Atzinums

Lūdzam pārskatīt grozāmā likuma 7. pantu kopumā. Tāda pieeja, ka likumā tiek iekļauta amatpersonu tiesību kompilācija mūsdienās vairs nav atbalstāma. Amatpersonas tiesībām ir jāizriet no attiecīgā procesa (rīcības) regulējuma. Piemēram, ja tas ir administratīvā pārkāpuma process, tad to regulēs Administratīvās atbildības likums, savukārt, ja jautājums ir piekritīgs administratīvajam procesam, tad to pamatā regulēs Administratīvā procesa likums. Nesaistīts tiesību uzskaitījums, kur nav saprotams, uz kādu procesa veidu vai kādām tieši darbībām tas attiecas un kādiem priekšnoteikumiem tiesību izmantošanai ir jāpastāv, var viegli novest pie patvaļīgas un prettiesiskas rīcības.
Tāpat vēršam uzmanību, ka "amatpersonas atbilstoši kompetencei var [..]" nav veiksmīgs apzīmējums. Amatpersonai ir noteikti pienākumi un var būt piešķirta arī rīcības brīvība. Noteiktās situācijās amatpersonai ir pienākums izmantot šāda veida projektā minētās "tiesības".
 

-

Vēršam uzmanību, ka operatīvās darbības var veikt tikai Operatīvās darbības likuma 2. pantā noteiktajos gadījumos. Ievērojot, ka Valsts meža dienests šādas funkcijas neveic un nav saskatāms pamats Valsts meža dienesta apveltīšana ar šādām funkcijām, lūdzam svītrot šo normu.

-

Lūdzam precizēt par kādu normatīvo aktu pārkāpumu Valsts meža dienestam tiks paredzētas attiecīgās tiesības.
 

-

No projekta 9. punktā minētās redakcijas nav skaidrs, kā transportlīdzekļu apturēšana mijiedarbosies ar ceļu satiksmes jomas regulējumu (piem., Ministru kabineta 02.06.2015. noteikumu ''Ceļu satiksmes notikumi''  25.7. apakšpunktu). Jau šobrīd ir regulēts, kas un kādos apstākļos drīkst apturēt transportlīdzekļus.

-

Nav saprotams, kādā procesā var notikt privātpersonu novērošana un kāds ir tās tiesiskais pamats. Vispārīgi personas novērošana ir operatīvā darbība vai speciālā izmeklēšanas darbība, kam pastāv ļoti stingri priekšnoteikumi, ievērojot to, ka tas ir būtisks pamattiesību ierobežojums. Kā minēts iepriekš, Valsts meža dienests neveic Operatīvās darbības likumā noteiktos uzdevumus, turklāt operatīvās darbības administratīvā pārkāpuma procesā drīkst veikt tikai izņēmuma kārtā (piemēram, valsts noslēpuma gadījumos). Papildus lūdzam iepazīties ar starptautisko tiesu praksi attiecīgajos jautājumos.

-

Regulējums, ka tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniegtam dokumentam un izveidotam ierakstam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta "paraksts", ir apšaubāms. Pat tad, ja Meža valsts reģistrā personu varētu neapšaubāmi identificēt un kopumā tas būtu pielīdzināms Vienotajam valsts un pašvaldību pakalpojumu portālam, šādu regulējumu nevar attiecināt uz jebkādu iesniegtu dokumentu (tostarp arī iesniegumam pievienotiem dokumentiem, citu personu sagatavotiem dokumentiem u. tml.). Šāda pieeja būs pretrunā Dokumentu juridiskā spēka likuma jēgai un mērķim.

-

Dokumentu paziņošana tiešsaistē varētu būt viens no paziņošanas veidiem, taču nav skaidrs, kāpēc normā nav paredzēti visi paziņošanas veidi. Vēršam uzmanību, ka rīcībai valsts pārvaldē ir jābūt vienotai. Proti, valsts iestādei ir jāņem vērā jau spēkā esošais regulējums par paziņošanu (piemēram, Administratīvā procesa likums un Paziņošanas likums). Tajos ietvertie principi ir jāievēro, un nav pieļaujamas nesistēmiskas un nepamatotas atkāpes. Šobrīd šajā normā nav iekļauti visi paziņošanas veidi, tāpēc lūdzam paredzēt iespēju dokumentu paziņošanu veikt atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajiem dokumentu paziņošanas veidiem.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka regulējums, ka tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniegtam dokumentam un izveidotam ierakstam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta "paraksts", ir apšaubāms. Pat tad, ja Meža valsts reģistrā personu varētu neapšaubāmi identificēt un kopumā tas būtu pielīdzināms Vienotajam valsts un pašvaldību pakalpojumu portālam, šādu regulējumu nevar attiecināt uz jebkādu iesniegtu dokumentu (tostarp arī iesniegumam pievienotiem dokumentiem, citu personu sagatavotiem dokumentiem u. tml.). Šāda pieeja būs pretrunā Dokumentu juridiskā spēka likuma jēgai un mērķim.

-

Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja persona nesazinās ar iestādi, iestādei, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, pašai būtu proaktīvi jāveic saziņa ar personu.

-

Lūdzam svītrot teikumu ''Līdz ar to paredzētās izmaiņas interpretējams kopsakarā ar Paziņošanas likuma 1. pantu, kas nosaka, ka likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu Dienesta pieņemto administratīvo aktu paziņošanu adresātam'', ievērojot, ka tas ir pretrunā Paziņošanas likuma mērķim.
 

-

Kā Tieslietu ministrija ir norādījusi iepriekš, iestādēm ir jānodrošina visi Paziņošanas likumā paredzētie dokumentu paziņošanas veidi. Amatpersonu ērtības nav pamatojums, lai neievērotu privātpersonu tiesību ievērošanas principu.
 

-

Sagatavojot anotāciju, lūdzam izmantot normatīvo aktu sagatavošanai atbilstošu valodas stilu un ievērot interpunkcijas noteikumus.

-