Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš izteikto iebildumu par nepieciešamību papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, paredzot tajā grozījumu izdarīšanu arī Administratīvās atbildības likuma 121.panta trešajā daļā attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas numura piešķiršanu. Atkārtoti norādām, ka administratīvo pārkāpumu lietās, kurās pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, visa informācija par fiksēto pārkāpumu tiek apstrādāta valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzturētajā valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs", bet ne Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajā valsts informācijas sistēmā "Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma". Līdz ar to arī numurus šīm administratīvo pārkāpumu lietām piešķir valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", bet ne Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Un šo praksi attiecībā uz minētās informācijas apstrādes kārtību, kas pilnībā atbilst Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrās daļas regulējumam, nav paredzēts mainīt. Tieši pretēji - patlaban valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" strādā pie tā, lai pilnveidotu un paplašinātu valsts informācijas sistēmas "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" funkcionalitāti, kas nākotnē dos iespēju administratīvo pārkāpumu lietās, kurās pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, nodrošināt pilnībā visa administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu elektroniskā vidē (gan sākotnējā lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanas stadijā, gan minētā lēmuma apstrīdēšanas stadijā, gan arī gala nolēmuma par soda piemērošanu izpildes stadijā). Tādējādi tiks pilnībā likvidēta tā saucamā "hibrīdlietu" (kad daļa lietas materiālu ir pieejama elektroniski, bet daļa tikai papīra veidā) aprite. Nepieciešamais finansējums valsts informācijas sistēmas "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" funkcionalitātes pilnveidei un paplašināšanai tika piesaistīts no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda finanšu līdzekļiem.
Līdz ar to Administratīvās atbildības likuma 121.panta trešajā daļā nepieciešams ietvert attiecīgu izņēmumu attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas numura piešķiršanu administratīvo pārkāpumu lietās, kurās pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš izteikto iebildumu par nepieciešamību likumprojektā piedāvāto 41.nodaļas regulējumu attiecināt arī uz valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzturēto valsts informācijas sistēmu "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" ciktāl tās funkcionalitāte ir attiecināma uz administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanu elektroniskā vidē. Norādām, ka jau patlaban atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁷panta otrās daļas regulējumam visa informācijas par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, apstrāde tiek nodrošināta valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs", bet ne Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētajā valsts informācijas sistēmā "Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma". Proti, minētajā valsts informācijas sistēmā, tieši tāpat kā valsts informācijas sistēmā "Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma", tiek sagatavoti vai augšupielādēti un glabāti ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītie dokumenti. Tādējādi uz visiem papīra formā esošajiem dokumentiem, kas attiecīga administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" tiek pārvērsti elektroniskā formā, nepieciešams attiecināt gan likumprojektā ietvertajā 299.pantā noteiktās dokumentu pārvēršanas prasības, gan arī likumprojektā ietvertajā 300.pantā noteiktās dokumenta parakstīšanas prasības. Vienlaikus administratīvā pārkāpuma procesā, kura nodrošināšanai elektroniskā vidē tiek izmantota valsts informācijas sistēmas "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" funkcionalitāte, attiecīgās informācijas aprite nodrošināma, ievērojot likumprojektā ietvertajā 301.pantā noteikto.
Tāpēc uz valsts informācijas sistēmu "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" ciktāl tās funkcionalitāte ir attiecināma uz administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanu elektroniskā vidē ir pilnībā jāattiecina likumprojektā piedāvātais 41.nodaļas regulējums, jo ne Ceļu satiksmes likumā, ne arī kādā citā ārējā normatīvā aktā analoģiska tiesiskā regulējuma veidošana Iekšlietu ministrijas ieskatā nebūtu atbalstāma.
Vienlaikus Iekšlietu ministrija nevar piekrist Tieslietu ministrijas ietvertajam skaidrojumam saistībā ar iepriekš izteiktā iebilduma neņemšanu vērā. Norādāms, ka valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" īsteno dažādu deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi un kā viens no šādiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 4.panta piektās daļas regulējumam ir valsts informācijas sistēmas "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" uzturēšana. Savukārt valsts informācijas sistēmas "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" darbību regulē Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.185), kuros cita starpā ir noteikts arī šajā reģistrā iekļaujamās un glabājamās informācijas apjoms. Proti, Noteikumu Nr.185 3.14.apakšpunkts paredz, ka valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" tiek iekļauta un glabāta informācija par personas administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, administratīvo sodu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), un ar to saistītā informācija. Tādējādi Tieslietu ministrijas izteiktais viedoklis par to, ka valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā nav nododama tāda veida uzdevuma īstenošana, kas saistīts ar informācijas par personām piemērotajiem sodiem apstrādi, nav atbalstāms.
Līdz ar to, lai risinātu attiecīgo jautājumu pēc būtības, tā apspriešanai atkārtoti aicinām rīkot saskaņošanas sanāksmi starp Iekšlietu ministrijas (tostarp Valsts policijas) un Tieslietu ministrijas ekspertiem, sanāksmē pieaicinot arī valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārstāvjus. 

-

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā 298.pantā ietverto ceturto daļu, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus, nosakot tajos Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī informācijas iekļaušanas un izmantošanas noteikumus. Vēršam uzmanību, ka šobrīd spēkā esošais Sodu reģistra likuma VI. nodaļas regulējums šādu Ministru kabineta noteikumu izdošanu neparedz. Līdz ar to nav saskatāma šādu Ministru kabineta noteikumu nepieciešamība arī nākotnē.
Vienlaikus aicinām attiecīgi precizēt arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļā norādīto informāciju saistībā ar paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus noteikumus.

-

Norādām, ka likumprojektā ietvertais regulējums rada nepieciešamību pilnveidot un paplašināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās valsts informācijas sistēmas "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma" funkcionalitāti, tādējādi radot ietekmi uz valsts budžetu. Proti, minēto darbību veikšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram būs nepieciešams attiecīgs papildu finansējums. Minētā jautājuma apspriešanai, kā arī lai apzinātu papildu nepieciešamā finansējuma apmēru, šā gada 14.augustā tika rīkota sanāksme starp Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un valsts informācijas sistēmas "Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma" izstrādātāja pārstāvjiem, vienlaikus dalībai minētajā  sanāksmē pieaicinot arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus. Diskusiju rezultātā tika secināts, ka bez padziļināta izvērtējuma konkrētu papildu nepieciešamā finansējuma apmēru noteikt nav iespējams.
Ņemot vērā minēto, patlaban norādām tikai uz nepieciešamību aizpildīt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3.sadaļu attiecībā uz likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu, bet detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins tiks sagatavots jau tuvākajā laikā un iesniegts Tieslietu ministrijā ar atsevišķu vēstuli.

-

Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma 3.panta sestā daļa paredz, ka E-lietas platforma nodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu apriti, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — regula Nr. 910/2014) 3. panta 27. punkta izpratnē vai kvalificētu elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē. Savukārt Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka šā likuma 3.panta sesto daļu nepiemēro līdz 2023.gada 31.decembrim, bet attiecībā uz Kriminālprocesa informācijas sistēmu var nepiemērot līdz 2026.gada 30.jūnijam. Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra rīcībā esošās informācijas Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma 3.panta sestajā daļā noteikto prasību izpilde, kuru ieviešana ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" pārziņā, no 2024.gada 1.janvāra var kavēties. Līdz ar to minētajā jautājumā nepieciešama iesaistīto pušu diskusija, pēc kā attiecīgi lemjams par iespējamo grozījumu izdarīšanu Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā. Savukārt lemjot par likumprojekta par grozījumiem Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā virzību vienotā pakotnē, nepieciešams papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļu ar attiecīgu informāciju.


 

-

Ņemot vērā likumprojekta 7.pantā piedāvāto grozījumu, kas paredz Administratīvās atbildības likuma 162.panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu, aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, paredzot tajā grozījumu izdarīšanu arī Administratīvās atbildības likuma 162.panta trešajā daļā attiecībā uz spēkā esošā otrajā teikumā ietvertā regulējuma izslēgšanu.

-

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 305.panta otrajā daļā vārdus "automatizētu datu apstrādi" ar vārdiem "automātisku datu apstrādi", tādējādi nodrošinot vienveidīgas terminoloģijas lietošanu visā likumprojekta tekstā.
Vienlaikus aicinām attiecīgi precizēt arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) lietoto terminoloģiju.

-

Precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3.sadaļā ietverto informāciju, norādot arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centru kā institūciju, kura iesaistāma likumprojekta izpildes nodrošināšanā.

-