Atzinums

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 43.panta sesto daļu nepieciešams izslēgt, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likuma 35.panta pirmajai daļai biedrības biedru sapulces kompetencē ietilpst grozījumu izdarīšana biedrības statūtos. 

Gadījumā, ja OCTA likuma  43.panta sestā daļa netiek izslēgta, tad OCTA likuma  43.panta sestajā daļā nepieciešams paredzēt konkretizējumu, kāpēc biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (turpmāk - LTAB) skaņo statūtus ar Finanšu ministriju (turpmāk - FM), jo atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likuma prasībām biedrības statūtu apstiprināšana ir LTAB biedru sapulces kompetencē. Virzot tālāk FM piedāvāto redakciju, sanāk, ka FM pārņem Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktās biedrības tiesības. No piedāvātā OCTA likuma regulējuma nav saprotams, kāda būs turpmākā rīcība, ja FM nesaskaņo LTAB statūtus vai to grozījumus.  Visiem šiem neskaidrajiem jautājumiem jābūt atrisinātiem likuma līmenī, nevis  paskaidrotiem anotācijā.

 

Izslēgt 43.panta sesto daļu. Gadījumā, ja tā tomer netiek izslēgta, tad OCTA  likuma 43.panta sesto daļu  nepieciešams izteikt šādā redakcijā:
“(6) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs statūtus un to grozījumus, kas attiecas uz  Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, skaņo ar Finanšu ministriju. Ja veidojas pretruna starp šo likumu un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statūtiem attiecībā uz Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību, piemērojami šā likuma noteikumi.”
 

LTAB darbības mērķis nav tikai un vienīgi ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk - CSNg) cietušo personu interešu aizsardzība. LTAB darbības mērķis ir plašāks, un tas izriet no OCTA likuma mērķa (2.panta) - Likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

 Izteikt OCTA likuma 44.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis  ir nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas darbību,  tai skaitā ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu, transportlīdzekļu īpašnieku, tiesīgo lietotāju un apdrošinātāju interešu aizsardzību sakarā ar īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu."


 

Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk - VPIL) noteiktas prasības attiecībā uz  valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma priekšmetu. VPIL noteikts, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un ka, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona (VPIL 41.panta pirmā daļa).  Šobrīd nevienā ārējā normatīvajā aktā nav atrunāta FM kompetence OCTA jomā.  Līdz ar to nav saprotams, kā var deleģēt likumprojektā paredzētos valsts pārvaldes uzdevumus. Tas, ka FM ir atbildīga par OCTA politikas veidošanu, vēl nenozīmē to, ka no šīs politikas būtu izsecināmi FM uzdevumi OCTA jomā. Tā kā šī likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz LTAB-am deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, tad vienlaikus jāsakārto šie citi jautājumi, kas šobrīd ir atvērti un nenoregulēti, un bez kuru sakārtošanas nav iespējama likumprojekta tālākā virzība.
LTAB piekrīt, ka LTAB ir biedrība, kas darbojas ne tikai privāto tiesību jomā, bet arī publisko tiesību jomā (šeit var minēt LTAB darbošanos tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā, kā arī LTAB darbības, uzņemot biedrībā jaunu biedru un izslēdzot LTAB biedru).  Pārējie no OCTA likuma spēkā esošās redakcijas izrietošie LTAB uzdevumi uzskatāmi par LTAB darbību privāto tiesību jomā līdzīgi kā privāto tiesību jomā darbojas OCTA apdrošinātāji, neskatoties uz to, ka OCTA apdrošināšana ar likumu ir noteikta kā obligāts apdrošināšanas veids (piemēram, apdrošināšanas atlīdzības izmaksa CSNg cietušajām personām no Garantijas fonda, līdzīgi kā to dara OCTA apdrošinātāji, u.c.).

Līdz ar to LTAB iebilst pret FM piedāvāto OCTA likuma 44.panta otrās daļas redakciju.  Lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju, kas varētu būt kā kompromisa redakcija, ja vien tehnisko ekspertu sertificēšana un LTAB darbība, uzņemot biedrībā jaunu biedru un izslēdzot LTAB biedru, likumā netiek noteikta kā valsts deleģētais uzdevums LTAB.

Vienlaikus norādām, ka OCTA likuma 50. panta trešajā daļā  spēkā esošajā redakcijā šobrīd ir noteikts, ka par OCTA likuma 50. panta pirmās daļas 1. punktā minētās informācijas sagatavošanu (noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vismaz pēdējo piecu gadu laikā un atbilstoši šiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumu iesniegto pieteikumu skaitu, uz kuru pamata veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa) LTAB ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu, kas nepārsniedz informācijas sagatavošanas izdevumus. Ja informācijas sniegšana paliek kā valsts pārvaldes deleģētais uzdevums, tad attiecīgi nepieciešams paredzēt, ka tiks izstrādāts arī pakalpojumu cenrādis šādas informācijas sniegšanai, un attiecīgi precizējumi nepieciešami arī anotācijā.
 

Izteikt OCTA likuma 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir deleģēti šādi valsts pārvaldes uzdevumi:
1)  nodrošināt Garantijas fonda darbību,
2) nodrošināt nepieciešamo datu nodošanu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai;
3) sniegt informāciju šā likuma 50.pantā noteiktajos gadījumos;
4) nodrošināt starptautisko sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam darbojoties kā Garantijas fondam, Kompensācijas institūcijai, Informācijas centram atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un Latvijas Zaļās kartes birojam atbilstoši Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes tiesiskajam regulējumam;
5) nodrošināt tehnisko ekspertu sertificēšanu un izdot administratīvos aktus tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā;
6) izskatīt jautājumus par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra uzņemšanu vai izslēgšanu un izdot administratīvos aktus par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra uzņemšanu vai izslēgšanu. 

 
LTAB piebildes - 
Sākotnēji FM piedāvātais 2.punkts (apdrošināšanas atlīdzību izmaksa no Garantijas fonda) izslēgta, jo atlīdzību izmaksas process (līdzīgi kā to dara OCTA apdrošinātāji) nevar būt deleģēšanas priekšmets.

Tā kā LTAB pilda ne tikai Zaļās kartes biroja funkcijas, tad attiecīgi 4.punktā dota atsauce arī  uz LTAB darbošanos kā Garantijas fondam, Kompensācijas institūcijai  un Informācijas centram.

 5. un 6.punkts papildināts, lai punktos būtu atsauce uz valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu, kura ietvaros tad arī LTAB ir tiesības izdot administratīvos aktus. 

Administratīvā procesa likuma (APL) 185. panta ceturtajā daļā ir norādīti gadījumi, kad administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā darbību, 10. punktā kā viens no tādiem gadījumiem ir norādīts  - 10) administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.). Tā kā dalība LTAB pēc būtības ir pielīdzināma licencei sniegt OCTA pakalpojumu, bet vienlaikus  pēc Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma regulējuma lēmumu par licences izsniegšanu vai anulēšanu pieņem Latvijas Banka, tad šis APL regulējums nebūs piemērojams šajā gadījumā, un ir nepieciešams OCTA likumā kā speciālajā likumā nostiprināt tādu pašu principu kā APL 185. pantā, proti, ka iesnieguma par FM administratīvā akta apstrīdēšanu iesniegšana tiesā neaptur šī akta darbību. Līdz ar to OCTA likuma 44.panta otrā prim daļa ir precizējama (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju).

OCTA likuma 44.pantā aiz  2.2 daļas nepieciešams iekļaut jaunu 2.3 daļu, lai paskaidrotu, ka citi LTAB pieņemtie lēmumi, kas nav minēti OCTA likuma 44. panta 2.1 un  2.2 daļā, pārsūdzami vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālajā kārtībā (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju). 

Izteikt OCTA likuma 44.panta otro pirm daļu šādā redakcijā:
"Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izdotos administratīvos aktus par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedru uzņemšanu, izslēgšanu vai izstāšanos var apstrīdēt Finanšu ministrijā, bet Finanšu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja Finanšu ministrijas izdotais administratīvais akts par Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieņemto lēmumu par biedra uzņemšanu vai izslēgšanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur Finanšu ministrijas lēmuma darbību".


OCTA likuma 44.pantā aiz  2.2 daļas nepieciešams iekļaut jaunu daļu šādā redakcijā:
"(2.3) Citi Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieņemtie lēmumi, kas nav minēti  šā panta 2.1 un  2.2 daļā, pārsūdzami vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālajā kārtībā."


 

VPIL ir noteiktas prasības attiecībā uz  valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma priekšmetu. VPIL noteikts, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un ka, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona (VPIL 41.panta pirmā daļa).  Šobrīd nevienā ārējā normatīvajā aktā nav atrunāta FM kompetence OCTA jomā.  Līdz ar to nav saprotams, kā var deleģēt likumprojektā paredzētos valsts pārvaldes uzdevumus. Tas, ka FM ir atbildīga par OCTA politikas veidošanu, vēl nenozīmē to, ka no šīs politikas būtu izsecināmi FM uzdevumi OCTA jomā. Tā kā šī likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz LTAB-am deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, tad vienlaikus jāsakārto šie citi jautājumi, kas šobrīd ir atvērti un nenoregulēti, un bez kuru sakārtošanas nav iespējama likumprojekta tālākā virzība.

-

LTAB iebilst pret likumprojektā piedāvāto OCTA likuma 47.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakciju.  LTAB lūdz veikt šādus precizējumus:

1) izslēgt OCTA likuma 47.panta otrās daļas 6.punktu.
Pamatojums - OCTA likuma 47.panta otrās daļas 6.punkts ir vērts uz Satversmes 106. pantā noteiktās nodarbošanās brīvības ierobežošanu. Satversme noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Nodarbošanās brīvība garantē paša indivīda atbildīgu eksistenci un personības attīstību un noteic sociālo statusu.  Ar Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto jēdzienu „nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Jēdziens „nodarbošanās” attiecināms uz nodarbinātību gan publiskajā, gan privātajā sektorā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 12. punktu).
Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos nav absolūtas. Saskaņā ar Satversmes 116. pantu valsts var ierobežot nodarbošanās brīvību un noteikt prasības, kas personai jāizpilda, lai tā varētu uzsākt īstenot konkrētu nodarbošanos vai arī turpināt šo nodarbošanos. Valsts ar likumu var noteikt šādas prasības, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 13.1. punktu). Valsts nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien konkrētas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-29-01 17 punktu). Valsts noteiktajam Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību ierobežojumam ir jākalpo leģitīmam mērķim un jābūt samērīgam.
Satversmes  tiesa  ir  atzinusi,  ka  tiesību  normai,  kas  ierobežo  personas pamattiesības,  jābūt  gan  saprotamai,  gan  paredzamai.  Proti,  tiesību  normai  jābūt formulētai pietiekami precīzi un skaidri. Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personām skaidri paredzēt noteikumu piemērošanas jomu un nozīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 15.2.punktu).
Norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar iztulkošanas paņēmienu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās patieso jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 15.2.punktu.) Analizējot vārdus “apstākļi, kas nav savienojami ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amata pienākumu veikšanu” nozīmi, ir konstatējams, ka gramatiskā un sistēmiskā normu interpretācija neatklāj to saturu un lietojumu. Tādu apstākļu raksturojums, kas nav savienojami ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amata pienākumu veikšanu, nav identificējami ne pašā likumā, ne citos saistītajos normatīvajos aktos.

2) izteikt OCTA likuma 47.panta trešo daļu LTAB piedāvātajā redakcijā (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju).
Pamatojums - LTAB valdes loceklim izvirzītajām prasībām ir jābūt noteiktām ārējām normatīvajā aktā un nevis iekšējā dokumentā.
Kā jau norādīts iepriekš, Satversmes tiesa ir izveidojusi izvērstu tiesu praksi par Satversmes 106. pantā noteikto nodarbošanās brīvības ierobežošanu ar likumu.
Valsts noteiktajam Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību ierobežojumam ir jākalpo leģitīmam mērķim un jābūt samērīgam. Secīgi Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai valsts noteiktais nodarbošanās brīvības ierobežojums ir pamatots, proti, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-29-01 18. punktu).
Lai izvērtētu, vai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-29-01 19. punktu).
Tādējādi Satversmes tiesa savā praksē vairākkārt ir nepārprotami norādījusi, ka pamattiesību ierobežojums (šajā gadījumā Satversmes 106. pantā noteiktās nodarbošanās brīvības ierobežojums izpaužas kā konkrētas prasības attiecībā uz valdes locekļa prasmēm, pieredzi un zināšanām) var tikt noteikts tikai ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu. Nav pieļaujams tāds regulējums, kas šīs tiesības noteikt pamattiesību ierobežojumu deleģē pašai biedrībai, pieņemot iekšēju normatīvo aktu. Vēršam uzmanību, ka prasības attiecībā uz valdes locekļa pieredzi un izglītību ir paredzētas likumprojektā  ietvertajā OCTA  likuma 47. panta otrajā daļā.

3) izteikt OCTA likuma 47.panta ceturto daļu LTAB piedāvātajā redakcijā (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju).
Pamatojums - likumprojektā piedāvātā OCTA likuma 47.panta ceturtā un piektā daļa apvienojama vienā daļā (skaidrības un uztveramības labad). 

4) izteikt OCTA likuma 47.panta piekto daļu LTAB piedāvātajā redakcijā (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju).
Pamatojums - OCTA likumā vienlaikus jāparedz, kā notiek LTAB valdes locekļa atsaukšana, ja konstatē neatbilstību OCTA likuma 47.panta otrās daļas prasībām.
 

1) izslēgt OCTA likuma 47.panta otrās daļas 6.punktu (nav konstatēti tādi apstākļi, kas nav savienojami ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amata pienākumu veikšanu),
2) izteikt OCTA likuma 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādā, saskaņo ar Finanšu ministriju un apstiprina valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību.".
3) izteikt OCTA likuma 47.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Lai pārliecinātos, vai uz Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amata pretendentu vai valdes locekli nav attiecināms šā panta otrās daļas 4.punktā minētais nosacījums, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt ziņas par sodāmības atzīmes neesību vai esību no Sodu reģistra tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs. Pēc Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļa amata pretendenta vai valdes locekļa atbilstības un piemērotības novērtēšanas ziņas par personas sodāmību nekavējoties dzēš."
4) izteikt OCTA likuma 47.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekli, ja tiek konstatēts, ka:
1) tas neatbilst amatam;
2) tā rīcība ir kaitējusi Garantijas fonda finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt Garantijas fonda finansiālo stabilitāti;
3) tas neievēro šā likuma prasības;
4) tas neatbilst šā panta otrās daļas prasībām.".


 

OCTA likuma 47. prim panta pirmajā daļā nav nepieciešams dot atsauci uz dokumentu, kas apliecina iemaksu Garantijas fondā, jo LTAB varēs pats pārliecināties par iemaksas veikšanu Garantijas fondā. Līdz ar to OCTA likuma 47. prim panta otro daļu nepieciešams precizēt, tajā ietverot atsauc uz to, ja ir veikta iemaksa Garantijas fondā (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju)
OCTA likumā vajadzētu atrunāt, kas notiek, ja kāds no OCTA likuma  47. prim panta pirmās daļas nosacījumiem netiek izpildīts, t.i., kad  LTAB valde nevar pieņemt lēmumu par biedra uzņemšanu. Turklāt, ne visi nosacījumi ir tik būtiski, lai LTAB valde nepieņemtu lēmumu par biedra uzņemšanu.
OCTA likuma 47. prim panta trešajā daļā precizēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosaukuma maiņa uz "Latvijas Banka". Vēršam uzmanību, ka arī citos OCTA likuma pantos nepieciešami šāda veida precizējumi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosaukuma maiņu.
OCTA likuma 47. prim panta ceturto daļu nepieciešams precizēt (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju), jo jebkura apdrošinātāja pienākuma nepildīšana nevar būt par pamatu apdrošinātāja izslēgšanai no LTAB. 

OCTA likuma 47. prim panta otro daļu nepieciešams izteikt šādā redakcijā:
"(2) Ja apdrošināšanas sabiedrība ir iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu un dokumentus un veikusi iemaksu Garantijas fondā normatīvajos katos noteiktajā kārtībā, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par apdrošināšanas sabiedrības uzņemšanu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā."

"(4) Ja apdrošināšanas sabiedrība atkārtoti nepilda šā likuma 17.panta piektajā daļā minētos pienākumus vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nodara būtisku kaitējumu, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdei ir tiesības pieņemt lēmumu par apdrošināšanas sabiedrības izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja."
 

Līdzīgi kā Noguldījumu garantiju likuma 21.panta redakcijā, kas spēkā ar 01.01.2023. (https://www.vestnesis.lv/op/2021/193.19), arī OCTA likumā jāparedz valsts budžeta līdzekļu pieejamība  Garantijas fonda līdzekļu nepietiekamības gadījumā, ja LTAB nesaņem piedāvājumus aizdot apdrošināšanas atlīdzības izmaksām  no Garantijas fonda nepieciešamo trūkstošo summu vai konstatē, ka izteiktie piedāvājumi nenodrošina Garantijas fonda interesēm labvēlīgāko un ekonomiskāko risinājumu, vai nesaņem aizdevumu citu pamatotu apstākļu dēļ, tad LTAB būtu jāinformē FM  par Garantijas fondā esošo līdzekļu nepietiekamību un nepieciešamās summas aizņemšanās būtu jāīsteno no valsts budžeta līdzekļiem. 

 

-

Pārejas noteikumus nepieciešams precizēt:
1)  27.punktā jānosaka 12 mēnešu termiņš paredzēto 6 mēnešu termiņu vietā, lai izstrādātus jaunus Ministru kabineta noteikumus tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā,
2) 28.punktā jāparedz, ka grozījumi šā likuma 37. panta piektajā daļā stājas spēkā 12 mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās,
3) 29. un 30.punkts precizējams, ievērojot to, ka vispirms ir  jābūt izstrādātai kārtībai, kas minēta  OCTA likuma 47.panta trešajā daļā, un tikai tad var veikt atbilstības izvērtējumu. Turklāt ir jābūt arī apstiprinātiem LTAB statūtiem jaunā redakcijā.

 

-

LTAB sniegs iebildumus par anotāciju papildus jau tiem LTAB iebildumiem, kas izteikti par likumprojektu (atsevišķajā dokumentā). LTAB savos iebildumos par anotāciju nekoncentrēsies uz tiem iebildumiem, kas detalizēti aprakstīti pašā likumprojketā pie attiecīgajiem pantiem.

-

Par likumprojekta 4.pantu - anotācijas sadaļas "Problēmas apraksts" pirmo rindkopu nepieciešams papildināt ar šādu teikumu "Šobrīd netiek arī paredzēta transportlīdzekļa atkārtotas evakuācijas izdevumu atlīdzināšana, ja uzreiz ceļu satiksmes negadījumā bojāto transportlīdzekli nebija iespējams nogādāt līdz transportlīdzekļa remonta vietai. Ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem tiek paredzēta arī šādu izdevumu atlīdzināšana.".

Par likumprojekta 5.pantu - anotācijas sadaļā "Problēmas apraksts":
1)  izslēgt šādu teikumu "Laika periodā no 2017.gada līdz 2019.gadam vidēji katru gadu ir bijuši ne vairāk kā divi gadījumi, kad persona pārsūdzējusi tiesā LTAB lēmumu sertificēšanas jomā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.", jo Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nav zināms neviens tāds gadījums, kad pārsūdzēšana būtu nonākusi tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
2)  izslēgt pēdējo rindkopu (Pašlaik OCTA likuma 37.panta piektajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam, kā arī Noteikumu Nr.251 saturs neatbilst Satversmes tiesas paustajām atziņām (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr.2017-33-03 14.punktu, Satversmes tiesas 2017.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.2016-23-03 16.punktu un Satversmes tiesas 2012.gada 2.maija sprieduma lietā Nr.2011-17-03 13.3.apakšpunktu) vai attiecīgi konkretizēt, kādām Satversmes tiesas atziņām spēkā esošā OCTA likuma 37.panta piektā daļa ir neatbilstoša. 

Par likumprojekta 6.pantu - anotācijas sadaļā "Problēmas apraksts" nepieciešams precizēt pēdējos 2 teikumus (t.i., nepieciešams precizēt šos teikumus - Līdz ar to citur OCTA likumā, kur minēti LTAB lēmumi, nav nepieciešams norādīt, vai attiecīgais lēmums ir vai nav administratīvais akts. Vēršam uzmanību, ka OCTA likuma 39.panta pirmajā un piektajā daļā minētie LTAB lēmumi nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem.), jo pēc būtības FM vajadzētu anotācijā skaidri norādīt, kuros jautājumos valsts deleģējuma jomā tā grib atkāpties no vispārējās jurisdikcijas principa un tiesiskuma kontroli nodot vispārējās jurisdikcijas tiesai, proti,  anotācijā skaidri būtu jānorāda, ka OCTA likuma  39. panta pirmajā un piektajā daļā minētajā gadījumā notiek atkāpšanās no LTAB pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un ka šie lēmumi strīdus gadījumā tiesiskuma kontrolei nododami vispārējās jurisdikcijas tiesai. OCTA likumā skaidri nenosakot šo atkāpšanos (arī citos gadījumos, kad LTAB pieņem lēmumu), attiecīgi visi pārējie deleģējuma ietvaros LTAB pieņemtie lēmumi būs uzskatāmi par pārvaldes lēmumiem vai administratīvajiem aktiem. Ja likumdevēja mērķis ir atkāpties no lēmumu jeb administratīvo aktu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un biedrības publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli nodot vispārējās jurisdikcijas tiesai, tam skaidri būtu jābūt noteiktam normatīvajos aktos, jo biedrība atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmajai daļai ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā. Publisko tiesību jomā, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība darbojas tikai normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos. Tas nozīmē, ka ir jānošķir biedrības kā iestādes Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē darbība publisko tiesību jomā no biedrības darbības privāto tiesību jomā, līdz ar to ir jānošķir arī privāto un publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība (detalizētāk par šo lūdzu skatīt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 1.februāra lēmumu lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022).

Par likumprojekta 7.pantu - anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" pirmspēdējo rindkopu nepieciešams precizēt, jo FM var veikt uzraudzību pār valsts deleģētā uzdevuma izpildi. Sadaļas pēdējo teikumu nepieciešams izteikt šādā redakcijā "Pēc šo OCTA likuma grozījumu pieņemšanas LTAB pārskatīts savus Statūtus un veiks nepieciešamās izmaiņas". FM nepiemīt tiesu vara,  kā arī FM nevar atzīt kādu no LTAB Statūtu normām par neatbilstošām likumam, jo FM nevar iejaukties biedrības darbībā. 

Par likumprojekta 8.pantu  - anotācijas sadaļas "Risinājuma apraksts"  pirmo teikumu (t.i., šo teikumu "Latvijas Republikas kā Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt nacionālā Zaļās kartes biroja darbību, kura pienākums ir kompensēt zaudējumus, ko ārvalstīs nodarījuši Latvijas Republikā reģistrēti transportlīdzekļi, un izmaksāt kompensāciju par zaudējumiem, ko Latvijas Republikā nodarījuši ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi.") nepieciešams izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Zaļās kartes biroja pienākums ir:
1) kārtot prasības, kad ceļu satiksmes negadījums (CSNg) ir noticis Latvijā un zaudējumus CSNg nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir citas valsts reģistrācijas numura zīme, un prasība jāregulē saskaņā ar OCTA likumu un Zaļās kartes (ZK) sistēmas Biroju padomes (Council of Bureaux) Iekšējās kārtības noteikumiem (Internal Regulations)  pamatā tajos gadījumos, ja citas ZK dalībvalsts apdrošinātājs nav iecēlis korespondentu (prasību kārtošanas pārstāvi) prasību kārtošanai Latvijā,
2) sniegt informāciju par atbildīgo apdrošinātāju vai nodrošināt garantiju atlīdzību izmaksām tajos gadījumos, kad CSNg noticis citā ZK dalībvalstī un zaudējumus nodarījis LR reģistrēts transportlīdzeklis un atlīdzības izmaksa no apdrošinātāja, kas sniedz OCTA pakalpojumus LR, nav pieejama.". 

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. rekomendāciju (turpmāk – Rekomendācijas) 1. punkta (a) un (b) apakšpunkts paredz, ka zaļo karšu ieviešanai apdrošinātāji katrā valstī izveido centrālo organizāciju (biroju), kas saviem biedriem (apdrošinātājiem) izsniedz apdrošināšanas (zaļās) kartes, kuras ir derīgas vienā vai vairākās valstīs.

ES Direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk – Direktīva 2009/103/EK) 1. panta 3. punkts noteic, ka valsts apdrošinātāju apvienība ir profesionāla organizācija, kas izveidota saskaņā Rekomendācijām un apvieno apdrošināšanas sabiedrības, kurām valstī ir atļauts veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Direktīvas 2009/103/EK 1. panta 5. punkts definē, ka zaļā karte ir starptautiska apdrošināšanas apliecība, kas izdota valsts apdrošināšanas apvienības vārdā saskaņā ar Rekomendācijām.

No minētā izriet, ka atbilstoši Rekomendācijai un Direktīvai 2009/103/EK zaļās kartes sistēmas nacionālā biroja pienākumus var veikt tikai apdrošinātāju izveidota profesionālā organizācija. Savukārt, ja šo darbību uzskata par valsts pārvaldes uzdevumu, būtu jāatzīst, ka tas primāri “pierēķināms” valstij un apdrošināšanas apvienība to veic tikai izņēmuma kārtā, jo pašai Finanšu ministrijai to veikt nav lietderīgi. Zaļās kartes sistēmas nacionālajiem birojiem pamatā ir divas funkcijas (pienākumi):
1) izskatīt un nokārtot zaudējumu atlīdzības prasības, kas radušās no negadījumiem, kuros iesaistīti citu valstu transportlīdzekļi;
2) garantēt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas sertifikātus – zaļās kartes – ko izsniedz apdrošinātāji (The functions of the Green Card Bureaux. Website of the Council of Bureaux. Pieejams: https://www.cobx.org/index.php/article/45/gc-system-composed-green-card-bureaux-48-countries-participating-system).

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka, pirmkārt, valsts apdrošinātāju apvienība (nacionālais birojs) ir apdrošinātāju izveidota profesionālā organizācija (privāttiesību subjekts). Otrkārt, Zaļās kartes sistēmas nacionālo biroju funkcijas jeb pienākumus jāpilda tieši valsts apdrošinātāju apvienībām. Proti, starptautiskās tiesības paredz, ka Latvijas Republikas zaļās kartes sistēmas nacionālā biroja pienākumus jāpilda LTAB.

No Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) regulējuma izriet, ka valsts pārvaldes uzdevumus pamatā pilda valsts pārvaldes iestādes. Atbilstoši VPIL 40. panta pirmajai daļai, valsts pārvaldes uzdevumus var deleģēt privātpersonai, tikai tad, ja privātpersona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt no VPIL 41. panta pirmās daļas izriet, ka publiska persona var deleģēt tikai tādus pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst attiecīgās publiskās personas kompetencē.

Situācija, kad zaļās kartes sistēmas nacionālo biroju funkcijas pildītu valsts pārvaldes iestāde, nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Tādēļ valsts pārvaldes iestāde nevar pildīt zaļās kartes biroja pienākumus un, secīgi, šo pienākumu deleģēšana privātpersonai nav iespējama.

Ievērojot minēto, Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes locekļa un Latvijas Republikas Zaļās kartes sistēmas nacionālā biroja pienākumu pildīšana neietilpst valsts pārvaldes funkcijās un nav uzskatāma par deleģējumu privātpersonai.

Vienlaikus anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" pie  likumprojekta 8.panta:
1) izslēdzams šāds teikums "Līdz ar to var secināt, ka minētajiem dokumentiem pretrunā nav tāda kārtība, kur Zaļās kartes nacionālā biroja funkcijas pilda ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde." un attiecīgi precizējama visa rindkopa, jo nevienā ZK sistēmas dalībvalstīs ZK biroja funkcijas nepilda valsts pārvaldes iestāde, turklāt arī Direktīvā 2009/103/EK ir likts uzsvars tieši uz apdrošinātāju apvienību , t.i., minētās direktīvas 1.panta 3.punktā definēts, kas ir “valsts apdrošinātāju apvienība”, skaidrojot, ka tā ir profesionāla organizācija, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. ieteikumu un kas apvieno apdrošināšanas sabiedrības, kurām valstī ir atļauts veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Līdz ar to no šīs direktīvas definīcijas un tajā ietvertā tvēruma nevar izsecināt to, ka valsts apdrošinātāju apvienība  varētu būt kāda no valsts pārvaldes iestēdēm. Tāpat nav iedomājama situācija, ka valsts kādreiz varētu tirgot OCTA polises.
2) izslēdzama visa rindkopa, kas sākas ar šādu teikumu "Savukārt Vācijas Likuma par obligāto apdrošināšanu mehānisko transportlīdzekļu turētājiem (pieejams: https://www.gesetze-im-internet.de/pflvg/BJNR102130965.html) 13a.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka kompensācijas iestādes uzdevumu veikšanai izveido publisko tiesību iestādi".    Šī rindkopa nekādā veidā neatspoguļo Vācijas tiesisko regulējumu attiecībā uz Vācijas Zaļās kartes biroja darbošanos Zaļās kartes sistēmā. Atbilstošajā Vācijas regulējumā runa ir par kompensācijas institūciju Direktīvas 2009/103/EK izpratnē. Vēršam uzmanību, ka ir nošķirama Zaļās kartes sistēmas darbība no tās sistēmas, kuras izveidi paredz Direktīva 2009/103/EK.
3) rindkopā, kas sākas ar šādu teikumu "LTAB lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību cietušais var pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā to nosaka OCTA likuma 39.panta sestā daļa: “Trešā persona lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai izmaksas atteikumu var pārsūdzēt tiesā triju gadu laikā pēc tā pieņemšanas”,  izslēdzama atsauce uz Satversmes tiesas 2006.gada 14.marta spriedumu lietā Nr.2005-18-01, kur Satversmes tiesa atzinusi, kaut arī zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums pēc savām pazīmēm atzīstams par administratīvo aktu, tas nenozīmē, ka tā pārsūdzēšanas kārtība obligāti jānoteic Administratīvā procesa likuma normās.  Attiecībā uz LTAB lēmumiem par apdrošināšanas atlīdzību likumprojektā paredzēta atkāpšanās no LTAB pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu tiek arī turpmāk noteikts, ka šie lēmumi strīdus gadījumā tiesiskuma kontrolei nododami vispārējās jurisdikcijas tiesai.
4) izslēdzams šāds teikums "Nav konstatēts, ka pašlaik šo lēmumu administratīvais apstrīdēšanas ceļš ir pārāk īss vai mazāk efektīvs", jo šobrīd LTAB pieņemtie lēmumi tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā netiek apstrīdēti adm.proces. kārtībā.

Par likumprojekta 9.pantu - anotācijas sadaļas "Risinājuma apraksts" rindkopā, kas sākas ar teikumu "Izvērtējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrās daļas regulējumu kontekstā ar pašlaik OCTA likumā ietverto LTAB kompetenci, pienākumiem un tiesībām, secināms, ka likumdevējs ar mērķi valstī nodrošināt OCTA sistēmas sekmīgu darbību LTAB ir deleģējis atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus ar ārējo normatīvo aktu.", jāliek piebilde, ka šādi secinājumi izriet no Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta  2022.gada 1.februāra lēmuma lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022. 
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka VPIL ir noteiktas prasības attiecībā uz  valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma priekšmetu. VPIL noteikts, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un ka, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona (VPIL 41.panta pirmā daļa).  Šobrīd nevienā ārējā normatīvajā aktā nav atrunāta FM kompetence OCTA jomā.  Līdz ar to nav saprotams, kā var deleģēt likumprojektā paredzētos valsts pārvaldes uzdevumus. Tas, ka FM ir atbildīga par OCTA politikas veidošanu, vēl nenozīmē to, ka no šīs politikas būtu izsecināmi FM uzdevumi OCTA jomā. Tā kā šī likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz LTAB-am deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, tad vienlaikus jāsakārto šie citi jautājumi, kas šobrīd ir atvērti un nenoregulēti, un bez kuru sakārtošanas nav iespējama likumprojekta tālākā virzība.

Par likumprojekta 11.pantu -  no anotācijas sadaļas "Risinājuma apraksts":
1) otrās rindkopas izslēdzams šis teikums  "Ir nepieciešams uzsvērt, ka nevainojamas reputācijas prasības nevar ierobežot tikai ar sodāmības neesības kritēriju, jo praksē pastāv daudz citu apstākļu, kas nav savienojami ar LTAB valdes locekļa pienākumu pildīšanu un kuru izsmeļošu uzskaitījumu nav iespējams sniegt.", visām uz LTAB valdes locekli attiecināmajām prasībām ir jābūt noteiktām OCTA likumā.
2) precizējama rindkopa, kas sākas ar šādu teikumu "Likumprojekts paredz, ka LTAB izstrādā prasības LTAB valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai un saskaņo tās ar Finanšu ministriju.", konkretizējot, ka LTAB valdes loceklim izvirzītajām prasībām ir jābūt noteiktām ārējām normatīvajā aktā un nevis iekšējā dokumentā.  Satversmes tiesa ir izveidojusi izvērstu tiesu praksi par Satversmes 106. pantā noteikto nodarbošanās brīvības ierobežošanu ar likumu. 
3) jāizslēdz atsauce uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tagad Latvijas Bankas) 2020.gada 3.novembra normatīviem noteikumiem Nr.208 “Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi”, jo tie nav attiecināmi uz LTAB, turklāt šādu noteikumu izdošanu paredz ārējs normatīvs akts - Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 53.panta sestā daļa, kurā noteikts, ka Latvijas Banka nosaka minimālās prasības attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi un darbību.  LTAB gadījumā to regulē Biedrību un nodibinājumu likums, gan OCTA likums, kur noteikta LTAB valdes un kopsapulces kompetence.
4) precizējama rindkopa, kas sākas ar šādu tekstu "LTAB valdes locekļu pilnvaru termiņš tiek noteikts LTAB statūtos. Gadījumos, kad valdes loceklis pēc iepriekšējā pilnvaru termiņa vēlas pretendēt uz nākamo pilnvaru termiņu, tā atbilstības novērtēšana valdes locekļa amatam noteiktajām prasībām tiek veikta atkārtoti. "Šis būtu likuma regulējuma un nevis anotācijas jautājums.
4) precizējama rindkopa, kas sākas ar šādu tekstu "Likumprojektā paredzētais risinājums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo sabiedrība sagaida zināmu uzticības un drošuma līmeni attiecībās ar LTAB, un regulējums nosaka pazīmes, kuras neatbilst sabiedrības uzticībai. Persona, kura pilda LTAB valdes locekļa pienākumus,  rīkojas ar LTAB finanšu līdzekļiem un pieņem lēmumus, kas nepieciešami LTAB uzdevumu izpildei (piemēram, lēmumus par izmaksājamās zaudējumu atlīdzības apmēru no Garantijas fonda)."  No šī teksta nav saprotams,  par kuriem finanšu līdzekļiem šeit ir runa.  Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam līdzekļi LTAB darbības nodrošināšanai ir nošķirti no  Garantijas fonda līdzekļiem. Tāpat būtu precizējams teikums, kur pieminēta p​​​​rojektā paredzētā regulējuma galvenais mērķis. Šo teikumu nepieciešams izteikt šādā redakcijā: "Projektā paredzētā regulējuma galvenais mērķis ir ne tikai mazināt iespējamos finanšu noziegumus vispār, bet veicināt uzticību OCTA sistēmai, kuras darbību nodrošina LTAB, un nepieļaut noziegumu rašanās iespēju pašā LTAB.", jo pretējā gadījumā anotācijā tiek sniegta maldinoša informācija par LTAB. Šobrīd neviena valsts institūcija, Garantijas fonda uzraugi  līdz šim nav konstatējuši pārkāpumus, kas būtu izpaudušies kā finanšu noziegumi LTAB darbībā. 

 

-

LTAB iebildumi par citiem anotācijas punktiem:
1) anotācijas sadaļas 2.3.punktā "Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums"  norādīts, ka "Prognozējams, ka kopējās administratīvās izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas un apstrādes pienākumi saistībā ar LTAB uzdevumu izpildi, pārvaldes institūciju darbību un tās lēmumu pieņemšanas procedūru, nepārsniegs 2000 euro gadā.". Atkārtoti norādām, ka nav saprotams, kā veidojas šīs izmaksas. Turklāt, šobrīd, nezinot, kāda būs gala redakcija OCTA likuma 44.panta otrajai daļai par LTAB deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, nav iespējams aprēķināt prognozētās papildu izmaksas, kas radīsies LTAB un OCTA apdrošinātājiem, praksē piemērojot jauno OCTA regulējumu.  Šobrīd anotācijā norādīts, ka projekts neietekmē apdrošinātājus, kuriem ir tiesības sniegt OCTA pakalpojumus Latvijā. Vēršam uzmanību, ja pieaugs LTAB administratīvās izmaksas, tas attiecīgi ietekmēs OCTA apdrošinātājus, kā arī  pastarpināti apdrošinājuma ņēmējus, jo OCTA apdrošinātāji ir tie, kas  nodrošina līdzekļus LTAB darbības nodrošināšanai (no OCTA apdrošināšanas prēmijām) atbilstoši OCTA likuma 17.panta piektās daļas 3.punktam.

2) anotācijas sadaļas 3.punktā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" nepieciešams skaidrot, kādu ietekmi uz valsts budžetu var atstāt OCTA Garantijas fonda līdzekļu nepietiekamība. Līdzīgi kā Noguldījumu garantiju likuma 21.panta redakcijā, kas spēkā ar 01.01.2023. (https://www.vestnesis.lv/op/2021/193.19), arī OCTA likumā jāparedz valsts budžeta līdzekļu pieejamība  Garantijas fonda līdzekļu nepietiekamības gadījumā, ja LTAB nesaņem piedāvājumus aizdot apdrošināšanas atlīdzības izmaksām  no Garantijas fonda nepieciešamo trūkstošo summu vai konstatē, ka izteiktie piedāvājumi nenodrošina Garantijas fonda interesēm labvēlīgāko un ekonomiskāko risinājumu, vai nesaņem aizdevumu citu pamatotu apstākļu dēļ, tad LTAB būtu jāinformē FM  par Garantijas fondā esošo līdzekļu nepietiekamību un nepieciešamās summas aizņemšanās būtu jāīsteno no valsts budžeta līdzekļiem. 

3) anotācijas sadaļas 4.1.punkts "Saistītie tiesību aktu projekti"  papildināms, norādot, ka grozījumi ir nepieciešami arī šādos tiesību aktos:
a) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.801 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību", lai šajos noteikumos atrunātu datu apmaiņas kārtību ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kura OCTA apdrošinātājiem un LTAB sniegs lēmuma par invaliditāti un ekspertīzes akta atvasinājumu .

b) Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumos Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība", precizējot FKTK nosaukuma maiņu, kā arī atrunājot iespēju  Garantijas fondam aizņemties trūkstošos līdzekļus.

c) Maksātnespējas likuma 73.pantā, paredzot, ja kreditora pieteikums iesniegts Maksātnespējas likuma panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā termiņā, tad kreditoram ir tiesības līdz dienai, kad Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, precizēt kreditora prasījumu gadījumā, ja no kreditora rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ, nemainoties kreditora prasījuma pamatojumam, ir mainījies kreditora prasījuma apmērs. Pēc šā termiņa iestājas noilgums un kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku - attiecīgi grozījumi jau iesniegti Saeimā (Nr.25/Lp14).

4) anotācijas sadaļas 6.4.punkts "Cita informācija"  precizējams, precizējot šo apgalvojumu "Jautājums par likumprojekta izstrādi ir ticis izskatīts un konceptuāli atbalstīts Finanšu ministrijas 2020.gada 28.janvāra sanāksmē ar LTAB un FKTK.", jo šobrīd likumprojektā piedāvātie OCTA likuma grozījumi būtiski atšķiras no tā likumprojekta, kas tika virzīts 2020.gadā.  Sarunās ar FM, FKTK un Tieslietu ministriju tika panākta konceptuāla vienošanās par to, ka no esošajiem LTAB uzdevumiem, kas šobrīd norādīti OCTA likumā, kā valsts deleģētais uzdevums var būt tikai un vienīgi tehnisko ekspertu sertificēšana un administratīvo aktu izdošana tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā. Vēlāk atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 1.februāra lēmumā lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022 sniegtajai interpretācijai, tika noskaidrots, ka LTAB, uzņemot  un izslēdzot jaunu biedru, darbojas publisko tiesību jomā.  Līdz ar to lūdzam precīzi atspoguļot  vēsturisko likumprojekta izstrādes gaitu un precīzi norādīt LTAB viedokli - LTAB piekrīt, ka LTAB ir biedrība, kas darbojas ne tikai privāto tiesību jomā, bet arī publisko tiesību jomā (šeit var minēt LTAB darbošanos tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā, kā arī LTAB darbības, uzņemot biedrībā jaunu biedru un izslēdzot LTAB biedru).  Pārējie no OCTA likuma spēkā esošās redakcijas izrietošie LTAB uzdevumi uzskatāmi par LTAB darbību privāto tiesību jomā līdzīgi kā privāto tiesību jomā darbojas OCTA apdrošinātāji, neskatoties uz to, ka OCTA apdrošināšana ar likumu ir noteikta kā obligāts apdrošināšanas veids (piemēram, apdrošināšanas atlīdzības izmaksa CSNg cietušajām personām no Garantijas fonda, līdzīgi kā to dara OCTA apdrošinātāji, u.c.).

5) anotācijas sadaļas 7.4.punktā "Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru" norādīts, ka likumprojekts neatstāj nekādu ietekmi. Lūdzam precizēt šo punktu,  attiecīgi anotācijā paskaidrot šīs ietekmes esamību/neesamību, ievērojot to, ka ar likumprojektu būtiski tiek mainīti LTAB darbības līdzšinējie principi, kas vienlaikus paredz arī saistības FM kā LTAB pārraugošajai institūcijai, ja vien ārējos normatīvajos aktos tiek atrunāta FM kompetence OCTA jomā. 
 

-