Atzinums

Anotācijas 1.3. sadaļas apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" noteikts: "Kā prasmju fonda pārvaldītājs  plānots vismaz viena Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas apvieno Latvijas Republikā reģistrētus komersantus, biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv un īsteno darba ņēmēju intereses, un nozares ministrija vai Ekonomikas ministrija, kas savstarpēji vienojoties izveido un pārvalda prasmju fondu. Savukārt kā prasmju fonda dalībnieki plānoti komersanti vai iestādes, kas veic iemaksas (konkrēta naudas summa, ko prasmju fonda dalībnieki samaksā prasmju fondā, daļa no kādas samaksas) prasmju fondā un ir tiesīga saņemt prasmju fonda piedāvāto atbalstu."
Lūdzam izvērtēt un pēc nepieciešamības salāgot noteikumu projekta 2.10. apakšpunktā ietverto prasmju fonda pārvaldītāja definīciju ar anotācijā minēto, ka arī nozares ministrija vai Ekonomikas ministrija var būt prasmju fonda pārvaldītāja sastāvā, vai veikt atbilstošus precizējumus.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 2.11.apakšpunktu sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants ir komersants, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014) 2.panta 2.punktā noteiktajai definīcijai.
Atbilstoši šīs regulas 2.panta 2.punktam “mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
Savukārt minētā pielikuma 1.pantā skaidrots, ka par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.
Tādējādi var secināt, ka noteikumu projektā lietotā termina “komersants” tvērumā ietilpst ne tikai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie komersanti, bet arī pašnodarbinātas personas (jeb kā tas norādīts projektā – pašnodarbinātie), kuras atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 3.punktam tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas.

Ievērojot minēto, aicinām pārskatīt:
1) vai ir nepieciešams noteikumu projekta atsevišķās normās ietvert norādi uz pašnodarbinātajiem, ja šīs personas jau ietilpst termina “komersants” tvērumā. Tā, piemēram, saskaņā ar šo normu (t.i., 4.1.apakšpunktu) pasākuma otrās kārtas mērķa grupa ir Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti un to darbinieki, un pašnodarbinātie. Ņemot vērā noteikumu projekta 2.1. un 2.11.apakšpunktā noteikto, mūsuprāt, nav nepieciešama atsevišķa norāde uz pašnodarbināto, ja šis subjekts šo noteikumu izpratnē jau būs uzskatāms par sīko (mikro) komersantu;
2) noteikumu projekta 45.1.apakšpunktu, vērtējot, vai tajā ir ietverta pamatota prasība, ka prasmju fonda atbalstu var saņemt tikai komersants, kas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sīks (mikro), mazs, vidējs vai liels komersants.
Ņemot vērā, ka termina “sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants” tvērumā ietilpst arī pašnodarbinātas personas, tad attiecībā uz šīm personām ir jāņem vērā Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā ietvertais regulējums. Proti, saskaņā ar minēto normu fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 euro vai tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (šā likuma 45.pants) vai māklera darbībai (šā likuma 64.panta pirmā daļa), vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:
▪gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 28 500 euro;
▪tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.
Kā izriet no Komisijas regulas Nr.651/2014 I. pielikuma 2.panta 3.punkta MVU kategorijas mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus euro.
Ievērojot Komerclikuma 75.panta pirmajā daļā noteikto, secināms, ka ne visos gadījumos pašnodarbinātā persona jeb MVU kategorijas mikrouzņēmums būs reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, jo tās var būt arī reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas.

-

Noteikumu projekta iepriekšējā redakcija (redakcija 4.0) paredzēja, ka finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu arī ar noteikumu projekta 15.1. apakšpunktā minēto sadarbības partneri - nozares ministriju vai Ekonomikas ministriju. Šīs noteikumu projekta redakcijas (redakcija 5.0) 21.2. apakšpunkts paredz, ka ar noteikumu projekta 15.1. apakšpunktā minēto sadarbības partneri tiek slēgts līdzdarbības līgums, nevis sadarbības līgums.
Skaidrojam, ka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk - noteikumi Nr. 408) 3. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs, saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu, var projekta īstenošanā piesaistīt sadarbības partneri, kurš atbilst konkrētiem minētajā punktā uzskaitītiem nosacījumiem. Savukārt, noteikumu Nr. 408 6. punktā norādīta minimāli iekļaujamā informācija sadarbības līgumos starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri.
Gadījumā, ja sadarbības līgums netiek slēgts, lūdzam skaidrot anotācijā, kā tiks nodrošināta sadarbība atbilstoši Eiropas Savienības fondus regulējošajiem normatīvajiem aktiem (t.i. regulētas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības Eiropas Savienības fondus regulējošo normatīvo aktu izpratnē), tostarp ievērojot noteikumu Nr. 408 6. punktā minētās sadarbības līgumā iekļaujamās minimālas prasības.

Gadījumā, ja sadarbības regulējumu paredzēts ietvert līdzdarbības līgumā, lūdzam izvērtēt, vai līdzdarbības līguma slēgšana ir atbilstošs risinājums arī finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera savstarpējo attiecību regulēšanai, ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmajai daļai privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu. Proti, lūdzam izvērtēt, vai līdzdarbības līgumā iespējams ietvert Eiropas Savienības fondus regulējošajiem normatīvajiem aktiem atbilstošu regulējumu, kas paredz sadarbības partnera piesaistīšanu, finansējuma saņēmējam saglabājot atbildību par projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, kā arī maksājumu veikšanu un iepirkuma procedūras veikšanu.

-

Lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanu noteikumu projekta 15.2. apakšpunktā un 16. punktā minētajiem sadarbības partneriem, ņemot vērā anotācijā iekļauto informāciju: “Papildus tam noteikumu projekts paredz iespēju līdzdarbības līguma noslēgšanai starp sadarbības partnera - biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv un īsteno darba devēju darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses un attiecīgās nozares ministriju”, lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projekta 21.2.apakšpunktu vai alternatīvi papildināt noteikumu projektu ar attiecīgu nosacījumu, ka projekta iesniedzēja pienākums ir iesniegt atbalsta sniedzējam arī to līdzdarbības līgumu, kas noslēgti starp nozares ministriju vai Ekonomikas ministriju un sadarbības partneri, kas minēts noteikumu projekta 15.2. apakšpunktā un 16. punktā. Lai nodrošinātu iespēju atbalsta sniedzējam pārliecināties par to, ka tiek izslēgta komercdarbības atbalsta piešķiršana (tiek paredzēts, ka partneris neīsteno saimniecisku darbību, bet gan valsts pārvaldes funkciju) minētajiem sadarbības partneriem, prasība iesniegt atbilstošu informāciju jāiekļauj noteikumu projektā (nepietiek ar vispārīgu skaidrojumu anotācijā, ka projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus līdzdarbības līgumus, jo šis skaidrojums nozīmē, ka var arī neiesniegt, kā arī jābūt skaidrībai, ka, lai izslēgtu valsts atbalstu partneru līmenī, šim līdzdarbības līgumam jābūt starp nozares vai Ekonomikas ministriju un attiecīgo partneri). Kā skaidrots vairākkārt komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, fakts, ka būs sadarbības līgums starp finansējuma saņēmēju un partneri (noteikumu projekta 17.punkts), nenozīmē, ka sadarbības partnerim tiek izslēgta atbalsta piešķiršana. Līdzdarbības līgums izslēdz komercdarbības atbalstu projekta iesniedzēja līmenī, taču tas pats līgums neizslēdz to sadarbības partnerim, jo tas nav puse šādā līgumā.  Ņemot vērā, ka gan projekta iesniedzējam/finansējuma saņēmējam, gan tā partnerim noteikumu projektā paredzēts attiecināt darbības (24.punktā) un izmaksas (27.punkts), atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajam konceptam, ir jāpierāda, ka arī attiecībā uz sadarbības partneri tad tiek izslēgts komercdarbības atbalsts (skaidrojam, ka līdzdarbības līguma noslēgšana nav vienīgais risinājums kā izslēgt komercdarbības atbalstu). Ja tas netiek darīts, tad partnerim piemērojams atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums, kura nosacījumi jāietver šajā noteikumu projektā. Atbilstoši lūdzam precizēt arī anotāciju.

-

Lai neradītu papildu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem, lūdzam noteikumu projekta 32.punktā neparedzēt obligātu prasību par iepirkuma veikšanu sociāli atbildīgā veidā, bet gan noteikt elastīgāku pieeju, nodrošinot, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri var izvērtēt, kādos gadījumus un kādām izmaksām būtu īstenojama sociāli atbildīga iepirkuma procedūra.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 36. punktu ar norādi par to, no kura brīža attiecināmas noteikumu projekta 15.1. apakšpunktā minētā sadarbības partnera izmaksas.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 51. punktu, ņemot vērā, ka noteikumu projekts neparedz sadarbības līguma slēgšanu starp finansējuma saņēmēju un komersantu.

-

Atsaucoties uz Ministru prezidentes Evikas Siliņas 2025. gada 21. februārī paziņotajām valdības 4x4 prioritātēm 2025. gadam, ikgadējā ziņojumā Saeimai iekļauto apņemšanos 2025. gadā turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas pasākumiem Eiropas Savienības fondu apguvē un publisko iepirkumu jomā, un 2024. gada 20. janvārī apstiprinātā Valsts rīcības plāna pasākuma 35.4. darbības rezultātu: pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, finansējuma saņēmēja administratīvā sloga mazināšanas nolūkos un iesaistīto iestāžu administratīvo resursu taupības nolūkos, aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 52. punktā minētās atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem nerada papildu slogu un, ja iespējams, svītrot minēto noteikumu punktu.

-

Lūdzam vārdus “finansējuma saņēmējam” aizstāt ar vārdiem “prasmju fonda pārvaldītājam”, lai nodrošinātu vienotu terminoloģijas lietojumu V.sadaļā.

-

Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. jūlijā stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 715 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība", tai skaitā, precizējot  šo noteikumu nosaukumu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 70.punktā vārdus "un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem".

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 73.punktu un aizstāt vārdus "de minimiss" ar vārdiem "de minimis atbalstu".

-

Kā skaidrots anotācijā, "4.2.4.1.pasākuma otrās kārtas ietvaros atbalstu var saņemt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sīks (mikro), mazs, vidējs vai liels komersants: (...) “b) kā nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz 150 euro.”
Lūdzam minētā nosacījuma redakciju gramatiski precizēt, kā arī papildināt ar informāciju par normatīvo regulējumu, kurā ir noteikts šis konkrētais nosacījums.

-

Lūdzam no noteikumu projekta anotācijas 4.2.4.1. pasākuma otrajai kārtai kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma  un no sinerģijas, papildinātības un demarkācijas ar citiem pasākumiem svītrot atsauces uz Atveseļošanas fonda un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās prasmes" reformas 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 58.mērķi “Prasmju fondu koncepcijas izstrāde” un 59.mērķi “Prasmju fondu izmēģinājuma projekti”, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija nav atbalstījusi pieeju par 58. un 59. mērķa izpildi, īstenojot 4.2.4.1. pasākumu.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā norādīt informāciju, vai plānotajam pasākumam būs tieša, netieša, vai nebūs ietekmes uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu".

-