Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija ir iepazinusies ar "Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumiem" (turpmāk - Noteikumu projekts) un secina, ka Noteikumu projektā vairs nav iekļauts iepriekš paredzētais nosacījums tiešsaistes kartes publiskošanai “pēc tam, kad Regulators ir iesniedzis kvalitātes mērījumus” un paredzēts, ka tiešsaistes kartes pirmreizējā publicēšana notiek pēc sistēmas izvietošanas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā. 
Iebilstam pret izmaiņām karti publicēt bez Regulatora kvalitātes mērījumiem un atbalstām iepriekš MK noteikumu projektā iekļauto attiecībā uz kartes publicēšanu, kas paredzēja pirmreizējo kartes publikāciju pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas sistēmā. Viens no būtiskiem platjoslas kartes publicēšanas priekšnosacījumiem ir Regulatora mērījumi. Tieši tie dod objektīvu priekšstatu sabiedrībai un galalietotājiem par mobilās platjoslas pakalpojuma kvalitāti tuvu faktiskai kvalitātei un nevis operatoru teorētiskie aprēķini. Elektronisko sakaru komersanta pārklājuma pieejamības rezultāta atbilstība faktiskajai pieejamībai balstīsies konkrētos teorētiskos parametros, kamēr dabā eksistē arī citi faktori, kas rada radiosignāla vājinājumu. Kartes publiskošana tikai pēc Regulatora mērījumu iesniegšanas netraucē Sistēmas ekspluatāciju citiem mērķiem bez tās publiskošanas. 
 

-

Noteikumu projekta 7.punktā iecerēts, ka Sistēmas publiskā daļa ir publiski pieejama tiešsaistes karte, kuras adrese tīmeklī ir www.platjoslaskarte.lv, un kuras pirmreizējā publicēšana notiek pēc sistēmas izvietošanas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā. Tiešsaistes kartē pieejama šāda informācija: 7.2. informācija apkopotā (agregētā) veidā par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētā un mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību un tā raksturlielumiem attiecīgi administratīvo teritoriju, adrešu vai poligonu līmenī Latvijas teritorijā kartē izvēlētajā vietā šādā apjomā: (…) 7.2.4.informācija par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma maksimālo (reklamēto) lejupielādes ātruma diapazonu mobilā elektronisko sakaru tīklā.” 
 
Neatbalstām ātruma informācijas apkopošanu ne Sistēmas slēgtajā daļā, ne tās publicēšanu publiski pieejamajā tiešsaistes kartē. Maksimālais lejupielādes ātrums ir faktiski nosakāms tikai elektronisko sakaru tīklā fiksētās tehnoloģijas gadījumā. Interneta pieslēguma ātrums mobilajā tehnoloģijā režģa teritorijā ir atkarīgs no daudziem faktoriem - attāluma no bāzes stacijas, periodiskuma, ar kādu galiekārta pārslēdzas no vienas bāzes stacijas uz otru vai starp tehnoloģijām, atrašanās vietas reljefa, apbūves blīvuma, laika apstākļiem, diennakts stundas, klientu skaita, kas izmanto noteikto mobilā tīkla kapacitāti noteiktā brīdī, gaisa mitruma un citiem apstākļiem. Līdz ar to mobilās tehnoloģijas gadījumā lejupielādes ātrums teritorijā praksē ir mainīgs un nav sasaistāms ar mākslīgiem ātruma diapazona soļiem kā to paredz Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē. Mobilās platjoslas interneta pakalpojuma nodrošināšanai vai reklamēšanai mobilo sakaru komersanti publiski pieejamās pārklājuma kartēs operatori arī nenorāda konkrētus ātruma parametrus, bet gan pieejamību vispārīgās kategorijās – teicams, labs vai mainīgs signāls. Publiskojot ātrumu informāciju tiek radīts maldīgs priekšstats, ka elektronisko sakaru komersantu iesniegtā informācija garantē vai elektronisko sakaru komersants piedāvā galalietotājam tieši tādu pakalpojuma pieejamību (lejupielādes ātrumu) faktiski dabā. 
Informācija par pieejamo platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēguma maksimālo (reklamēto) lejupielādes ātrumu mobilā elektronisko sakaru tīklā tādā detalizācijā, kā tas iecerēts, atklāj elektronisko sakaru komersantu precīzas un elektronisko sakaru komersantu apstiprinātas bāzes staciju atrašanās vietas. Elektronisko sakaru komersantiem joprojām nav iespējams gūt pārliecību, vai Sistēmas tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi slēgtajā daļā un pārklājuma datu publiskošanas metode apkopotā (agregētā) veidā atbilstoši sargā un pietiekami maskē informāciju par bāzes staciju atrašanās vietām.  
Nepārbaudītu un pagaidām nepārbaudāmu datu vākšana par maksimālo (reklamēto) lejupielādes ātrumu un plānotā nekritiska publicēšana jau šobrīd paredzami kropļos elektronisko sakaru platjoslas pakalpojuma tirgus konkurenci un faktiski būs patērētājus un uzņēmumus maldinoša informācija. 

-

Noteikumu projekta 16.punktā joprojām paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, izmantojot sistēmas funkcionalitāti, augšupielādē informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši Regulatora informācijas iesniegšanas noteikumos elektronisko sakaru nozarē noteiktajam termiņam, apjomam un kārtībai. 
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma (turpmāk-ESL) 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem, tas ir, lai nodrošinātu (1) valsts atbalsta pasākumu plānošanu elektronisko sakaru jomā (Satiksmes ministrijas kompetence), (2) platjoslas elektronisko sakaru attīstības politikas izstrādi (Satiksmes ministrijas kompetence), (3) platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringu (Regulatora kompetence), plānots izveidot un uzturēt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (turpmāk - Sistēma). Paredzēts, ka tajā apkopotu datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma ģeogrāfisko pieejamību, kā arī interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus. Atbilstoši ESL 13.panta piektās daļas deleģējumam Sistēmas saturu jānosaka Ministru kabinetam. Šāds deleģējums nav nejaušība, jo tieši Ministru kabinets ir izpildvara, kurai atbilstoši Satversmes 58.pantam ir padotas valsts pārvaldes iestādes, t.sk. Satiksmes ministrija, kuras funkciju izpildei nepieciešama Sistēmā pieejamā informācija. Nenoliedzami, ka arī Regulatoram ir nepieciešama daļa Sistēmā esošās informācijas funkciju veikšanai, bet tas automātiski nenozīmē, ka tas rada tiesības vai nepieciešamību pēc deleģējuma Regulatoram izdot normatīvo aktu Sistēmas satura noteikšanai. 
Noteikumu projekta 16.punkts nevis izpilda ESL deleģējumu un nosaka Sistēmas saturu, bet gan faktiski deleģē šo uzdevumu Regulatoram, nosakot, ka Sistēmas būtiskāko saturu, kas iejaucas Satiksmes ministrijas kompetencē un tādējādi pārkāpj Regulatora kompetences, nosaka Regulatora noteikumi. Regulatora un Satiksmes ministrijas norādes saskaņošanas procesā par to, ka Regulators jau ir izdevis noteikumus par Sistēmā iesniedzamo saturu nav pamatotas, jo Regulatora normatīvo aktu izdošanas varas faktiska izlietošana Ministru kabinetam deleģētas kompetences ietvaros nevar radīt tiesiskas un normatīvo aktu sistēmu ietekmējošas sekas. Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Satversmei normatīvos aktus, kas izdoti, neievērojot likumdevēja pilnvarojumu, proti, ultra vires, (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedumu lietā Nr. 2015-11-03). Savukārt Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem ir nepārprotami secinājusi, ka atbilstoši Satversmes 58.pantam Satversmē noteiktajā Latvijas valsts institucionālajā modelī izņēmuma kārtā tikai valdībai – Ministru kabinetam – ir paredzētas tiesības savas funkcijas daļēji deleģēt tālāk tai padotajai valsts pārvaldei. Tomēr Satversmes 58.pants nosaka stingru valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu hierarhiskās padotības ķēdi, kuras priekšgalā atrodas Ministru kabinets. Turklāt valsts pārvaldei pie pašreizējā Satversmes regulējuma var tikt deleģēta tikai normatīvo tiesību aktu konkrētā izpilde, plānošana un citi uzdevumi, taču nevis ārējo normatīvu tiesību aktu izdošana, jo valsts pārvalde nav demokrātiski leģitimēta.1 Uzsverams, ja sabiedrībai nav iespējams ietekmēt ārējo normatīvo tiesību aktu izdošanu, tad tā vairs nav demokrātiska sabiedrība, jo tai liegta iespēja pašnoteikties. Šī iemesla dēļ Satversmes 1. pants nepieļauj, ka valsts pārvaldes iestādes izdod jebkāda veida ārējus normatīvus aktus, t.i., tādus normatīvus tiesību aktus, kas regulē tiesiskās attiecības starp valsti un privātpersonu.2 
Noteikumu projektā Sistēmā iesniedzamās informācijas saturu attiecībā uz mobilā pārklājuma pieejamību piedāvājam noteikt šādā 16.punkta redakcijā, kas tuvāk faktiskai pieejamībai raksturo mobilo pārklājumu. 
 

16. Elektronisko sakaru komersants, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sniedz sistēmā datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību atbilstoši šādiem pārklājuma aprēķina parametriem: 
16.1.mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums (esošs/neesošs), ņemot vērā šādas radiosignāla līmeņa minimālās vērtības: 

Tehnoloģija	Frekvenču diapazons	Radiosignāla līmeņa minimālā vērtība2
4G – LTE vai LTE advanced tehnoloģija	Neatkarīgi no frekvenču diapazona	-105dBm (RSRP)
5G – 3GPP release 15 (New Radio (NR) non-standalone (neautonomā – pamattīkls ir 4G)	<1GHz	-102dBm (SS-RSRP)
	>1GHz	-110dBm (SS-RSRP)
5G standalone (autonomā NR versija – pamattīkls ir 5G un tās turpmākie jauninājumi)	<1GHz	-102dBm (SS-RSRP)
	>1GHz	-110dBm (SS-RSRP)

16.2. radiosignāla izplatīšanās modeli ITU-R P.1546-6 vai tam ekvivalentu; 
16.3. digitālo reljefa modeli (Digital Terrain Model) ar minimālo soli starp punktiem 20 metri (piemēram, https://www.lgia.gov.lv/ dotais vai tam ekvivalents), 
16.4. terrain clearance angle korekciju; 
16.5. laika varbūtību: 50% un vietas varbūtību: 50%; 
16.6. datus par ekspluatācijā esošo (nodrošina signāla apraidi) bāzes staciju antenu augstumiem, raidītāju jaudām un citiem tehniskajiem parametriem, kas nepieciešami pārklājuma aprēķināšanai un kas t.sk. noteikti SIA "Elektroniskie sakari" izdotajās radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujās; 
16.7. uztverošās antenas augstumu: 1,5 m; 
16.8.  uztverošās antenas pastiprinājumu: 0 dBi;   
16.9. MIMO (Multiple-Input Multiple-Output) tehnoloģiju, ja tādu izmanto un frekvenču agregāciju (Carrier Aggregation), ja tādu izmanto. 
16.10. informācija par ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) tehnoloģiju 100x100m režģa vienībā.”