Atzinums

Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu „Par bāzes pensijas attīstības iecerēm”” (turpmāk Projekts) un izsaka šādu viedokli:

LDDK atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas rūpes par nākotnes pensiju adekvātumu.
Vienlaikus LDDK iebilst pret LM piedāvāto risinājuma modeli.

Pamatojums
Pirms 30 gadiem Latvijā ir ieviesta pensiju kapitāla sistēma, kuras ietvaros personas sagaidāmā pensija ir atkarīga no personas un tās darba devēja veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Personu apdrošināšanas stāžā ar katru gadu mazinās tās stāža daļas īpatsvars, kuras kapitāls tika atvasināts no īstermiņa iemaksām, un pieaug tās stāža daļas īpatsvars, kuras kapitāls balstās reālās iemaksās. Tas nozīmē, ka personām, kurām ir pilna darbspēja un nav objektīvu iemeslu, kas mazina vai ierobežo viņu iespējas piedalīties darba tirgū (karjeras korekcijas saistībā ar bērnu aprūpi, citu tuvinieku aprūpe u.c.), ir iespējas sociālās apdrošināšanas ietvaros uzkrāt vecumdienām nepieciešamo kapitālu. Raugoties no šī skatpunkta, valstij it kā nevajadzētu iejaukties ar papildus subsīdijām attiecībā uz personām, kurām nav objektīvu iemeslu, kas mazina vai ierobežo viņu iespējas piedalīties darba tirgū.
Tomēr ir jāņem vērā, ka pastāv vairāki papildus apstākļi, no kuriem būtiskākie ir demogrāfiskā situācijas prognozes un nosacījums, ka ne viss personas un tās darba devēja veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms tiek ieskaitīts personas pensijas kapitālā.
Un īpaši augstu risku ietver šobrīd uzsāktā politiski motivētā kampaņa par iespēju pirms pensijas vecuma izņemt otrā līmeņa pensijas kapitālu.
1. Par demogrāfisko situāciju:
Dzimstība samazinās visā ES, tomēr Latvijas dzimstības kritums ievērojami apsteidz ne tikai ES vidējos rādītājus, bet arī abas pārējās Baltijas valstis, kas kopumā liecina par ilgstoši neadekvātu ģimenes atbalsta politiku. Un demogrāfiskās prognozes nepārprotami liecina par pirmā pensiju līmeņa veiktspējas samazināšanos, kas var radīt nepieciešamību pēc papildus atbalsta no citiem avotiem.
2. Par veiktajām iemaksām un pensiju kapitālu
Šobrīd no personas un tās darba devēja veiktajām obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām (turpmāk arī VSAOI) pensiju sistēmā novirza 23,91procentpunktus (%p), savukārt personas kapitālā ieskaitīta tikai 20%p. Ja pensijas kapitālā ieskaitītu visus 23,91%p, tas nozīmētu atvietojuma līmeņa pieaugumu par 9 %p.
3. Par iespēju pirms pensijas vecuma izņemt otrā līmeņa pensijas kapitālu
Latvijā 2LP balstās uz obligātām iemaksām un jau sākotnēji ir izstrādāts, kā pamatpensijas diversificētā sastāvdaļa;
Igaunijā un Lietuvā 2LP balstās uz brīvprātīgām iemaksām un ir pamatpensijas papildinājums;
Latvijā pirmais un otrais pensiju līmenis kopā ir 20%, tas ir tikpat, cik pirmais līmenis Igaunijā personām, kuras nav pieteikušās uz 2LP;
Papildus jāņem vērā, ka izaugsmes ekonomikai neatbilstīgas nodokļu politikas, no okupācijas režīma nekritiski pārņemta darba attiecību regulējuma un pārmērīga administratīvā sloga dēļ Latvijas tautsaimniecība nodrošina ievērojami zemāku iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju, nekā kaimiņvalstīs. No tā izriet gan zemāks vidējais atalgojums un zemāks iemaksu līmenis pat pie vienādas iemaksu likmes, gan zemākas iespējas valstij (faktiski citiem nodokļu maksātājiem) nodrošināt papildus subsīdijas personām, kuru pensijas nav pietiekamas neatraidāmo izmaksu segšanai.
Vidējo algu līmeņa atšķirību dēļ pie vidējās algas katrā valstī pirmā un otrā līmeņa pensiju summa Latvijā ir zemāka, nekā Igaunijā pirmā līmeņa pensija bez 2LP;
Ja Latvijā tiek panākti nosacījumi, kas veicina investīciju strauju ienākšanu augstas pievienotās vērtības segmentos, tad līdz 2050.gadam situācija var mainīties, tomēr attiecībā uz pensiju nodrošinājumu ir jāņem vērā sagaidāmās demogrāfiskās izmaiņas, jo īpaši darbspējas un pensijas vecuma iedzīvotāju skaita attiecība.  
4. Par izvēlēto modeli – piemaksas par stāžu
Tas it kā turpina piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam ieviesto modeli, pārceļot to jaunā kvalitātē - piemaksu par stāžu, kas uzkrāts sākot ar 1996.gadu.
Tomēr starp stāžu līdz 1996.gadam un stāžu, kas uzkrāts sākot ar 1996.gadu, ir ļoti būtiska atšķirība. Pirmais nebalstījās uz reālām iemaksām konkrētajā laikā, bet tika atvasināts no iemaksām, kas tika veiktas no 1996. līdz 1999.gadam ieskaitot, kad tautsaimniecības transformācijas dēļ personu atalgojums lielā daļā gadījumu nekorelēja ar to, ko personas saņēma dažus gadus iepriekš.  Piemaksas tika ieviestas ar mērķi mazināt plaisu star  zemu un augstu novērtētu sākumkapitālu. No 2009.gada šīs piemaksas zaudēja savu sākotnējo nozīmi, bet tas nevar būt iemesls attiecināt šādu modeli uz laika posmu, kurā katram stāža gadam pretī ir veiktas reālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Par šo laiku pensijai būtu pilnībā jābalstās sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomā neatkarīgi no tā, cik ilgā laikā tās ir veiktas.
Saistībā ar grafikā “Vecuma pensijas piešķirtais apmērs 2026.gada februārī” norādīto vidējo pensiju atšķirību dažādās vecuma grupās, ir jāņem vērā to veidošanās objektīvie faktori – būtiski atšķirīgais pensionēšanās vecums, kam pretī bija mazāks vidējais stāžs un lielāks “G”.
5. Iespējamās alternatīvas:
5.1. Ieskaitīt personas pensijas kapitālā visu uz pensijām attiecināmo VSAOI daļu (šobrīd 23,91%p);
5.2. Bāzes pensiju padarīt atkarīgu no piešķirtās pensijas apmēra (jo mazāka personas pensija, jo lielāka bāzes pensija);  
5.3. Veidot mērķētu atbalstu personām, kurām darbspējas vecuma periodā ir bijuši objektīvi faktori, kas ir negatīvi ietekmējuši spēju ar pilnu jaudu piedalīties darba tirgū un veikt VSAOI;
5.4. Bāzes pensiju nesaistīt ar stāžu, bet veidot kā unificētu valsts atbalstu personām, sasniedzot pensijas vecumu. Tā apmērs varētu būt 50% no sociālā nodrošinājuma pabalsta, 10% no mediānas vai kāds cits lielums;
6. Iespējamo modeļu salīdzinājums:
6.1. Modelis “Piemaksa par stāžu” personas motivāciju “veikt iespējami lielākas VSAOI neatkarīgi no laika, kurā tās ir veiktas”, pārceļ uz motivāciju “nepārcensties ar iemaksu lielumu, galvenais ir perioda garums”, un daļu no speciālā budžeta izdevumiem pārceļ uz pamatbudžetu. Fiskāli ļoti ietilpīgs pasākums. Ieviešot to ir jāņem vērā, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmē ne tikai speciālo, bet arī pamatbudžetu.  
6.2. Modelis  “Ieskaitīt personas pensijas kapitālā visu uz pensijām attiecināmo VSAOI daļu” tuvina pensijas apmēru reāli veiktajām VSAOI, palielina motivāciju ar augstāku intensitāti iesaistīties legālajā darba tirgus daļā un veikt iemaksas. Izdevumu daļa balstās uz veiktajām iemaksām.
6.3. Modelis “Bāzes pensiju padarīt atkarīgu no piešķirtās pensijas apmēra” var būtiski mazināt motivāciju ar augstu intensitāti iesaistīties darba tirgū veikt iemaksas. Fiskāli mazāk ietilpīgs pasākums, bet motivācijas mazināšanās ietekmē var būt negatīvs “atsitiens” uz speciālo budžetu un netieša negatīva ietekme uz iekšzemes kopprodukta izaugsmi.
6.4. Modelis “Veidot mērķētu atbalstu personām, kurām darbspējas vecuma periodā ir bijuši objektīvi faktori, kas ir negatīvi ietekmējuši spēju ar pilnu jaudu piedalīties darba tirgū un veikt iespējami lielākas VSAOI” – izdevumi būtu precīzi mērķēti, ar relatīvi nelielu fiskālo ietekmi tiktu sasniegts konkrēts mērķis -  mazināt to personu nabadzības riskus, kurām darbspējas vecuma periodā ir bijuši objektīvi faktori, kas ir negatīvi ietekmējuši spēju ar pilnu jaudu piedalīties darba tirgū. Turklāt, šādam modelim nebūtu negatīva ietekme uz to personu motivāciju veikt VSAOI, kurām nav objektīvu faktoru, kas ir negatīvi ietekmē spēju piedalīties darba tirgū.
6.5. Modelis “Bāzes pensija kā unificēts valsts atbalsts personām, sasniedzot pensijas vecumu”. Fiskālā ietekme ir atkarīga no izvēlētā bāzes pensijas lieluma. Nerisina to personu nabadzības riskus, kurām ir bijuši objektīvi faktori, kas ir negatīvi ietekmē spēju piedalīties darba tirgū. Nemazina motivāciju piedalīties darba tirgū un veikt iespējami lielākas VSAOI.


 

Priekšlikumi
Ņemot vērā augšminēto, LDDK ieskatā piemērotākais modelis ir ieskaitīt personas pensijas kapitālā visu uz pensijām attiecināmo VSAOI daļu, kombinācijā ar mērķētu atbalstu personām, kurām darbspējas vecuma periodā ir bijuši objektīvi faktori, kas ir negatīvi ietekmējuši spēju piedalīties darba tirgū.
Noteikti nevajadzētu uzsākt jaunu piemaksu ieviešanu pirms pilnībā ir novērsta diskriminācija pēc pensionēšanās (dzimšanas) gada pazīmes attiecībā uz piemaksām par stāžu līdz 1996.gada.
Neatkarīgi no izvēlētā bāzes pensijas modeļa, tas ir jāievieš iespējami “lēzeni”, maksimāli izvairoties no lēcienveidīgas attiecināšanas uz dažādām kohortēm.