Atzinums

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta 7.daļas "Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi" 7.1. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi" 4. rīcības virziena: Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai" 4.5. uzdevumu “Izstrādāt atbalsta programmu atsevišķu mājokļu piemērošanai personām ar kustību traucējumiem” (41.lpp.), jo pašreiz nav saprotama dotā uzdevuma būtība (finansiāls, metodisks vai cita veida atbalsts). Tāpat vēršam uzmanību, ka pamatnostādnēs gan ir ietverta norāde par vides piekļūstamības problemātiku personām ar invaliditāti, taču neviens no pamatnostādņu rīcības virzieniem  nenorāda skaidru rezultatīvo rādītāju, kā tas tiks sasniegts. Tāpat vēršam uzmanību, ka pie šī uzdevuma nepieciešams precizēt līdzatbildīgās institūcijas (EM, pašvaldības), ņemot vērā, ka Labklājības ministrija var sniegt saturisku atbalstu par personu ar invaliditāti vajadzībām vides piekļūstamības jomā, taču ministrijas kompetencē nav praktiska mājokļu pielāgošanas jautājumu risināšana. Tāpat ierosinām pamatnostādnes papildināt ar informāciju / piemēriem, kā un cik pašvaldības reāli nodrošina dzīvokļa / koplietošanas telpu piekļūstamības uzlabošanu, ņemot vērā, ka dažās pašvaldībās jau šobrīd personām ar invaliditāti šāds pakalpojums noteiktas naudas summas ietvaros ir pieejams.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 7.daļas "Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi" 7.1. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi" pie 1. Rīcības virziens:  “Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām” precizēt 1.6.uzdevumu, jo nav saprotams kāda veida palīdzība ir ietverta šajā uzdevumā. Vienlaicīgi lūdzam svītrot Labklājības ministriju kā līdzatbildīgo institūciju 1.6. uzdevumā, ja  palīdzība ir par mājokļa jautājumu, jo atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 9.punktā un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, pienākums sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pašvaldībai, kurā ir personas deklarētā dzīvesvieta.
Ņemot vērā minēto, lūdzam kā līdzatbildīgo institūciju 1.6.uzdevumā noteikt pašvaldības vai Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī izvērtēt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iesaisti šajā uzdevumā.
 

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 7.daļas "Ārpus stratēģijas dokumenta - Pielikumi" 7.1. sadaļā "Rīcības virzieni un uzdevumi" " pie 1. Rīcības virziens:  “Atbalsts vismazaizsarāgtākajām mājsaimniecībām” svītrot Labklājības ministriju kā līdzatbildīgo institūciju 1.2., 1.7., 1.5. un 1.8. uzdevumā, jo atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 9.punktā un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 4.panta pirmajā daļā noteiktajam, pienākums sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pašvaldībai, kurā ir personas deklarētā dzīvesvieta. Ņemot vērā minēto, lūdzam kā līdzatbildīgo institūciju minētajos uzdevumos noteikt pašvaldības vai Latvijas Pašvaldību savienību.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 6.4. sadaļas “Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai” apakšnodaļu “Vides pieejamība” (35.lpp.) papildināt ar šādu skaidrojumu:

Atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantam piekļūstamība (angļu val. – accessibility) ir izšķirošs priekšnosacījums, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi. “Pieejamība” (angļu val. – availability)  nozīmē vides, objekta un pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā, savukārt “piekļūstamība” nozīmē, ka konkrētajai videi, objektam un pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī pieejamību. Jo piekļūstamāka ir vide un pakalpojumi, jo vairāk cilvēks ar invaliditāti spēj būt patstāvīgs un neatkarīgs – patstāvīgi pārvietoties, strādāt, uztvert sev saprotamā veidā informāciju un mijiedarboties ar līdzcilvēkiem. Ēku funkcionālā piekļūstamība un izmantojamība aptver dažādus būves aspektus – pieeju un piekļuvi ēkai, pārvietošanos telpās un starp stāviem, tostarp piekļūstamas sanitārtehniskās telpas, drošību un evakuāciju, skaņas, vizuālo un taktilo informāciju, iekārtojumu un aprīkojumu telpās.

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 6.4. sadaļas “Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai” apakšnodaļas “Vides pieejamība” virsrakstu izteikt šādā redakcijā “Vides piekļūstamība”, tādējādi nodalot divu jēdzienu “pieejamība” un “piekļūstamība” lietojumu (attiecīgi lūdzam precizēt jēdzienu visās pamatnostādnēs). Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2017.gada lēmumu https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/454405 ārējos un iekšējos normatīvajos aktos tiek lietots termins “piekļūstamība” (no angļu val. – accessibility), kas izmantots arī ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pantā. Vēršam uzmanību, ka sabiedrībā vides un pakalpojumu kontekstā bieži tā vietā neatbilstoši tiek lietots “pieejamība”. (“Pieejamība” ir tulkojums angļu terminam “availability”).

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 6.4. sadaļas “Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai” apakšnodaļā “Vides pieejamība” (35.lpp.) otro un trešo rindkopu izslēgt vai atbilstoši precizēt, kurās aprakstīta kredīta procentu dzēšanas kārtība saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1170 “Noteikumi par kārtību, kādā personas ar invaliditāti saņem atbalstu mājokļa pielāgošanai, un atbalsta saņemšanas nosacījumiem”. Vēršam uzmanību, ka minētie Ministru kabineta noteikumi zaudēja spēku 2022.gada 1.maijā.

-

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 6.3. sadaļas “Atbalsts mājsaimniecībām mājokļa iegūšanai uz tirgus nosacījumiem” otro teikumu ar trūkstošo vārdu “guvusi”: Mājokļu garantiju programma iedzīvotāju vidū guvusi lielu atsaucību […]”.

-

Lūdzam norādīt Pamatnostādņu projekta 6.2. sadaļas “Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem” 2.rindkopas 2.teikuma “Novērojams, ka ienākumu nepietiekamība jaunākiem vecākiem traucē ne vien sava mājokļa iegādei, bet arī dzīvokļa īrei, tāpēc viņi biežāk izvēlas dzīvot kopā ar saviem vecākiem” informācijas avotu šim apgalvojumam.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 6.1. daļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļu “Prasības pašvaldības dzīvokļa kvalitātei un pieejamībai” Ielikumā “ANO Starptautiskā pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Vispārējiem komentārs Nr. 4: “Tiesības uz atbilstošu mājokli”” (22.lpp.) vārdus “garīgi slimas personas” aizstāt ar vārdiem “personas ar garīga rakstura traucējumiem”, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” lietotajai terminoloģijai, kā arī saskaņot vārdu galotnes minētā ielikuma virsrakstā.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 6.1. daļā "Atbalsts vismazaizsarāgtākajām mājsaimniecībām" precizēt teikumu "Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā[1] ir noteiktas tiesības izmantot krīzes centru, naktspatversmes un patversmes pakalpojumus, saņemt mājokļa pabalstu tādā kārtībā un apmērā, kāds noteikts attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.", jo saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu mājokļa pabalsts no 2021.gada 1.jūlija tiek aprēķināts pēc vienotas formulas visā valstī katru mēnesi, pārskatot atbilstību kritērijiem reizi trijos vai sešos mēnešos atkarībā no mājsaimniecības sastāva.

-

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļā “Mājoklis kā sociālais pakalpojums” teikumu “Vienlaikus jānorāda, ka šīm personām [Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu] ir problēmas atrast sev piemērotu mājokli un deklarēt savu dzīves vietu”, norādot informācijas avotu, kur minētā problēma identificēta, un nedaudz izvēršot skaidrojumu, kāpēc ir šāda problēma, t.i., kādi ir problēmas cēloņi.

-

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļu “Sociālie dzīvokļi un sociālās mājas” ar situāciju raksturojošajiem statistikas datiem - personām, kurām izīrēts sociālais dzīvoklis. Kā arī lūdzam precizēt patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju skaitu ar aktuālajiem datiem par 2020. un 2021.gadu.

-

Lūdzam sniegt papildu skaidrojumu Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļā “Palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu” 2.rindkopas teikumā “Bijušajiem ieslodzītajiem ir nepieciešams kvalitatīvs pagaidu mājoklis, kas nerada recidīvisma riskus.” sniegtajam apgalvojumam.

-

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļu “Palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu” ar situāciju raksturojošajiem statistikas datiem - personām, kurām piešķirta pagaidu dzīvojamā telpa, kā arī rindā esošo cilvēku skaits.

-

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļas “Palīdzība, izīrējot pašvaldības mājokli” 2.rindkopas 2.teikumu “Izņēmums ir bez vecāku gādības palikuši bērni,  repatrianti, kā arī denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto māju īrnieki.”, lietojot terminu “bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni”. Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” atbalsts ir paredzēts gan bāreņiem, gan bez vecāku gādības palikušiem bērniem, lai arī likumā turpmāk lietots saīsinājums bez vecāku gādības palikušie bērni, Pamatnostādņu projektā būtu lietojams termins “bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni”.

-

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļu “Palīdzība, izīrējot pašvaldības mājokli” ar situāciju raksturojošajiem statistikas datiem - personām, kurām izīrēta pašvaldībai piederošā vai pašvaldības nomātā dzīvojamā telpa, kā arī rindā esošo cilvēku skaits.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai Pamatnostādņu projekta 6.sadaļā sniegtā informācija daļēji nav pārceļama uz situācijas aprakstu, jo šobrīd situācijas aprakstā sniegtā informācija ir nepilnīga, jo trūkst informācijas par noteiktiem atbalsta veidiem vai informācija daļēji ir integrēta 6.sadaļā.  Tāpat aicinām Pamatnostādņu projektā novērst vienas un tās pašas informācijas/ analīzes dublēšanos vairākās sadaļās, pārskatot dokumenta struktūru un veidojot analīzi atbilstoši mājokļa pieejamības un mājokļa kvalitātes jēdzienu skaidrojumam.

-

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļā “Mājokļu pieejamības raksturojums” ietverto trešo rindkopu (13.lpp.) atbilstoši aktuālākajiem datiem par pašvaldību iesniegtajiem gada pārskatiem. Informējam, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits trīs gadu periodā samazinājies: no 70 954 trūcīgām un maznodrošinātam personām 2019.gadā (3,7% no iedzīvotāju skaita) līdz 59 854 personām 2021.gadā (3,2% no iedzīvotāju skaita). Savukārt maksimālais mājokļa pabalsta saņēmēju skaits 2021. un 2022.gadā bija marta mēnesī, attiecīgi 26 709 personas jeb 1,4 % no iedzīvotāj skaita 2021.gada martā un 26 297 personas jeb 1,4% no iedzīvotāju skaita 2022.gada martā.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļā "Mājokļu pieejamības raksturojums" precizēt teikumu  "Valsts atbalstu sociālo un pašvaldības īres mājokļu veidā un dzīvokļa pabalsta veidā saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots.”, jo mājokļa pabalsts nav valsts atbalsts. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu  pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, t.sk. mājokļa pabalstu. Lūdzam šo teikumu precizēt, aizstājot vārdus “dzīvokļa pabalsta veidā saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem” ar vārdiem “ pašvaldības sniegto sociālo palīdzību mājokļa pabalsta veidā saņem tā daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras ir pieprasījušas šo pabalsta veidu un kvalificējas tā saņemšanai, un vienlaicīgi atbilst valstī noteiktajiem kritērijiem mājokļa pabalsta saņemšanai”. Vienlaicīgi lūdzam konkretizēt teikuma beigas “kā arī atbalsta līmenis ir ierobežots” uz kādu atbalstu attiecas šis apgalvojums.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļā "Mājokļu pieejamības raksturojums" precizēt 11.rindkopas 3.teikuma palīgteikumu “Sākot jau ar pirmo bērnu mājsaimniecībām visbiežāk ir nepieciešams vairāk vietas, lai atbilstoši izmitinātu visu ģimeni, tāpēc piemērota mājokļa pieejamība var mājsaimniecības plānus ģimenes pieaugumam.”, kur trūkst darbības vārda.

-

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļā "Mājokļu pieejamības raksturojums" 6.rindkopā “Lai gan pakāpeniski samazinās mājsaimniecību īpatsvars […]” sniegtās zemsvītras atsauces uz CSP rādītājiem, jo šāds rādītājs CSP datubāzē nav atrodams.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļa "Mājokļu pieejamības raksturojums" precizēt 1.rindkopas pēdējo teikumu: Privatizācijas process radījis arī situāciju, kurā par mājokļa īpašniekiem ir kļuvušas daudzas mājsaimniecības ar zemu ienākumu līmeni – gandrīz 70% no ienākumu.”, jo nav saprotams, kā interpretēt minētos 70%.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļu "Mājokļu pieejamības raksturojums" veidot atbilstoši mājokļu pieejamības definīcijai. Šī sadaļa būtu papildināma ar informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām par mājokli, par esošajiem atbalsta instrumentiem mājokļa jautājumu risināšanai mazaizsargātām iedzīvotāju grupām – mājokļa pabalstu, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, aizsargātā lietotāja pakalpojumu u.c., ja attiecināms.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.1. sadaļā “Esošais dzīvojamais fonds”, apakšsadaļā “Sadzīves apstākļi” 2.rindkopai norādīt datu avotu.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.1. sadaļā “Esošais dzīvojamais fonds”, apakšsadaļā “Mājokļu izmērs un pārapdzīvotība” 3. un 4.rindkopai norādīt datu avotu.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.1. sadaļā “Esošais dzīvojamais fonds”, apakšsadaļā “Mājokļu izmērs un pārapdzīvotība” 2.rindkopā minētajām trešajai un piektajai ienākumu kvintilēm zemsvītras atsaucē norādīt vidējos konkrētās kvintiles ienākumus.

-

Lūdzam precizēt Pamatnostādņu projektā iekļauto informāciju par mājokļu pabalstu un tā detalizētāku analīzi. 

Pamatnostādņu projektā iekļaujamā informācija tiks nosūtīta e-pastā dokumenta izstrādātājam.

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 3. daļā "Ievads" svītrot vārdus "un dzīvokļa pabalsti 2017. gadā tika piešķirti tikai 7% no visiem iedzīvotājiem un 18% trūcīgāko mājsaimniecību. Turklāt, saskaņā ar starptautiskiem standartiem, dzīvokļa pabalsts ir mazs" (6.lpp.), jo nav saprotams šo vārdu konteksts saistībā ar sociālo mājokļu nepietiekamību Latvijā, vai arī detalizētāk paskaidrot, kā minētie vārdi korelē ar minētā teikuma sākumu - "Gan Eiropas Komisijas, gan OECD savā izvērtējumā norāda, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs - Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD (2% no kopējā dzīvojamā fonda)".

-

Lūdzam precizēt sadaļā “Kopsavilkums” definēto 1.rīcības virzienu “Atbalsts vismazaizsargātākajām  mājsaimniecībām”. Nav saprotams, ar ko atšķiras mazaizsargātās un vismazākaizsargātākās. Uzskatām, ka šajā gadījumā pārākās pakāpes lietošana ir lieka, aicinot lietot terminu “mazaizsargātās iedzīvotāju grupas”, sniedzot attiecīgi šī termina definīciju.

-

Sadaļā “Kopsavilkums” 3.rindkopas pēdējam teikumam trūkst nobeiguma: “Tāpat mājokļu pieejamības problēmas aktualitāti mazināja iedzīvotāju skaita mazināšanās, kas noved pie statistiski pieaugošas mājokļu platības uz vienu iedzīvotāju, lai gan liela daļa šo mājokļu ir sliktā tehniskā stāvoklī vai neatrodas teritorijās, kur ir nodarbinātības iespējas un līdz ar to pieprasījums pēc mājokļiem.”

-

Lūdzam sadaļā “Saīsinājumi” iekļaut Pamatnostādņu projektā lietoto saīsinājumu ERAF, kā arī precizēt Eurostat lietoto saīsinājumu – tekstā ir lietots Eurostat, bet pie saīsinājumiem Eirostat.

-

Ņemot vērā energoresursu cenu ārkārtējo pieaugumu un dažādus plānotos pasākumus to ietekmes mazināšanai 2021.-2023.gadu periodā, kā ar to, ka  energoresursu cenu pieaugums ietekmēs mājsaimniecību (un ne tikai) ienākumus, spēju nomaksāt komunālos maksājumus, iespējamo apkures paradumu maiņu, uzskatām, ka šim jautājuma ir jābūt iekļautam Pamatnostādņu projektā. Turklāt šis aspekts ir tiešā veidā saistīts ar mājokļu finansiālo pieejamību un var ietekmēt mājokļa kvalitāti, iedzīvotāju lēmumu pārcelties uz mazāku un lētāku mājokli (radot augstākus pārapdzīvotības riskus), palielināt mājsaimniecību parādsaistības par mājokli, kā arī paaugstināt iedzīvotāju nespēju uzturēt mājokli pietiekamu siltu. Tāpat šo pasākumu analīze ir saistīta un tieši ietekmē Pamatnostādņu projektā iekļautā 1.2.politikas rezultāta rādītāja “Mājsaimniecību īpatsvars, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši/nedaudz apgrūtinoši)” un 1.3.politikas rezultāta rādītāja “Mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas - Segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (%)” sasniegšanu. Norādām, ka mājsaimniecības, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties uzturēt siltu mājokli (%), ir noteikts arī kā viens no enerģētisko nabadzību raksturojošiem rādītājiem un iekļauts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.

-

Tā kā Pamatnostādņu projekta ievadā (6.lpp.) ir konstatēts, ka ir nepieciešama ilgtspējīgas mājokļu politikas izstrāde valstiskā līmenī un šo pamatnostādņu projekta izstrāde, lūdzam papildināt ievadu ar skaidrojumu, kāpēc pie tik ilgstoši pastāvošām šajā projektā konstatētajām problēmām nav bijusi izstrādāta mājokļu politika un plānošanas dokumenti šajā jomā, kā šie jautājumi ir tikuši risināti līdz šo Pamatnostādņu projekta īstenošanai un vai/ kādus riskus tas ir radījis samilzušo mājokļu pieejamības problēmu esamībā.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projektu papildināt ar atsevišķu jaunu sadaļu par datu pieejamību mājokļu attīstības politikas plānošanai, ieviešanas monitoringam un novērtēšanai. Pamatnostādņu projektā nav norādīta un analizēta tāda būtiska problēma kā tas, ka Latvijā nav nodrošināta atbilstošu datu uzkrāšana par mājokļu pieejamību (no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa), sistemātiska to vākšana un analīze.[1] Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojums par mājokļa apstākļiem sniedz informāciju par mājokļu kvalitāti dažādu sociāli demogrāfisko grupu sadalījumos (reģioni, ienākumu līmenis, mājsaimniecību veidi u.tml.). Datu par pašvaldību sniegto palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā vākšana un uzkrāšana jau vairākus gadus ir pārtraukta (kopš 2018.gada). Tāpat informācija par faktisko pieprasījumu mājokļa jautājumu risināšanā, tai skaitā, sadalījumā pa normatīvajos aktos definētajām prioritāri atbalstāmajām iedzīvotāju grupām, ienākumu līmeņiem, reģioniem, mājsaimniecību veidiem, nav pieejama nacionālajā līmenī, daļēji to risina ar papildu pieprasījumu veidošanu pašvaldībām. Lai nodrošinātu efektīvu un pierādījumos balstītas mājokļu attīstības politikas plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, nepieciešams atjaunot datu vākšanu un uzkrāšanu par pašvaldību sniegto atbalstu mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī citiem būtiskiem mājokļu pieejamību raksturojošiem aspektiem, īpaši pieprasījumu pēc atbalsta. Tādēļ lūdzam attiecīgi papildināt arī plānotos pasākumus, kuru ieviešana risinās datu neesamības problēmas.

[1] OECD, Polcy actions for affordable housing in Latvia”, 2020, 8., 86.lpp.; Lace, Tana (2019). ESPN Thematic Report on National strategies to fight homelessness and housing exclusion – Latvia, European Social Policy Network (ESPN), Brussels: European Commission, 4., 9-10.lpp.
 

-

Kā viens no trūkumiem Latvijas mājokļu politikas neesamībā starptautiskajos izvērtējumos tiek norādīts apstāklis, ka Latvijā politikas plānošanas dokumentos netiek definēts bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma jēdziens, tā interpretācija, pastāvošās problēmas un sasniedzamie mērķi un rezultāti. Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģija Latvijā nav adaptēta un netiek izmantota mājokļu politikas plānošanā, statistikas datu uzskaitē, apkopošanā un analīzē. Uzskatām, ka Pamatnostādņu projektā būtu jāiekļauj arī analīze par Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģijas ieviešanas iespējām, esošajiem ierobežojumiem un trūkumiem datu vākšanā un uzkrāšanā, plānojot atbilstošus pasākumus. Šādu datu pieejamība ļautu vispusīgāk raksturot mājokļu pieejamības un mājokļu atstumtības jēdzienus un sniegtu pierādījumus kvalitatīvai politikas plānošanai un novērtēšanai.

-

Lūdzam sniegt mazaizsargāto iedzīvotāju grupu, mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem, trūcīgo mājsaimniecību un maznodrošināto mājsaimniecību definīcijas, ņemot vērā, ka Pamatnostādņu projektā ir vairākkārt lietoti šie jēdzieni un vērojama to saturiskā pārklāšanās, plānojot arī šīm iedzīvotāju grupām noteiktus atbalsta pasākumus.

-

Ņemot vērā, ka ar kvalitatīva mājokļa nodrošinājumu saistītie energoefektivitātes aspekti ir aptverti arī Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam, lūdzam  Pamatnostādņu projektā papildināt analīzi ar informāciju par šo abu plānošanas dokumentu saistību, plānoto pasākumu papildinātību un savstarpējo ietekmi.

-

Ņemot vērā Pamatnostādņu projekta mērķi un nosaukumu, lūdzam iekļaut projektā skaidrojumu, kā tiek definēts/ interpretēts mājokļa pieejamības jēdziens un kvalitatīva mājokļa jēdziens, kā arī atbilstoši šo jēdzienu skaidrojumam veidot situācijas izvērtējumu, plānot rezultatīvos rādītājus un sniegt priekšlikumus pasākumiem. Pretējā gadījumā nav iespējams objektīvi novērtēt, cik lielā mērā piedāvātie pasākumi risinās mājokļu pieejamības un kvalitatīva mājokļa nodrošinājuma problēmas, un kādi ir esošās situācijas izaicinājumi, kas būtu primāri risināmi šo pamatnostādņu ietvarā. Ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumā, kur padziļināti analizēta nevienlīdzība mājokļa pieejamības jomā, ir raksturotas mājokļa pieejamības definīcijas, tādējādi aicinām izmantot arī šo informācijas avotu Pamatnostādņu projekta pilnveidošanā. Pieejams šeit https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/ikgadejs-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-mazinasanas-ricibpolitikas-izvertejums.
Aicinām Ekonomikas ministriju mājokļu pieejamības kontekstā uzsvērt un analizēt visus aspektus – mājokļa esamība, fiziskā pieejamība mājoklim (infrastruktūras pieejamība), reģionālā pieejamība, finansiālā pieejamība. Lai novērstu iespējamās neskaidrības jēdzienu lietošanā, aicinām skaidrot Pamatnostādņu projektā 21.lpp. izmantoto jēdzienu “atbilstošs mājoklis” un “pienācīgs mājoklis” saistību ar mājokļa pieejamības un mājokļa kvalitātes aspektiem šī dokumenta izpratnē, kā un vai tas tiek attiecināts uz šo dokumentu u.tml., jo vairāki Hartas izpratnē ietvertie aspekti (piemēram, aizsardzība un mājokļa pieejamība personas izlikšanas no mājokļa gadījumā) šajā Pamatnostādņu projektā netiek analizēti.

 

-

Aicinām papildināt Pamatnostādņu projekta 6.4. sadaļu "Vides pieejamība" ar informāciju par Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem ieguldījumiem vides pieejamības uzlabošanai mājokļos. 

-

 Aicinām precizēt Pamatnostādņu projekta 6.1.sadaļā "Mājoklis kā sociālais pakalpojums" informāciju par ERAF ieguldījumiem grupu māju (dzīvokļu) infrastruktūras attīstībā. 

ERAF DI projektos līdz 2023. gada beigām cilvēkiem ar GRT plānots izveidot 143 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar GRT, t.sk. tiks izveidotas 48 grupu mājas (dzīvokļi) ar 560 vietām.

Aicinām papildināt Pamatnostādņu projekta 5.2. sadaļu "Mājokļu pieejamības raksturojums" ar informāciju par Valmieras pilsētā īstenoto veiksmīgo projektu, sniedzot tā aprakstu, un tā ietekmi uz mājokļa pieejamību Valmieras pilsētā.

-

Aicinām Pamatnostādņu projekta 5.2. daļu "Mājokļu pieejamības raksturojums" 4.rindkopu papildināt ar šādu informāciju: Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk – NVA) kopš 2013.gada ir pieejams reģionālās mobilitātes atbalsts, kura mērķis ir līdzsvarotāka darba tirgus veidošana, sniedzot finanšu atbalstu mobilitātei bezdarbniekiem no apdzīvotām vietām, kurās ir novērojams lielāks bezdarba līmenis, darba vietu aizpildīšanai tādās apdzīvotās vietās, kurās ir novērojams darbinieku trūkums. NVA piedāvā mobilitātes atbalstu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu daļējai kompensācijai personām, kuras pēc dalības NVA atbalsta pasākumos uzsāk darba tiesiskās attiecības un personām, kuras piedalās NVA aktīvās nodarbinātības pasākumos (mācību pasākumi, subsidētā nodarbinātība). Kopš 2022.gada atbalsts mobilitātei ir pieejams ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem. Tomēr minētie NVA pasākumi var tikai daļēji risināt darba tirgus nesabalansētības problēmas, tāpēc akūti nepieciešami risinājumi pieejamu mājokļu nodrošināšanā apdzīvotās teritorijās ar augstāku ekonomisko aktivitāti, kur pieejamas darba vietas, lai iedzīvotājiem būtu iespējas dzīvot tuvāk šīm darba vietām, iekļauties nodarbinātībā, gūt ienākumus no darba un sekmēt savu sociālo nodrošinātību.

-