Atzinums

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) neatbalsta noteikumu projektu esošajā redakcijā, tā kā  redakcija ir ļoti neskaidra, piemēram, attiecībā uz to, kāda veida komersanti un kādai darbībai šo platformu var izmantot. Tā kā  pirmšķietami secinām, ka platforma var tik izmatota arī komersantu preču un pakalpojumu piedāvāšanai un pārdošanai arī patērētājiem, rūpīgi jāpārdomā vai tas būtu pieļaujams. Ja  tiktu secināts, ka jā, tad noteikumiem ir jāparedz vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaužu kārtība, kas nodrošina patērētājiem adresētas distances tirdzniecības, preču un pakalpojumu legālas aprites un preču drošuma prasības, vienlaikus platformai uzņemoties starpnieka pakalpojuma atbildību, kā to paredz Latvijas un Eiropas Savienība tiesību akti (Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, 2022.gada 19.oktobra regula (ES)2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts). Distances tirdzniecībai izvirzāmās prasības ir noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības  likuma 10. un 12.pantā, kā arī Ministru kabineta 2014.gada 20 maijā noteikumos Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu".  Tirgotāju pienākums pārdodot preces tiešsaistē ir nodrošināt arī energomarķējuma un preces datu lapas attēlošanu ar enerģiju saistītiem ražojumiem, piemēram, ledusskapjiem, cepeškrāsnīm un gaismas avotiem, kā to paredz 2017.gada 4.jūlija regulas (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES, prasības. Savukārt virkne normatīvo aktu ir vērsti uz to, lai patērētāju tirgū netiktu piedāvātas un pārdotas preces, kuras neatbilst aprites noteikumiem un preču drošuma prasībām. Tā kā piedāvātā noteikumu redakcija nesatur prasībās, kuras nodrošinātu iepriekš minēto, PTAC ieskatā platformas izmantošana patērētāju tirgū var radīt būtiskus patērētāju tiesību un preču atbilstības un drošuma riskus, kā arī maksājumu drošības riskus.
Vienlaikus PTAC vērš uzmanību uz to, ka platformas, kurā gan patērētājiem, gan komerciālajiem lietotājiem tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, uzturētājam ir pienākums nodrošināt tās darbību atbilstoši Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumam, Ministru kabineta 2014.gada 20 maijā noteikumiem Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu", Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2022/2065  par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) un 2019.gada 20.jūnija regulai (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos.
Līdz ar to būtu primāri jānosaka tie darbības veidi, kam platformu būtu pieļaujams izmanot un  attiecīgi jāizvērtē visi riski un nepieciešamie pasākumi. Vērtējums un secinājumi iekļaujami anotācijā.
 

PTAC ierosina pārskatīt iespējas, kuras nodrošina, ka platformas izmantošana patērētāju preču un pakalpojumu tirgū nerada būtiskus patērētāju tiesību, preču un pakalpojumu aprites un drošuma riskus, kā arī platformas uzturētājs izpilda normatīvo aktu prasības, kuras piemērojamas starpnieku pakalpojumu sniedzējiem, tai, skaitā, tiešsaistes tirdzniecības vietām. Patreizējā noteikumu redakcija šādu iespēju un prasību regulējumu nesatur.

No pašreizējā "Noteikumu par vispārējām kvalifikācijas prasībām un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu" (turpmāk - Noteikumu projekts) 6.punkta formulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, kas ir “attiecīgie kritēriji”, kuriem komersantam nepieciešams atbilst, lai iegūtu piekļuvi informācijas sistēmai. Nekur citur Noteikumu projektā attiecīgā formulējumā nav minēti komersanta atbilstības kritēriji, tā kā vārds “kritēriji” Noteikumu projekta tekstā atrodams tikai 6.punktā. Līdz ar to, lai novērstu iespējamus pārpratumus un padarītu Noteikumu projektu skaidri uztveramu, nepieciešams Noteikumu projekta 6.punktā uzskaitīt šos kritērijus vai arī iekļaut atsauci uz attiecīgo kritēriju uzskaitījumu Noteikumu projekta tekstā vai 1.pielikumā.

-

Noteikumu projekta 13.punktā minēts, ka komersants aizpilda iesnieguma veidni par piekļuves nodrošināšanu valsts platformai. Savukārt anotācijā norādīts, ka komersants aizpilda valsts platformas integrācijas veidlapu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūgums saskaņot terminoloģiju Noteikumu projektā un anotācijā, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem.

-

Lūgums izvērtēt Noteikumu 17., 18. un 19.punktā norādītā divu darbdienu termiņa pamatotību, tā kā gadījumos, kad nepieciešamā informācija atrodas nevis komersanta, bet, piemēram, kādas iestādes rīcībā, varētu būt nepieciešams ilgāks laiks šādas informācijas iegūšanai. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad konstatēts Noteikumu 16.1.apakšpunktā minētais pārkāpums, kur komersantam, lai pierādītu pārkāpuma neesamību, būtu jāiegūst izziņa no Uzņēmumu reģistra, kuras izsniegšanai nepieciešams laiks līdz divām darba dienām.

-