Atzinums

Par: (12) ...

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma panta pirmās daļas 2. punkts jau paredz optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošanu, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju
 

-

Par: (11)...

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas kārtību un spēkā stāšanas kārtība jau ir noteikta Dzīvokļa īpašuma likumā, tai skaitā attiecībā uz atkārtotām sapulcēm un aptaujām.

Nav skaidrs, kā tiek noteikta dzīvokļu īpašnieku maksātspējas robeža. Šāda informācija pārvaldniekam nav pieejama. Līdz ar to, iespējams,  būtu nepieciešams pamatoti noteikt izdevumu griestus vai kā citādi atrisināt "izdevumu samērojamību ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju". Ja tas netiek darīts, tad, ņemot vērā, ka  tikai ļoti turīgs pārvaldnieks, kam ir arī blakus ieņēmumi bez pārvaldīšanas, vai kuram bankas labprāt dos aizdevumu, varētu šo likuma pantu izmantot.
 

-

Par: (10)...

Būvniecības informācijas sistēma (turpmāk - Sistēma) pašreiz nedarbojas tā, lai nodrošinātu visu mājas dzīvokļu īpašnieku iesaisti pārvaldīšanas procesā:
1. Sistēmā nav reģistrēti dzīvokļi, kuri nav zemesgrāmatā (pārsvarā tie ir pašvaldībām piederoši jeb nesadalītās daļas daudzdzīvokļu mājās). Līdz ar to pašvaldības vai to dibinātās struktūrvienības dzīvokļu uzturēšanai, ja tās pašas nav attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks, nesaņems informāciju par sapulcēm vai aptaujām Sistēmā, ja netiek atrisināts to reģistrācijas jautājums.
2. Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku nelieto un/vai neprot lietot  Sistēmu un tajā nav reģistrēta visu dzīvokļu īpašnieku kontaktinformācija. Nav arī izveidotas oficiālās e-adreses, kurā būtu iespēja saņemt informāciju. Šādā situācijā pastāv iespēja manipulēt ar lēmumu, pieņemšanu.
3. Izmantot tikai Sistēmas funkcionalitāti -tas pa lielam izslēdz vecāka gada īpašniekus no iespējas piedalīties aptaujā, jo datorprasmes ne visiem pietiekamas. Zūd motivācija pārvaldniekam strādāt ar īpašniekiem klātienes sapulcēs, aptaujās, var iet vieglāko ceļu, caur Sistēmu.
Pieredze rāda, ka, lai  izskaidrotu jebkuru nepieciešamo darbību realizācijas nodrošināšanai piesaistīt lielus finanšu līdzekļus, nepietiek ar trim mēnešiem vai divām sapulcēm.
4. Tikai dzīvokļu īpašnieki var izlemt kādā apmērā viņi spēj veikt ieguldījumus savā īpašumā.
Pārvaldīšanas likums nonāks pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, jo pēdējā izpratne neatbildēšana uz aptauju nozīmē balsojumu "pret". Ja nemaldos tad pēc civillikuma ar ja nebalso, tas ir pret, nevis par.
 

-

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu tikai dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības noteikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību. Šī ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetence un pat kopības pilnvarotais pārvaldnieks nevar to izlemt kopības vietā, ņemot vērā šī likuma 16. panta pirmajā daļā norādīto. Ir norādāms, ka Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Atbilstoši Civillikuma 927. pantam, īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to.
 

-

Organizētā sapulce vai aptauja, nav pielīdzināma dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtajam lēmumam.
 

-

Izstrādāt Likumprojektu ar risinājumiem pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku attiecību regulēšanai saistībā ar pārvaldnieka veikto ieguldījumu atmaksāšanu.

-

Pārejas noteikumi
Papildināt Pārejas noteikumus ar 30. punktu šādā redakcijā:
“30. Pārvaldnieks ir tiesīgs izlietot 14. panta devītajā daļā dotās tiesības, ja pirmā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai aptauja šā likuma 14. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā sasaukta pēc 2025. gada 1. janvāra.”
 

-