Projekta ID
24-TA-1192Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāte
Atzinums iesniegts
11.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Atzinums par ziņojumu "Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu (ĀNC) dēļ 2024". Rīga: Valsts kanceleja, 2024.g. jūnijs. 63 lpp.
Informatīvo Ziņojumu par pasākumiem mirstības mazināšanai ārēju nāves cēloņu dēļ ir sagatavojusi Valsts kanceleja iesniegšanai Ministru kabinetā saskaņā ar 16.3. punktu Valdības rīcības plānā. Ziņojums aptver astoņas galvenās ārējo nāves cēloņu grupas atbilstoši Starptautiskās statistikas un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai. Datus Ziņojumam ir sagatavojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) par 2015.–2022. g. Dati sniegti gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem. Analizējamais laika intervals ietver arī Covid-19 izplatības periodu no 2020. g.
Ziņojumā ietverta 2022. gadā ministriju un pašvaldību sniegtā informācija par galvenajiem īstenotajiem un ieplānotajiem pasākumiem ĀNC mirstības mazināšanā, kā arī pašvaldības pozitīvo pieredzi šādu pasākumu īstenošanā. Valsts kanceleja ir apkopojusu un sniegusi secinājumus katrai ĀNC grupai. Apskatīti arī horizontālie jautājumi, kas skar vairākas ĀNC grupas vienlaikus. Ziņojums ir sagatavots “pārdomu dokuments katram, kas darbā vai personīgajā dzīvē saskaras ar mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ un ir gatavs pielikt roku tās mazināšanai” (5.lpp.). Ziņojums ir labi strukturēts un sniedz pietiekami vispusīgu ieskatu mirstības mazināšanā ārēju nāves cēloņu dēļ.
Kaut gan ĀNC dati, kas raksturīgi galvenokārt darbaspējas vecuma iedzīvotājiem, Ziņojumā ir analizēti ar pietiekami augstu detalizācijas līmeni pēc dzimuma, vecuma grupām u.c. pazīmēm,varētu vēlēties turpmākajos Ziņojumos datu salīdzināmībai dinamikā un starp iedzīvotāju grupām izmantot arī standartizētos rādītājus un paredzamā mūža ilguma dekompozīcijas metožu lietojumu. Iespējams, papildu ieskatam ĀNC izraisītās mirstības samazināšanas problemātikā bez jau uzrādītajiem avotiem varētu noderēt pielikumā minētās galvenās Pasaules veselības organizācijas, OECD, Eurostat un Latvijas oficiālās un zinātniskās publikācijas.
Bez Ziņojumā jau minētiem pasākumiem, izšķiroša nozīme ir ne tikai esošo resursu racinālai pārdalei un izmantošanai, bet arī Latvijas makroekonomiskās attīstības paātrinājumam, kas dotu iespēju vairāk resursu novirzit arī sociālai sfērai un veselības aprūpei, īpašu uzmanību veltot iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, vīriešiem dabaspējas vecumā, iedzīvotājiem lauku apvidū, sevišķi valsts Austrumu daļā: skatīt, piemēram, -
Leinsalu M., A.Baburin, D.Jasilionis, J.Krumins, P.Martikainen, A.Stickley. (2020) Economic fluctuations and urban-rural differences in educational inequalities in mortality in the Baltic countries and Finland in 2000-2015: a register based study // International Journal for Equity in Health, 2020, 19 (223). Pp. 1-9. Open access. https://doi.org/10.1186/s12939-020-01347-5
Stickley A., A. Baburin, D. Jasilionis, J. Krumins, P. Martikainen, N. Kondo and M. Leinsalu (2021). Macroeconomic changes and educational inequalities in traffic fatalities in the Baltic countries and Finland in 2000–2015: a register‑based study / Nature Portfolio, Scientific Reports, 11 – Springer Nature. Published 27 Jan. 2021, Article number 2397. 9 pages. Open access. https://doi.org/10.1038/s41598-021-81135-5
Stickley, A., Baburin, A., Jasilionis, D., Krumins, J., Martikainen, P., Kondo, N., Leinsalu, M., 2021. Economic cycles and inequalities in alcohol-related mortality in the Baltic countries and Finland in 2000–2015: a register-based study. Addiction, Vol. 116, Issue 12. Pp. 3357-3368. https://doi.org/10.1111/add.15526
Stickley A., A. Baburin, D. Jasilionis, J. Krumins, P. Martikainen, N. Kondo and M. Leinsalu (2021). Macroeconomic changes and educational inequalities in traffic fatalities in the Baltic countries and Finland in 2000–2015: a register‑based study / Nature Portfolio, Scientific Reports, 11 – Springer Nature. Article number 2397. 9 pages. Open access. https://doi.org/10.1038/s41598-021-81135-5
Papildus vēlamies norādīt, ka Ziņojums analizē ĀNC tendences pa tematiskajām grupām un mazāk cēloņiem. Tiek konstatēts, ka vīriešu mirstība no ĀNC ir augstāka, salīdzinot ar sievietēm, taču dziļāk šis faktors netiek skatīts, pieņemot dzimumu kā noteiktu mainīgo. Te nepieciešams ne tikai sniegt mērķētākus pakalpojumus vīriešiem, bet ciešāk saistīt ĀNC novēršanu ar dzimumu līdztiesības politiku un tādas vīrišķības kultūras veicināšanu, kas atbalstītu vīriešu augstāku līdzdalību ģmenē, darba un privātās dzīves apvienošanu u.c. pasākumus, kas nodrošina personu augstāku sociālu integrāciju un veicina sociālo prasmju izkopšanu, piemēram, tēvu grupas, jauniešu grupas u.c..
Dzimumu aspekts ir nepietiekoši izcelts, īpaši attiecībā uz vardarbību ģimenē. Piemēram, Eiropas Parlamenta pētījumā 2022.gadā, tika konstatēts, ka atšķirībā no prakses daudzās citās valstīs, policijas darbinieku tālākizglītībā netiek īpaši pievērsta uzmanība dzimumu atšķirībām, un riski netiek pietiekoši izvērtēti dzimum-jūtīgā (gender-sensitive) veidā. Pētījumā iezīmējas, ka ir vēl daudz, ko valsts varētu darīt, lai mazinātu reviktimizācijas riskus un ĀNC vardarbības rezultātā, īpaši attiecībā uz sievietēm (kā daži skaļi gadījumi pēdējā laikā mums skaidfri parādīja).
Kopumā, šķiet ļoti zīmīgi, ka liela daļa ārējo nāves cēloņu ir tieši saistīti ar alkohola lietošanu - gan pašnāvības, gan kritieni, vardarbība, slīkšanas, satiksmes negadījumi, saindēšanās, ugunsgrēki u.c., tādēļ lielāko ietekmi uz ĀNC mazināšanu atstātu tieši alkohola lietošanas izplatības mazināšana, un tā ir relevanta visās sadaļās, ne tikai pie saindēšanās. Nepieciešams ievērojami celt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai un novirzīt to tiešā veidā veselības aprūpes budžetā, līdzīgi kā tas ir daudzās citās valstīs.
Vienlaikus, nepietiekoša uzmanība tekstā pievērsta veselīga dzīvesveida veicināšanai - saistošu alternatīvu laika pavadīšanas veidu piedāvājumam, kas var uzlabot kopējo fizisko un garīgo veselību, un mazināt pašnāvību riskus un neapdomīgu rīcību. Protams, tas ir vesels pasākumu komplekss, kura īstenošanā aktīvu lomu spēlē pašvaldības, taču valsts var šos pasākumus atbalstīt, tos subsidējot, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Dānijā.
Attiecībā uz pašnāvībām, visi ieteiktie pasākumi ir labi, taču neatspoguļo dziļāko problēmu, kas ir speciālistu trūkums veselības aprūpē un pakalpojumu pieejamība par valsts līdzekļiem. Piemēram, psihiatrijas speciālistu pakalpojumi ir tie, kuri pēc normatīvajām prasībām jānodrošina katrā Latvijas teritorijā, taču šobrīd tas nenotiek. Gaidīšanas rindas pie psihiatra, atbilstoši NVD datiem, pēdējos gados pieaugušas vairāk nekā divas reizes, 2023.gada sasniedzot vidēji 26 dienas. Pēc pacientu teiktā, katrs trešais pēdējā reizē par pakalpojumu maksāja no privātiem līdzekļiem, bet ne katrs to var atļauties. Runājot par jauniešiem, daudzās skolās psihologs nav pieejams. Ar to būtu jāsāk, protams, to papildinot ar informatīvajiem materiāliem, kampaņām (lai mazinātu bieži vien iesakņojušos stigmu), krīzes telefonu utml.
Attiecībā uz ugunsdzēsējiem - ir atbalstāma brīvprātīgo vienību apmācība, tomēr brīvprātīgās vienības nav profesionāļi un nevar tikt uzskatītas par vērā ņemamu atspaidu. Vai nebūtu jāpiemin sekas, kuras var radīt (un jau rada) nepietiekamais finansējums jomā, kas liek slēgt daļu ugunsdzēsēju depo?
Attiecībā uz saindēšanos, bažas rada pēdējos gados strauji izplatījusies jauno psihoaktīvo vielu lietošana, kas ir saistīta ar ievērojamiem, un jauniešu bieži neapzinātiem, riskiem. To ierobežošanai un kontrolei, kā arī skaidrojošam darbam jauniešu vidū nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, nodrošinot, ka rīcība tiek līdzi laikam.
Visbeidzot, ĀNC lielā mērā ir saistīti ar sabiedrības vērtībām. Pārdroša rīcība un bezatbildība pret savu veselību ir īpaši izplatīta vīriešu vidū, kas arī atspoguļojas ĀNC statistikā. Mūsu pētījumi liecina, ka daļēji tas saistīts ar tendenci dzīvot šodienai un kultūras atsvešinātību (nepakļaušanos kādām normām). Kā to risināt, ir liels jautājums. man gribas teikt, ka viena no lietām ir - jāmazina 'toxic masculinity', bet to droši vien nevar rakstīt ziņojumā (un Aivita arī droši vien to varētu labāk aprakstīt). Ko var darīt, ir - skolās lielāku uzmanību pievērst vērtību audzināšanai, nodrošinot drošu vidi, veicinot sadarbību un toleranci, radot pārliecību par to, ka var paļauties uz citiem un saņemt nepieciešamo atbalstu.
Jāatzīmē arī ļoti zemā uzticēšanās politiskām autoritātēm, kas nozīmē, ka efektīvākas var būt darbības, kas ir cilvēku pašu (kādu viedokļu līderu, NVO, vecāku grupu vai tml.) virzītas.
Informatīvo Ziņojumu par pasākumiem mirstības mazināšanai ārēju nāves cēloņu dēļ ir sagatavojusi Valsts kanceleja iesniegšanai Ministru kabinetā saskaņā ar 16.3. punktu Valdības rīcības plānā. Ziņojums aptver astoņas galvenās ārējo nāves cēloņu grupas atbilstoši Starptautiskās statistikas un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai. Datus Ziņojumam ir sagatavojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) par 2015.–2022. g. Dati sniegti gan absolūtos, gan relatīvos skaitļos uz 100 000 iedzīvotājiem. Analizējamais laika intervals ietver arī Covid-19 izplatības periodu no 2020. g.
Ziņojumā ietverta 2022. gadā ministriju un pašvaldību sniegtā informācija par galvenajiem īstenotajiem un ieplānotajiem pasākumiem ĀNC mirstības mazināšanā, kā arī pašvaldības pozitīvo pieredzi šādu pasākumu īstenošanā. Valsts kanceleja ir apkopojusu un sniegusi secinājumus katrai ĀNC grupai. Apskatīti arī horizontālie jautājumi, kas skar vairākas ĀNC grupas vienlaikus. Ziņojums ir sagatavots “pārdomu dokuments katram, kas darbā vai personīgajā dzīvē saskaras ar mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ un ir gatavs pielikt roku tās mazināšanai” (5.lpp.). Ziņojums ir labi strukturēts un sniedz pietiekami vispusīgu ieskatu mirstības mazināšanā ārēju nāves cēloņu dēļ.
Kaut gan ĀNC dati, kas raksturīgi galvenokārt darbaspējas vecuma iedzīvotājiem, Ziņojumā ir analizēti ar pietiekami augstu detalizācijas līmeni pēc dzimuma, vecuma grupām u.c. pazīmēm,varētu vēlēties turpmākajos Ziņojumos datu salīdzināmībai dinamikā un starp iedzīvotāju grupām izmantot arī standartizētos rādītājus un paredzamā mūža ilguma dekompozīcijas metožu lietojumu. Iespējams, papildu ieskatam ĀNC izraisītās mirstības samazināšanas problemātikā bez jau uzrādītajiem avotiem varētu noderēt pielikumā minētās galvenās Pasaules veselības organizācijas, OECD, Eurostat un Latvijas oficiālās un zinātniskās publikācijas.
Bez Ziņojumā jau minētiem pasākumiem, izšķiroša nozīme ir ne tikai esošo resursu racinālai pārdalei un izmantošanai, bet arī Latvijas makroekonomiskās attīstības paātrinājumam, kas dotu iespēju vairāk resursu novirzit arī sociālai sfērai un veselības aprūpei, īpašu uzmanību veltot iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, vīriešiem dabaspējas vecumā, iedzīvotājiem lauku apvidū, sevišķi valsts Austrumu daļā: skatīt, piemēram, -
Leinsalu M., A.Baburin, D.Jasilionis, J.Krumins, P.Martikainen, A.Stickley. (2020) Economic fluctuations and urban-rural differences in educational inequalities in mortality in the Baltic countries and Finland in 2000-2015: a register based study // International Journal for Equity in Health, 2020, 19 (223). Pp. 1-9. Open access. https://doi.org/10.1186/s12939-020-01347-5
Stickley A., A. Baburin, D. Jasilionis, J. Krumins, P. Martikainen, N. Kondo and M. Leinsalu (2021). Macroeconomic changes and educational inequalities in traffic fatalities in the Baltic countries and Finland in 2000–2015: a register‑based study / Nature Portfolio, Scientific Reports, 11 – Springer Nature. Published 27 Jan. 2021, Article number 2397. 9 pages. Open access. https://doi.org/10.1038/s41598-021-81135-5
Stickley, A., Baburin, A., Jasilionis, D., Krumins, J., Martikainen, P., Kondo, N., Leinsalu, M., 2021. Economic cycles and inequalities in alcohol-related mortality in the Baltic countries and Finland in 2000–2015: a register-based study. Addiction, Vol. 116, Issue 12. Pp. 3357-3368. https://doi.org/10.1111/add.15526
Stickley A., A. Baburin, D. Jasilionis, J. Krumins, P. Martikainen, N. Kondo and M. Leinsalu (2021). Macroeconomic changes and educational inequalities in traffic fatalities in the Baltic countries and Finland in 2000–2015: a register‑based study / Nature Portfolio, Scientific Reports, 11 – Springer Nature. Article number 2397. 9 pages. Open access. https://doi.org/10.1038/s41598-021-81135-5
Papildus vēlamies norādīt, ka Ziņojums analizē ĀNC tendences pa tematiskajām grupām un mazāk cēloņiem. Tiek konstatēts, ka vīriešu mirstība no ĀNC ir augstāka, salīdzinot ar sievietēm, taču dziļāk šis faktors netiek skatīts, pieņemot dzimumu kā noteiktu mainīgo. Te nepieciešams ne tikai sniegt mērķētākus pakalpojumus vīriešiem, bet ciešāk saistīt ĀNC novēršanu ar dzimumu līdztiesības politiku un tādas vīrišķības kultūras veicināšanu, kas atbalstītu vīriešu augstāku līdzdalību ģmenē, darba un privātās dzīves apvienošanu u.c. pasākumus, kas nodrošina personu augstāku sociālu integrāciju un veicina sociālo prasmju izkopšanu, piemēram, tēvu grupas, jauniešu grupas u.c..
Dzimumu aspekts ir nepietiekoši izcelts, īpaši attiecībā uz vardarbību ģimenē. Piemēram, Eiropas Parlamenta pētījumā 2022.gadā, tika konstatēts, ka atšķirībā no prakses daudzās citās valstīs, policijas darbinieku tālākizglītībā netiek īpaši pievērsta uzmanība dzimumu atšķirībām, un riski netiek pietiekoši izvērtēti dzimum-jūtīgā (gender-sensitive) veidā. Pētījumā iezīmējas, ka ir vēl daudz, ko valsts varētu darīt, lai mazinātu reviktimizācijas riskus un ĀNC vardarbības rezultātā, īpaši attiecībā uz sievietēm (kā daži skaļi gadījumi pēdējā laikā mums skaidfri parādīja).
Kopumā, šķiet ļoti zīmīgi, ka liela daļa ārējo nāves cēloņu ir tieši saistīti ar alkohola lietošanu - gan pašnāvības, gan kritieni, vardarbība, slīkšanas, satiksmes negadījumi, saindēšanās, ugunsgrēki u.c., tādēļ lielāko ietekmi uz ĀNC mazināšanu atstātu tieši alkohola lietošanas izplatības mazināšana, un tā ir relevanta visās sadaļās, ne tikai pie saindēšanās. Nepieciešams ievērojami celt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai un novirzīt to tiešā veidā veselības aprūpes budžetā, līdzīgi kā tas ir daudzās citās valstīs.
Vienlaikus, nepietiekoša uzmanība tekstā pievērsta veselīga dzīvesveida veicināšanai - saistošu alternatīvu laika pavadīšanas veidu piedāvājumam, kas var uzlabot kopējo fizisko un garīgo veselību, un mazināt pašnāvību riskus un neapdomīgu rīcību. Protams, tas ir vesels pasākumu komplekss, kura īstenošanā aktīvu lomu spēlē pašvaldības, taču valsts var šos pasākumus atbalstīt, tos subsidējot, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Dānijā.
Attiecībā uz pašnāvībām, visi ieteiktie pasākumi ir labi, taču neatspoguļo dziļāko problēmu, kas ir speciālistu trūkums veselības aprūpē un pakalpojumu pieejamība par valsts līdzekļiem. Piemēram, psihiatrijas speciālistu pakalpojumi ir tie, kuri pēc normatīvajām prasībām jānodrošina katrā Latvijas teritorijā, taču šobrīd tas nenotiek. Gaidīšanas rindas pie psihiatra, atbilstoši NVD datiem, pēdējos gados pieaugušas vairāk nekā divas reizes, 2023.gada sasniedzot vidēji 26 dienas. Pēc pacientu teiktā, katrs trešais pēdējā reizē par pakalpojumu maksāja no privātiem līdzekļiem, bet ne katrs to var atļauties. Runājot par jauniešiem, daudzās skolās psihologs nav pieejams. Ar to būtu jāsāk, protams, to papildinot ar informatīvajiem materiāliem, kampaņām (lai mazinātu bieži vien iesakņojušos stigmu), krīzes telefonu utml.
Attiecībā uz ugunsdzēsējiem - ir atbalstāma brīvprātīgo vienību apmācība, tomēr brīvprātīgās vienības nav profesionāļi un nevar tikt uzskatītas par vērā ņemamu atspaidu. Vai nebūtu jāpiemin sekas, kuras var radīt (un jau rada) nepietiekamais finansējums jomā, kas liek slēgt daļu ugunsdzēsēju depo?
Attiecībā uz saindēšanos, bažas rada pēdējos gados strauji izplatījusies jauno psihoaktīvo vielu lietošana, kas ir saistīta ar ievērojamiem, un jauniešu bieži neapzinātiem, riskiem. To ierobežošanai un kontrolei, kā arī skaidrojošam darbam jauniešu vidū nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, nodrošinot, ka rīcība tiek līdzi laikam.
Visbeidzot, ĀNC lielā mērā ir saistīti ar sabiedrības vērtībām. Pārdroša rīcība un bezatbildība pret savu veselību ir īpaši izplatīta vīriešu vidū, kas arī atspoguļojas ĀNC statistikā. Mūsu pētījumi liecina, ka daļēji tas saistīts ar tendenci dzīvot šodienai un kultūras atsvešinātību (nepakļaušanos kādām normām). Kā to risināt, ir liels jautājums. man gribas teikt, ka viena no lietām ir - jāmazina 'toxic masculinity', bet to droši vien nevar rakstīt ziņojumā (un Aivita arī droši vien to varētu labāk aprakstīt). Ko var darīt, ir - skolās lielāku uzmanību pievērst vērtību audzināšanai, nodrošinot drošu vidi, veicinot sadarbību un toleranci, radot pārliecību par to, ka var paļauties uz citiem un saņemt nepieciešamo atbalstu.
Jāatzīmē arī ļoti zemā uzticēšanās politiskām autoritātēm, kas nozīmē, ka efektīvākas var būt darbības, kas ir cilvēku pašu (kādu viedokļu līderu, NVO, vecāku grupu vai tml.) virzītas.
Piedāvātā redakcija
-