Atzinums

Pasaules dabas fonds iebilst pret piedāvāto redakciju galvenās cirtes vecuma izmaiņām. Būtiskas izmaiņas kailciršu meža apsaimniekošanas rotācijas ciklā tiek veiktas bez ietekmes uz vidi izvērtējuma, sabiedrības līdzdalības, neievērojot attīstības plānošanas sistēmu. Satversmes tiesa 2024.gada 8.aprīlī spriedumā lietā 2023 – 01 – 03 Galvenās cirtes caurmērs jau norādīja par ilgtspējības principa un piesardzības principa neievērošanu. Iecerētās Meža likuma izmaiņas par galvenās cirtes vecumu pēc procesa virzības rakstura un satura ir identiskas Satversmes tiesā vērtētai tiesību normai -  2022.gada 21.junijā pieņemtiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7.pielikumā par galvenās cirtes caurmēru.
Pētijumi norāda par kailcirtes pielietojuma negatīvo ietekmi uz CO2 emisijām. Jau šobrīd Latvijas mežsaimniecība negatīvi vērtējama no klimata mērķu sasniegšanas perspektīvas. Kāpinot kailciršu mežsaimniecības platību īpatsvaru un samazinot koku audzēšanas rotācijas ilgumu, nocērtot mežaudzes ar augstu ikgadējo pieaugumu, atbrīvojot oglekli no augsnes, klimata mērķu sasniegšana tiek vēl attālināta.
Rotācijas cikla samazināšana kailciršu mežsaimniecībā radīs būtiskas problēmas no bioloģiskās daudzveidības viedokļa - mežaudzes struktūras vienkāršošanās, izteiktāks viendabīgums (vertikāls/horizontāls) audzē; lielāku dimensiju koku pieejamības samazināšanās; traucējumu regularitātes pieaugums; vecāku mežu īpatsvara (virs 70/80 gadiem) samazināšanās ainavā; mežu fragmentācijas palielināšanās, samazinoties iespējām veidot ekoloģiski funkcionālu dabas aizsardzības teritoriju sistēmu; grūtības nodrošināt biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa ilgtspēju (t.i., mežu vecuma struktūra sadalīsies vecajos mežos (no kuriem liela daļa būs īpaši aizsargājami biotopi) un jaunajos (saimnieciskajos) mežos, bet trūks “pārejas vecuma” mežu, kas relatīvi drīz varētu kļūt par īpaši aizsargājamiem biotopiem, tādējādi rodoties arī kompensējošiem apgrūtinājumiem; pieaugošs kailciršu radīts risks blakus mežaudzēm no vēja ietekmes un vēlākām sekundārām ietekmēm.
 

Saglabāt esošo 9. panta pirmās daļas pirmā punkta redakciju.

Pasaules dabas fonds iebilsts pret piedāvato redakciju. Piedāvātās redakcijas konsekvences nav visaptveroši izvērtētas un nav ietvertas Anotācijā. Nepieciešama analīze kā izmaiņas ietekmēs dažādu ES tiesisko aktu pārņemšanu Latvijā, kādiem nolūkiem nākotnē tiks izmantots Meža valsts reģistrs, kā izmaiņas var radīt ietekmes uz meža apsaimniekošanas kvalitāti, izprotot ka piedāvātās izmaiņas būtiski pavājinās vismaz tuvākajā nākotnē datu kvalitāti Meža valsts reģistrā. 

Saglabāt esošo 29.panta 1.daļas redakciju

Pasaules dabas fonds iebilst pret 36.panta 2 daļas redakciju. Nav saprotams sagatavotās redakcijas nolūks, tas nav skaidrots Anotācijā. Normas pielietojums interpretējams, kā būtisks šķērslis bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Nav juridiski saprotams kā Meža likums var tikt virzīts kā "jumta likums" pār citiem likumiem (Sugu un biotopu aizsardzības likums vai likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām).

Sagatavotā 36.panta otrās daļas redakcija svītrojama.