Atzinums

Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija dublē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu kapavietu uzturētāju un Veselības inspekcijas tiesības dot piekrišanu mirstīgo atlieku pārapbedīšanai.

Bez Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas atļaujas Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētās nevarēs veikt nekādus būvdarbus. Pašvaldībai tiks radīts nesamērīgs administratīvs slogs pieprasīt minētās atļaujas.

-

Rīgas valstpilsētas pašvaldība neveic atsevišķu kapavietu uzturēšanu.
Augstākminētais neietilpst Rīgas valstpilsētas pašvaldības Kapsētu pārvaldes pienākumos un tam nav paredzēti budžeta līdzekļi.

Nav saprotams kāds ir tiesiskais pamats, lai  likumprojektā ietvertā Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija būtu tiesīga dot norādījumus pašvaldībām kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanu un uzturēšanu. Šādi norādījumi var būt tikai ar rekomendējošu raksturu.
 

-

Lūgums anotācijā sniegt paplašinātu skaidrojumu likumprojektā izmantotajam apzīmējumam “demontāža”, lai nepārprotami būtu skaidrs kas saprotams ar demontāžu.
Ņemot vērā ka 6.panta ceturtā daļa dod tiesības pašvaldībām veikt padomju  un nacistisko režīma slavinošo objektu demontāžu un atbilstoši anotācijā jau iekļautajam, kur norādīts ka šī demontāža pašvaldībai būtu jānodrošina par saviem līdzekļiem, būtu precīzi jāsaprot kas ietverts apzīmējumā demontāža.

Gadījumos, kad, ievērojot pašvaldības budžeta iespēju robežas, ir nepieciešams veikt padomju un nacistiskā režīma slavinošo objektu demontāžu un pārapbedīšanu pakāpeniski – atsevišķi, likumprojektā nepieciešams paredzēt kārtību, kādā veicama režīmu slavinošo objektu demontāža pilsētvidē, neveicot pārapbedīšanu.

Papildināt 6.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:
“Pašvaldības ir tiesīgas veikt padomju un nacistiskā režīma slavinošo objektu demontāžu pilsētvidē, neveicot pārapbedīšanu, lūdzot komisijas atļauju. Pašvaldības nodrošina pārapbedīšanu 5 gadu laikā pēc padomju un nacistiskā režīma slavinošo objektu demontāžas, lūdzot komisijas atļauju pārapbedīšanai.”

-

Lai pašvaldībai būtu iespēja piesaistīt kādu finansējumu šiem darbiem, vai daļai no darbiem (izpētes veikšana, vēstures pētīšana, teritorijas pievilcības tūrismam / uzņēmējdarbībai veicināšana, utt), ierosinām 6.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā:

“Ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, visus izdevumu, kas saistīti ar kara upuru pārapbedīšanu, kā arī ar apbedījuma vietu saistīto padomju un fašistiskā režīma slavinošo objektus demontāžu segšanu nodrošina persona, kura to ir ierosinājusi.”

-

Papildināt Pārejas noteikumus ar 2.punktu: “Valsts paredz finansējumu kārtējā valsts budžeta gadā pašvaldībām kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas un uzturēšanas nodrošināšanai.”
Likumprojektā tiek paredzēts, ka pašvaldībai tiks nodots jauns uzdevums – nodrošināt kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanu un uzturēšanu atbilstoši Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas priekšlikumiem.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta piekto daļu, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis atsevišķajās domās lietā Nr. 2022-41-01 "Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam" norādījis, ka: “5.1. Pašvaldības pastāvēšanai un darbības organizēšanai ir nepieciešamas finanses. Tādēļ pie pašvaldības principa neatraujami pieder arī pašvaldības autonomija pašai lemt par savu ienākumu un izdevumu pārvaldību, proti, finansiālo pašatbildību (sk. Burgi M. Kommunalrecht. München: Beck, 2019, S. 300). Pašvaldības finanšu autonomijas princips citstarp ir konkretizēts Hartas 9. panta pirmajā daļā, kas paredz, ka vietējām valsts varas institūcijām tautsaimniecības politikas ietvaros ir tiesības uz saviem finanšu līdzekļiem, kas ir adekvāti un ar kuriem tās var brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās. It sevišķi šāda neatkarība ir būtiska, ņemot vērā, ka pašvaldības finanšu līdzekļus pamatā sastāda vietējie nodokļi un nodevas jeb pašvaldības iedzīvotāju finansiālie resursi, kurus tie ir nodevuši pašvaldībai publiskajai pārvaldei un pakalpojumu nodrošināšanai.
Princips sīkāk konkretizēts Hartas 9. panta otrajā daļā, kas paredz, ka jebkuram jaunam uzdevumam, kas uzticēts vai nodots pašvaldībām, ir jāseko atbilstošam finansējumam vai ienākumu avotam, lai segtu papildu izdevumus. Arī pieaicinātās personas – profesors Dr. Jerns Aksels Kemmerers un profesors Dr. Kristofs Brūnings – savos viedokļos atzinuši, ka saskaņā ar finanšu sasaistes principu suverēna akta izmaksas sedz tā iestāde, kas to ir ierosinājusi. Dr. Kristofs Brūnings jo īpaši ir norādījis, ka tad, ja pašvaldībai nav paredzēta valsts kompensācija par likumā dotu uzdevumu demontēt pieminekļus, tā esot nepamatota iejaukšanās pašvaldību pašpārvaldes garantijās.”
Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4.panta piekto daļu, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. punkta pirmajā un otrajā daļā nostiprināto pašvaldības finanšu autonomijas principu, Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķajās domās lietā Nr. 2022-41-01 "Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam" 5.1.apakšpunktā minētajam, kā arī to, ka pašvaldībai jaunā uzdevuma izpilde radīs papildus izdevumus, valstij jānosaka finansējuma avotus, lai pašvaldība varētu izpildīt tai nodoto jauno uzdevumu.

-

Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīcībā nav detalizēta informācija par kara upuru apbedījumu vietām, kara upuru vārdiem un uzvārdiem. Ja šāda informācija būtu jāapzina, tas prasīs būtiskus pašvaldības resursus un nav saprotams kā šādu uzdevumu vispār iespējams izpildīt, kā arī nav iespējams prognozēt izmaksas.

-

Esošā redakcija:

"3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē"

Lūgums anotācijā paredzēt/norādīt skaidru finansējuma avotu, sadaļā par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Likumprojekts paredz pašvaldībām pienākumus, kas prasīs papildus līdzekļus. Būtu nosakāmi finansējuma avoti šo uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

-

Lai Pašvaldības varētu īstenot likumprojektā noteikto, nepieciešams nodefinēt, kādā kārtībā Pašvaldība nodrošina saskaņojuma saņemšanu pārapbedīšanas darbu veikšanai no Krievijas vai Vācijas puses.
 

-

Likumprojektu papildināt “sniegt priekšlikumus būvdarbiem” skaidrojumu, t.sk. Cik plaši termins “priekšlikumi būvdarbiem” ir interpertējams? Vai tie ir tikai ierosinājumi vai norādījumi kaut ko uzcelt / nojaukt? Vai arī tie jau ir izstrādāti projekti ar konkrētu risinājumu + finansējumu?

-

Vārda pārrakstīšanās kļūda- atrašanos.

 

-

Priekšlikums Likumprojektu papildināt ar “komisijas priekšlikumiem” skaidrojumu.

Noprotams, ka runa ir par 3.panta sesto daļu, tikai šeit nav termina “būvdarbi”.

-