Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu” (26-TA-1790). LTRK uzsver, ka faktiski identisku priekšlikumu atkārtota virzīšana, kurus Latvijas Republikas Saeima pēc plašām diskusijām par Imigrācijas likumu 2026. gada jūnijā jau ir noraidījusi, piemēram, priekšlikuma aizliegt trešo valstu pilsoņiem veikt saimniecisko darbību (priekšlikums (8.)2.), ir neproduktīva un neatbilst labas politikas veidošanas principiem.
            LTRK atkārtoti uzsver, ka kategoriski noraida ierosināto aizliegumu trešo valstu pilsoņiem veikt saimniecisko darbību (būt "pašnodarbinātiem"), jo šāds priekšlikums būtiski negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un ir nepropiorcionāls imigrācijas mērķu sasniegšanai. Šo viedokli LTRK jau aktīvi aizstāvēja Saeimas diskusiju laikā par minēto Imigrācijas likumu.
            LTRK norāda, ka uztur iepriekš sniegto pozīciju un papildus izsaka šādus priekšlikumus.

            Par nodarbinātības kvotām un ģimenes apvienošanu

            LTRK ieskatā, nosakot trešo valstu pilsoņu nodarbinātības kvotas, kvotā nebūtu iekļaujami ārvalstnieki, kuri Latvijā uzturas ģimenes apvienošanas rezultātā un kuriem jau ir tiesības uz nodarbinātību. Šo personu ieceļošanas pamats nav nodarbinātība. Arī informatīvajā ziņojumā, raksturojot Igaunijas kvotu sistēmu, norādīts, ka no kvotas ir izslēgtas personas, kuras ieceļo ģimenes apvienošanas nolūkā. Vienlaikus LTRK aicina sabiedrības drošības un kontrolētas migrācijas interesēs pārskatīt ģimenes apvienošanas kārtību. Pašreizējais regulējums ļauj ārvalstniekam pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas nekavējoties uzsākt ģimenes apvienošanas procesu, tādējādi viena nodarbinātības nolūkā izsniegta uzturēšanās atļauja var radīt pamatu vairāku papildu trešo valstu pilsoņu ieceļošanai. Darbinieks kurš patstāvīgi ir nodarbināts darbā ar ļoti mazu varbūtību rada sabiedrības drošības riskus, bet vāji kontrolēta ģimeņu apvienošana gan šos riskus būtiski palielina. Konkrētajam ģimenes loceklim nav pienākums strādāt, lai saglabātu uzturēšanās tiesības Latvijā.
            LTRK aicina izvērtēt minimāla uzturēšanās un faktiskas nodarbinātības perioda noteikšanu pirms ģimenes apvienošanas tiesību izmantošanas. Šāds regulējums būtu veidojams samērīgi un ievērojot tiesības uz ģimenes dzīvi, vienlaikus nodrošinot, ka ģimenes apvienošana nekļūst par nekontrolētu papildu migrācijas kanālu un netiek izmantota nodarbinātības migrācijai noteikto ierobežojumu apiešanai.

            Par darba devēja informēšanu vīzas izsniegšanas procesā

            LTRK aicina nodrošināt darba devējam informāciju par nodarbinātības nolūkā uzaicināta ārvalstnieka vīzas saņemšanas procesa statusu, ja vīzas pieteikums tiek iesniegts uz konkrētā darba devēja apstiprināta ielūguma pamata.
            Pašlaik darba devējam nav iespējas pārliecināties, vai ārvalstnieks ir pieteicies vīzas saņemšanai, vai pieteikums ir izskatīšanā un vai pieņemts lēmums par vīzas izsniegšanu vai atteikumu. Praksē tas rada iespēju negodprātīgiem ārvalstniekiem maldināt darba devēju par procesa gaitu, tostarp situācijās, kad persona faktiski jau ir ieceļojusi ES.
            LTRK ieskatā darba devējam kā uzaicinātājam, uz kura ielūguma pamata tiek pieprasīta nodarbinātības vīza, būtu jānodrošina piekļuve vismaz procesa pamatinformācijai – pieteikuma iesniegšanas faktam un datumam, tā izskatīšanas statusam un gala lēmumam. Šāda informācijas pieejamība stiprinātu arī paša darba devēja spēju izpildīt tam noteiktos pienākumus un mazinātu nodarbinātības migrācijas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas riskus.

            Par par ārvalstu darbinieku darba devēja maiņas ierobežošanu

            LTRK ieskatā, pilnveidojot ārvalstnieku nodarbināšanas regulējumu, nepieciešams vērtēt ne tikai darba devēju un starpnieku darbības ierobežojumus, bet arī pasākumus, kas mazinātu ārvalstu darbinieku negodprātīgu rīcību un nodrošinātu līdzsvaru starp darba devēja un darbinieka interesēm.
            Ārvalstu darbinieka piesaiste no trešās valsts darba devējam rada būtiskas izmaksas un administratīvo slogu. Darba devējs veic darbinieku atlasi, dokumentu sagatavošanu, organizē ar ieceļošanu un uzturēšanos saistītos procesus, nereti sedz transporta, izmitināšanas un citas izmaksas, kā arī iegulda resursus darbinieka apmācībā un integrācijā darba vidē.
            Praksē vienlaikus ir sastopamas situācijas, kad ārvalstnieks sākotnējo darba devēju izmanto galvenokārt kā līdzekli likumīgai ieceļošanai Latvijā un Eiropas Savienībā, bet jau neilgi pēc ierašanās uzsāk cita darba devēja meklējumus. Šādā situācijā sākotnējais darba devējs faktiski sedz ārvalstnieka piesaistes un ieceļošanas izmaksas, savukārt cits darba devējs iegūst jau Latvijā esošu un nodarbināšanai pieejamu darbinieku, pats neveicot sākotnējos ieguldījumus.
            LTRK uzskata, ka ārvalstnieku nodarbināšanas regulējuma problēmas nav pamatoti vērtēt tikai no darba devēju iespējamās negodprātīgas rīcības perspektīvas. Regulējumam jāņem vērā arī ārvalstu darbinieku iespējama sistēmas ļaunprātīga izmantošana.
            Tādēļ LTRK aicina izvērtēt iespēju Latvijā ieviest sešu mēnešu sākotnējo periodu, kurā trešās valsts pilsonim pēc ieceļošanas nodarbinātības nolūkā darba devēja maiņa būtu ierobežota.
            Vienlaikus šādam ierobežojumam jāparedz pamatoti izņēmumi, piemēram, ja darba devējs nepilda darba līguma saistības, nenodrošina nolīgto darba samaksu, pārkāpj darba tiesību vai nodarbinātības prasības, izbeidz saimniecisko darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ darba attiecību turpināšana nav iespējama vai būtu nesamērīga. Šāda pieeja nodrošinātu taisnīgāku interešu līdzsvaru turklāt būtiski mazinātu administratīvo slogu imigrācijas procesā.

            Par  starpniekfirmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā

            Atsaucoties uz priekšlikumu (8.)7., LTRK atbalsta nepieciešamību ierobežot negodprātīgu starpniekfirmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā, mazinātu iespējamu normatīvo aktu apiešanu un nodrošinātu godīgu konkurenci darba tirgū.
            Vienlaikus LTRK neatbalsta priekšlikumu izvērtēt iespēju starpniekfirmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā atļaut tikai “zaļā koridora” uzņēmumiem, ja ar starpniekfirmām saprotam licencētus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma veicējus. Šāds ierobežojums pats par sevi nav tieši saistīts ar mērķi novērst negodprātīgu uzņēmumu darbību un var radīt nepamatotu konkurences ierobežojumu, izslēdzot no ārvalstu darbaspēka piesaistes arī tādus uzņēmumus, kuri darbojas godprātīgi, pilda nodokļu un darba tiesību prasības.
            LTRK ieskatā regulējumam jābūt vērstam uz konkrētu risku un negodprātīgas rīcības ierobežošanu, nevis uz uzņēmumu loka administratīvu sašaurināšanu pēc kritērija, kas pats par sevi neapliecina uzņēmuma spēju godprātīgi nodarbināt ārvalstniekus.

            Par trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaites sistēmu

            LTRK norāda, ka priekšlikums (8.)3. rada risku izveidot dublējošas uzraudzības sistēmas, kur viena sistēma tiktu izmantota tikai trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaitei, savukārt otra sistēma aptvertu visas pārējās Latvijā nodarbinātās personas. Tāpat jānorāda, ka šī priekšlikuma ieviešana varētu prasīt tehnoloģiskus pielāgojumus no tirgus dalībnieku puses un radīt administratīvo slogu, kā arī papildu atbilstības izmaksas. Tādēļ jāprecizē pasākuma formulējumu, paredzot sadarbībā ar tirgus dalībniekiem izvērtēt iespēju izstrādāt sistēmu trešo valstu pilsoņu darba laika reģistrēšanai, lai novērtētu risinājuma praktisko īstenojamību, izmaksas un ieviešanas termiņus. Vienlaikus nepieciešams precizēt, vai regulējums attiektos tikai uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vai arī uz pašnodarbinātību kopumā, ņemot vērā, ka pašlaik nav pienākuma sistemātiski uzraudzīt un ziņot par pašnodarbināto darba laiku. Vienlaikus nav skaidrs, kā sistēma būtu piemērojama pašnodarbinātības un platformu darba gadījumā, kad persona pati nosaka savu darba laiku. Tādēļ pirms šāda risinājuma ieviešanas nepieciešams izvērtēt tā praktisko īstenojamību un samērīgumu.

            Par priekšlikumiem trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības regulējumā

            Atsaucoties uz (8.)2. punktu, LTRK norāda, ka vispārējs aizliegums trešo valstu valstspiederīgajiem ar termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātām personām būtu nesamērīgs, tādēļ tā vietā nepieciešami mērķēti kontroles un uzraudzības risinājumi.
            Atsaucoties uz (9.)8. punktu LTRK norāda, ka platformām nevajadzētu noteikt vispārīgu atbildību par pašnodarbinātu personu individuāliem pārkāpumiem, jo pašnodarbinātās personas pašas ir atbildīgas par savas darbības un normatīvo prasību ievērošanu, savukārt platformas atbildībai būtu jāattiecas tikai uz tās pašas rīcību vai bezdarbību.
           Kopumā LTRK atbalsta mērķi pilnveidot imigrācijas tiesisko regulējumu un stiprināt valsts kontroles kapacitāti, tomēr LTRK aicina Iekšlietu ministriju izvērtēt piedāvāto pasākumu nepieciešamību un samērīgumu, priekšroku dodot mērķētiem, datos balstītiem risinājumiem

-