Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) uztur iebildumus par informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu”, kas paredz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, ņemot vērā, ka tā būtība saglabājas.

LTRK atbalsta mērķi stiprināt finanšu tirgus uzraudzības kvalitāti un patērētāju aizsardzību, tomēr uzskata, ka piedāvātajam risinājumam šobrīd trūkst pietiekama un datos balstīta pamatojuma. LTRK norāda, ka informatīvajā ziņojumā nav sniegta skaidra un visaptveroša analīze par to, kādas konkrētas problēmas patērētāju kreditēšanas uzraudzības sistēmā pastāv un kā institucionālā modeļa maiņa tās risinātu. Reformas virzīšana bez precīzas problēmu diagnostikas rada risku ieviest risinājumu, kura praktiskie ieguvumi nav skaidri definēti.

Tāpat LTRK ieskatā informatīvajā ziņojumā nav pietiekami pārliecinoši parādīts, kā uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai uzlabos finansējuma pieejamību, veicinās konkurenci finanšu tirgū vai mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem. Institucionāla konsolidācija pati par sevi negarantē efektivitātes pieaugumu, ja netiek vienlaikus risināti regulatīvo procesu sarežģītība un uzraudzības izmaksu samērīgums.

LTRK vērš uzmanību, ka publiski pieejamās aplēses liecina, ka finanšu sektora uzraudzības izmaksas Latvijā uz vienu aktīvu vienību ir visaugstākās Baltijas valstīs. Tas norāda, ka galvenais izaicinājums ir uzraudzības efektivitāte un izmaksu struktūra, lai tostarp tiktu radīts publisko līdzekļu ietaupījums, nevis uzraudzības sadalījums starp institūcijām. Šis jautājums ir risināms neatkarīgi no tā, kura iestāde veic uzraudzību, jo pārmērīgas uzraudzības izmaksas tieši ietekmē arī finanšu pakalpojumu cenu un pieejamību uzņēmējiem.

LTRK uzskata, ka pirms lēmumu pieņemšanas par būtiskām institucionālām izmaiņām būtu jākoncentrējas uz esošo regulatīvo procesu vienkāršošanu, administratīvā sloga mazināšanu un objektīvu uzraudzības efektivitātes izvērtējumu. Reformas galvenajam mērķim jābūt konkurences stiprināšanai un daudzveidīga finansējuma pieejamības uzlabošanai visā Latvijā, īpaši reģionos, taču pašlaik informatīvajā ziņojumā nav pietiekami pamatots, ka uzraudzības funkciju pārcelšana uz Latvijas Banku pati par sevi sasniegs šos mērķus vai uzlabos uzņēmējdarbības vidi patērētāju kreditēšanas nozarē. Līdz ar to jautājums par uzraudzības modeļa maiņu būtu vērtējams atkārtoti tikai pēc minētā izvērtējuma veikšanas.
 

-