Atzinums

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu paredzēts sašaurināt gadījumus, kad būtu atļaujama valsts amatpersonas amatu savienošana ar citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās, uzturam iepriekš izteikto iebildumu (Finanšu ministrijas 28.08.2023. atzinuma 1.iebildums) un atkārtoti lūdzam visaptveroši izvērtēt šādu grozījumu ietekmi un potenciālos riskus, t.sk. attiecībā uz nodarbinātību valsts pārvaldē un personu ieinteresētību darbam valsts pārvaldē, atbilstoši papildinot likumprojekta anotāciju. Vēršam uzmanību, ka šādu grozījumu rezultātā pastāv iespēja, ka amatpersona varētu pārtraukt darbu valsts pārvaldē, izvēloties labāk apmaksāto darbu, t.sk.privātajā sektorā, kur nepastāv šādi ierobežojumi. 
 

-

Ar likumprojektu paredzēts sašaurināt gadījumus, kad būtu atļaujama valsts amatpersonas amatu savienošana ar ne vairāk kā vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu publiskas personas institūcijās. Ar minēto grozījumu tiktu noteikti ierobežojumi valsts amatpersonu darbībai publiskajā sektorā (t.i.amatu savienošana ar citu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas intitūcijās), taču, strādājot privātajā sektorā, šādi ierobežojumi netiktu paredzēti, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības principu, attiecīgi uzturam  iepriekš izteikto iebildumu (Finanšu ministrijas 28.08.2023. atzinuma 3.iebildums) un atkārtoti lūdzam izvērtēt minētā grozījuma atbilstību Satversmes 91.pantam, kā arī atbilstoši papildināt likumprojekta anotāciju.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertā grozījuma likuma 7.panta ceturtās daļas b) punktā noteiktais termiņš (pagaidu termiņš, kas nav ilgāks par deviņiem mēnešiem) ir pretrunā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta devītajai daļai un 37.panta panta devītajai daļai, kur paredzēts pagaidu termiņš ne ilgāks par vienu gadu. Ņemot vērā, ka publiskas personas kapitālsabiedrībās personas ieceļ amatā saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, nav saprotams, kāpēc šāda veida regulējums būtu nosakāms arī šajā likumā, it īpaši, ņemot vērā, ka tas nesaskan ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Lūdzam skaidrot, kāpēc likumprojektā paredzēts attiecīgais regulējums, kā arī izvērtēt tā svītrošanu vai salāgošanu ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.

-

Saskaņā ar likumprojektā ietverto grozījumu likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka valsts amatpersonas amatu var savienot atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Latvijas valsts pārstāvja amatu starptautiskā organizācijā. No minētās normas nav saprotams paredzētā regulējuma piemērošana tādos gadījumos, kad valsts amatpersona veic pienākumus (savieno amatus) un tā ir deleģēta attiecīgajam amatam atbilstoši, piemēram, likumā paredzētajam uzdevumam institūcijai deleģēt pārstāvi, proti, attiecīgā amatpersona nav deleģēta ar Ministru kabineta lēmumu (piemēram, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisija).
Ievērojot minēto, uzturam iepriekš izteikto iebildumu (Finanšu ministrijas 28.08.2023. atzinuma 2.iebildums) un atkārtoti lūdzam izvērtēt un skaidrot likumprojektā ietverto grozījumu, tā ietekmi un riskus.
 

-

Nepiekrītam, ka izslēgta norma, kas paredzēja, ka lēmumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu var noformēt rezolūcijas veidā. Likuma grozījumu anotācijā (01.02.2018.) norādīts, ka šāda norma ieviesta, lai atvieglotu amatu savienošanas izsniegšanas kārtību. Arī noformējot lēmumu rezolūcijas veidā, tiek vērtēti likumā noteiktie apstākļi, tāpēc lūgums nepalielināt administratīvo slogu. 

-

Atbilstoši likumprojektā ietvertajam likuma pārejas noteikumu 33.punktam paredzēts noteikt, ka valsts amatpersonām, kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī savieno amatu ar citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu publiskas personas institūcijās un tas neatbilst šā likuma 6. panta otrās daļas nosacījumiem par pieļaujamo savienojamo amatu skaitu vai septītā panta ceturtajā daļā vai septītā panta 4¹ daļā ietvertajiem nosacījumiem amatu savienošanai, atbilstība šā likuma prasībām jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.janvārim.
Vēršam uzmanību, ka nav saprotama minētās normas piemērošana un kādas būtu sekas, ja normā noteiktais netiktu īstenots, jo normas izpildi būtu jānodrošina nevis konkrētajām valsts amatpersonām, bet gan publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām. Finanšu ministrija neatbalsta pārejas noteikumu 33.punkta redakciju un lūdz to precizēt atbilstoši iepriekšējā saskaņošanā piedāvātajai redakcijai, proti, ka regulējumu līdz attiecīgā amata termiņa beigām nepiemēro valsts amatpersonām, kuras minētā grozījuma spēkā stāšanās brīdī savieno valsts amatpersonas amatu ar citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu (Finanšu ministrijas 28.08.2023. atzinuma 7.iebildums) un atkārtoti lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar Zvērinātu advokātu biroja “PwC Legal” veiktajā pētījumā “Par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanas praksi un atlīdzības piemēru publisku personu kapitālsabiedrībās un privātās kapitālsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs” norādītā iespējamā risinājuma varianta izvērtējumu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu (Finanšu ministrijas 28.08.2023. 5.iebildumu) attiecībā uz to, ka grozījumu nepieciešamība un to saturs vērtējams kompleksi, t.sk. ņemot vērā arī Pārresoru koordinācijas centra pētījuma rezultātus, jo likumprojekta anotācijā joprojām nav sniegts pamatots izvērtējums, t.sk. vērtējums par šādu grozījumu ietekmi un potenciālajiem riskiem, kā arī sasaiste ar minētā pētījuma rezultātiem un secinājumiem, attiecīgi atkārtoti lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju.

-