Atzinums

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (turpmāk - Biedrība) ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotajiem grozījumiem Nr. 22-TA-2444 "Dabas resursu nodokļa likumā", bet nevar tos atbalstīt, ņemot vērā uzņēmējiem uzlikto slogu pēdējos gados. Dabas resursu nodokļa likmes  paaugstināšanai ir tikai tīri fiskāls mērķis- iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem. Problēma slēpjas nevis būvniecības veicējā, bet jau būvprojektā, kuru pasūtot būvniecības pasūtītājs nav iekļāvis prasību pēc izvērtējuma, cik daudz ir iespējams iekļaut materiālu atkārtotu izmantošanu. Dabas resursu nodokļa izmaiņām nav izpētīts kā tas ietekmēs būvniecības nozares tirgu, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā. Biedrība norāda, ka nodokļa likmes izmaiņas būtu jāizskata kopā ar Finanšu ministrijas sagatavoto Valsts pamatbudžeta plānu turpmākajiem gadiem. Viena nodokļa likme nevar būt atrauta no kopējās nodokļu politikas.
Biedrība izprot VARAM Anotācijā aprakstītos mērķi grozījumiem – “Lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21 %) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi”, bet nepiekrīt, ka pa mērķu sasniegšanu maksā atkal uzņēmēji.
Konceptuāli pieļaujot grozījumus nodokļu likumdošanā, Biedrība LCB uzskata, ka šāda veida grozījumi  būtu nopietni izvērtējami no visiem viedokļiem, t.sk. no laika, kad šādus grozījumus veikt un ekonomiskās situācijas, jo:
- Pēdējie gadi ar Krievijas – Ukrainas karu un vairākkārtējām ārkārtas situācijām valstī,  nav  stiprinājuši uzņēmumu finanšu  spējas.
- Nevienam vēl nav zināms, kad un kā beigsies Ukrainas karš, kas jau tagad ir pilnībā izmainījis būvniecības materiālu piegādes valstis un materiālu cenu kāpums ir bijis iepriekš nepieredzētā augstumā.
- Ceļu būvniecībā ir uzsākti daudzgadu projekti, kuru noslēgums, ņemot vērā tehnoloģisko pārtraukumu ziemas sezonā, beigsies pēc 2024. gada. Līdz ar to startējot šādos iepirkumos, komersantiem nav bijis zināms par DRN (smilts, smilts -grants u.c.) likmes pieaugumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam radīsies finansiāli zaudējumi izbūvējot objektu, jo startējot iepirkumā  smilts un grants iepirkuma cenas ir norādītas, ņemot vērā 2023. gada DRN likmes.
- Minerālo materiālu (inerto) atkārtotu izmantošanu ceļu būvniekam nosaka VAS “Latvijas valsts ceļi” saskaņotās “Ceļu specifikācijas”. Citās nozarēs attiecīgi ir citas specifikācijas.
- Vispirms ir nepieciešams veikt izmaiņas dažādu nozaru specifikācijās attiecībā uz minerālo materiālu atkārtotu izmantošanu (pārstrādātie būvgruži), un tikai tad paredzēt DRN likmes paaugstinājumu. DRN likmes paaugstinājums neveicinās straujāku pāreju uz aprites ekonomiku, tas var iespējams veicināt, ka netiek  uzrādīti faktiski iegūtie derīgo izrakteņu daudzumi atradnēs.
- Valstī būtu vispirms jānosaka kopēja prasība, ka dažādu veidu objektu būvniecību projektos ir jāiekļauj atkārtota materiālu izmantošana. Nav skaidra jēga grozījumiem, ja materiālu sadrupina vai pārstrādā, bet nav iespējams tos legāli (saskaņā ar projektu)  iestrādāt vai iebūvēt. Piemēram, ceļu būvnieks sadrupina betona apmales, bruģi, bet šos pārstrādātos materiālus nav kur izmantot - iestrādāt. Pārdrupinātus betonus nevar iebūvēt valsts un pašvaldības autoceļos.
- Ceļu būvnieki pēdējos 6 gadus atkārtoti izmanto nofrēzēto (reciklēto) asfaltu atbilstoši “Ceļu specifikācijas” prasībām, objekta nesošās ceļas klātnes vai laukumu būvniecībā. Bet bieži vien pašvaldību būvniecības projektos nav noteikta normatīvā akta, kas liktu izvērtēt, vai ir iespējama materiālu atkārtota izmantošana. Līdz ar to bez būvniecības pasūtītāja vēlmes un attiecīgi prasības projekta dokumentācijā būvnieks nav tiesīgs pats veikt materiālu atkārtotu izmantošanu un ir spiests izmantot pirmreizējus minerālmateriālus, tā maksājot Dabas resursu nodokli.

Ceļu un tiltu būvniecības nozarē jau norit aprites ekonomikas elementi neatkarīgi no likumdošanas prasībām, lai veicinātu mazāku ietekmi uz vidi:
- Asfaltbetona  ražošanai apmēram 90% no masas izmanto minerālos materiālus (mazgātu vai atsijātu smilti, grants vai granīta šķembas). Latvijā 4 asfaltbetona  rūpnīcas ir aprīkotas un atkārtoti  izmanto nofrēzēto asfaltu, iesaistot aprites ekonomikā jau 2020. gadā. Latvijā bija 31 asfalta ražotne 2020. gadā. Diemžēl,  lielākā  daļa Latvijas ceļu asfalta seguma ir būvēti ar dažādiem materiāliem. Pēdējo 20.-30. gadu laikā autoceļa segums  ir “salāpīts” ar dažādiem materiāliem. Nofrēzētais asfalts nav pietiekami atbilstošs, lai izmantotu atkārtoti asfalta ražošanai. Un lielākā daļa asfalta ražotāju neizmanto frēzasfaltu  jauna   asfalta (RAP) ražošanai. Asfalta ražotāji cer, ka pēc 5-7 gadiem, kad būs jāatjauno pēdējo piecu gadu laikā būvētie autoceļi, kuri nav ar “ielāpiem”, ka tas būs atbilstošas kvalitātes frēzasfalts, lai izmantotu atkārtotai asfalta ražošanai.
- Ar katru gadu pieaug prasības attiecībā uz ceļu būves būvmateriālu kvalitāti, atbilstoši LVC “Ceļu specifikācijas“ prasībām. Lai nodrošinātu objektu būvniecību ar atbilstošas kvalitātes būvistrādājumiem, Būvizstrādājumu ražotājam ir jāuzlabo un jāmodernizē ražošanas iekārtas, piemēram, jāiegādājas  dozatori grants vai dolomīta maisījumu ražošanai u.c.
- Pieaugot prasībām attiecībā uz enerģijas resursu patēriņa samazināšanu, t.sk.  CO2 emisiju samazināšanu, komersantam (minerālo materiālu un asfalta ražotājiem) jāiegādājas iekārtas un tehnikas vienības, kas mazāk piesārņo vidi ar CO2 emisijām, kā arī videi draudzīgākas tehnikas vienības. Asfalta ražošanai jāizmanto videi daudzīgāks kurināmais, piemēram, dabas gāze.

Augstākminētie argumenti un normatīvās  regulācijas, lai pārstrādātos būvizstrādājumus atkārtoti izmantotu saimnieciskajā darbībā, nodrošinot aprites ekonomiku, neesamība vai nekoordinētība ir pamats Biedrības LCB uzskatam, ka likumprojekta 1.pielikumā minētais Dabas resursu nodokļa paaugstinājums būvmateriālu izejvielām ir noraidāms.

-