņā Kultūras ministrija skaidro, ka plāns jau paredz tiesību aktu pilnveidošanu. No šīs argumentācijas izriet, ka no plāna būtu svītrojami visi punkti, kas skar kādu grozījumu izstrādāšanu tiesību aktos, piemēram, arī par sabiedriskā medija finansēšanas modeli. Tāpēc šāds arguments asociācijas ierosinājuma noraidīšanai nav pamatots. Ņemot vērā, ka praksē likumā noteiktie ierobežojumi nav pietiekami skaidri, atkāroti lūdzam plānā iekļaut uzdevumu izstrādāt precizējumus likumā attiecībā uz komerciālu paziņojumu ierobežojumiem sabiedriskā medija pakalpojumos.

-

Atkārtoti lūdzam plānā iekļaut punktu, kas paredz izstrādāt regulējumu sabiedriskā medija satura licenču iepirkumiem. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka apstākļos, kad sabiedriskā medija finansējums pārsniedz visu Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedru apgrozījumu kopā skaitot, netiktu kropļota konkurence iepērkot raidīšanas tiesības dažādiem raidījumiem, filmām, seriāliem, kā arī sporta, kultūras un citu sabiedriski nozīmīgu pasākumu atspoguļošanā. Konkurences ierobežojumu risks veidojas situācijā, kad sabiedriskais medijs ar ievērojami lielākiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem, iegādājoties ekskluzīvas raidīšanas licences, ierobežo iespēju šāda satura raidīšanas tiesības iegādāties arī komerciālajiem medijiem. Tas var negatīvi ietekmēt līdzās pastāvēšanu starp komerciālajiem medijiem un sabiedrisko mediju, kā arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Sabiedriskais medijs, izmantojot valsts finansējumu, var iegūt priekšrocības pārraides tiesību tirgū.
Izstrādājot šādu regulējumu ieguvēji būtu gan sabiedrība, gan satura ražotāji, gan sabiedriskais medijs. Pirmkārt, plašākai sabiedrībai, arī tai daļai, kuru nesasniedz sabiedriskais medijs, bet kuru sasniedz komerciālie mediji, būtu piekļuve daudzveidīgākam saturam, t.sk. sabiedriski nozīmīgiem pasākumiem (piemēram, bet ne tikai, Dziesmu un deju svētkiem, Nacionālo bruņoto spēku parādei, sporta un kultūras pasākumiem). Otrkārt, palielinātos pieprasījums un ienākumi vietējiem satura radītājiem, jo tie savu radīto saturu varētu piedāvāt arī komerciālajiem medijiem. Treškārt, finansiāls ieguvums būtu pašam sabiedriskajam medijam, jo licences, kuras nav ekskluzīvas vienam tirgus dalībniekam ierasti ir būtiski lētākas nekā licences, kuras iegādātas vienam tirgus dalībniekam ekskluzīvi. Rezultātā būtu iespējams būtiski samazināt sabiedriskā medija izdevumus.
Vēlamies uzvērt, ka šī iebilduma būtība skar tikai iepirkto saturu un šāds regulējums nebūtu attiecināms uz sabiedriskā medija oriģinālsaturu.
Turklāt iebildums nenonāk pretrunā ar Kultūras ministrijas izziņā noradītajiem Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktiem, kas izceļ sabiedriskā medija īpašo lomu. Tas pamatojams ar to, ka iebilduma būtība nav par ierobežojumiem sabiedriskajam medijam iepirkt un atspoguļot jebkādu saturu, bet tikai un vienīgi par to, ka ir jānodrošina iespēja raidīšanas tiesības iepirkt arī komerciālajiem medijiem, jo sabiedriskajam medijam pieejamie finanšu līdzekļi ir būtiski lielāki nekā komerciālajiem medijiem, kā rezultātā komerciālie mediji nevar konkurēt satura iepirkumos ar sabiedrisko mediju.

-