Atzinums

Izskatījusi precizēto projekta 12. pantu Tieslietu ministrija secina, ka 24.03.2025. atzinumā minētais iebildums nav ņemts vērā. 

1. Tieslietu ministrijas ieskatā joprojām nav norobežota kontrole un administratīvā pārkāpuma process.

Lūdzam precizēt projekta 12. pantu atbilstošu Tieslietu ministrijas 08.11.2024. un 24.03.2025. atzinumā norādītajam iebildumam. Atkārtoti norādām, ka ir nepieciešams strikti norobežot administratīvā pārkāpuma procesu un kontroli.

2. Izziņā norādīts: "Arī lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu, iestādei ir jāiegūst noteikts informācijas kopums par pārkāpuma esamību, jo tikai uz privātpersonas ziņojuma vai amatpersonas aizdomu pamata procesu uzsākt nav pieļaujams." Šādam apgalvojumam nevar piekrist. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas slieksnis ir pavisam zems, proti, pietiek vien ar ziņām par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Tām nav jābūt pierādītām vai īpaši pārbaudītām pirms tam. Pilnībā pietiek, piemēram, ar privātpersonas iesniegumu, kurā ietvertas šādas ziņas. Tieši administratīvā pārkāpuma process ir paredzēts tam, lai iegūtu visas nepieciešamās ziņas (pierādījumus) par pārkāpuma esību, tostarp, lai tiesiski iekļūtu personas īpašumā (Administratīvās atbildības likuma 110. pants).

Nav pieļaujama situācija, ka amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu, un process tiek uzsākts tikai tad, kad lieta faktiski jau ir izmeklēta. Lai lemtu par procesa uzsākšanu, pietiek saņemt ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Šīm ziņām nav jābūt pierādītām. Ziņas ir pierādāmas, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu un izmantojot likumā minētos pierādīšanas līdzekļus (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 382. lpp.).

3. Likuma 21. panta pirmā daļa šķietami norāda, ka tas attiecas tikai uz kontroles pasākumiem ("veicot vides valsts kontroli"). Spēkā esošajā redakcijā ietvertais priekšnoteikums "ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem" liecina, ka tas jau attiecas uz gadījumiem, kad būtu veicams administratīvā pārkāpuma process (vismaz tad, ja ir noteikta administratīvā atbildība par attiecīgu pārkāpumu). Projektā šī norma ir precizēta, lai gan tiesību saturs kopumā anotācijā nav analizēts un skaidrots. Turklāt anotācijā joprojām ir sastopamas norādes par pamatotu aizdomu nepieciešamību.

Ir skaidrs, ka iekļūt īpašumā inspektors nevar, ja privātpersona tam nepiekrīt. Turklāt kontroles laikā tiesību apjoms nevar būt plašāks kā tas ir administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā. Tas pats atteicas uz citiem pasākumiem, ne tikai iekļūšanu īpašumā.

Anotācijā norādīts, ka "VVD nolikumā paredzēts iekļautas tiesību normas, kas detalizētāk regulēs to, kādiem mērķiem un kādos gadījumos var tikt izmantota videonovērošana". No projekta teksta šādas tiesības neizriet. Pilnvarojumā minētā "kārtība" neietver gadījumus, kad var izmantot videonovērošanu. Turklāt gadījumiem un citiem videonovērošanas priekšnoteikumiem kontroles pasākumos arī būtu jābūt noteiktiem likumā. Papildus tam VVD nolikums kā iestādes struktūru un darba organizāciju regulējošs normatīvais akts nebūtu piemērots, lai tajā ietvertu kontroles pasākumu īstenošanas kārtību vai tamlīdzīgus jautājumus, pat ja konkrētajā gadījumā tam ir pieļaujams pilnvarot Ministru kabinetu.

Likuma 21. panta pirmās daļas 8. punktā minētās tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu neattiecas uz kontroli. Sodīšana un kontrole ir pilnībā atšķirīgi un norobežojami pasākumi. Šāds regulējums ir izslēdzams. Kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā noteic tās normas, kur ir regulēta administratīvā atbildība.
 

-

Ievērojot, ka Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma ir valsts informācijas sistēma, lūdzam izvērtēt kurā ārējā tiesību aktā atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1¹. daļas 1. un 2. punktam ir noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma, kā arī  sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai. Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1². daļai valsts informācijas sistēmas pārzini, sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai sistēmā iekļautajai informācijai regulē Ministra kibineta noteikumi.

 

-

Tieslietu ministrijas 24.03.2025. atzinumā minētais iebildums nav ņemts vērā. 

Atkārtoti lūdzam pārskatīt pantā ietverto regulējumu. Projekta autori norāda, ka "līdzīgs regulējums jau ir iekļauts spēkā esošajos normatīvajos aktos, t. i., Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5. panta sestās daļas 3. punktā. [..] Tādējādi iebildums netika ņemts vērā, lai nodrošinātu AM vienlīdzīgu pieeju regulējuma piemērošanā".

Tam, ka spēkā esošajā regulējumā ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav izšķirošas  nozīmes.  Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).

Lūdzam ņemt vērā Tieslietu ministrijas iebildumus un attiecīgi precizēt panta redakciju pēc būtības. 

 

-

Anotācijā ietverams administratīvās atbildības regulējuma pilnvērtīgs skaidrojums, tostarp par iespējamu atteikšanos no administratīvās atbildības par vides piesārņošanu.

1. Iepriekš projektā bija paredzēta administratīvā atbildība par vides piesārņošanu. Šobrīd izziņā norādīts, ka "ņemot vērā TM norādītos argumentus, KEM ir pieņēmis lēmumu no šī likumprojekta svītrot regulējumu par administratīvo atbildību vides piesārņošanas gadījumā". Minētais skaidrojums neatklāj, vai šobrīd ir paredzēts vispār atteikties no šādas vispārīgas administratīvās atbildības par vides piesārņošanu (piemēram, varbūt to plānots ietvert kādā citā likumā vai izmantot nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus ietekmēšanas līdzekļus). Ja ir paredzēts atteikties no šāda administratīvā pārkāpuma, tad vēlams skaidrojums, kā šādas situācijas risinās turpmāk.

2. Anotācijā ietverams pilnvērtīgs administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, lai arī paredzētā administratīvā atbildība ir pārņemta no likuma "Par piesārņojumu" 57. panta. Tāpat atkārtoti izvērtējamas un detalizēti raksturojamas projektā paredzētā pārkāpuma pazīmes, tostarp kontekstā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (25-TA-459). Tā saturs vedina domāt, ka administratīvā atbildība attiecas arī uz izklaides vietu radīto troksni (mūzika, skaņu pastiprinošās iekārtas).

3. Vienlaikus aicinām projektā izmantot apzīmējumu "administratīvā pārkāpuma process", nevis "administratīvo pārkāpumu process" vai tamlīdzīgi.

-

Projekta 20. pants paredz izslēgt Likuma 41. pantu, savukārt iepriekšējā saskaņošanai atsūtītā projekta redakcija paredzēja Likuma 41. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Ievērojot minēto, aicinām precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, ņemot vērā to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir minēts, ka projekts paredz Likuma "41. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar citām vides zinātnē un vides izglītībā iesaistītajām ministrijām (..)" ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un citām vides zinātnē un vides izglītībā iesaistītajām ministrijām (..)”, vienlaikus precizējot, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija finansiāli nodrošina Vides zinātnes un izglītības padomes darbību."

-

Projektā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 19. un 20. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka abi Ministru kabineta noteikumi izdoti tikai uz likuma "Par piesārņojumu" normās paredzētā pilnvarojuma pamata, savukārt likumprojekta "Piesārņojošo darbību likums" pārejas noteikumu 1. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par piesārņojumu". Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Piesārņojošo darbību likums". No minētā izriet, ka konkrētie Ministru kabineta noteikumi, kuros projekts paredz izdarīt grozījumus, zaudēs spēku brīdī, kad spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu". Tādējādi ir jāparedz, ka jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi saskaņā ar attiecīgajām Likuma normām, nevis jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma "Par piesārņojumu", kurš zaudēs spēku, pamata. Ņemot vērā minēto, atkārtoti aicinām precizēt projektā ietverto Likuma pārejas noteikumu 19. un 20. punktu, paredzot, ka līdz 2026. gada 31. decembrim tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi un līdz to spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojami šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. Vienlaikus norādām, ka projekta izziņas 348. punktā ietvertā informācija nav aktuāla, ņemot vērā to, ka tajā minētais bija attiecināms uz normu, kas no likumprojekta "Oficiālo publikāciju likums" (Nr. 68/Lp11) izslēgta pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma.

-

Aicinām precizēt anotācijas 4.1. apakšsadaļā ietverto informāciju, ņemot vērā turpmāk minēto:
1) anotācijas 4.1.2. apakšsadaļu nepieciešams precizēt atbilstoši projekta 18. pantā ietvertajā Likuma 35.³ panta piektajā daļā paredzētajam;
2) anotācijas 4.1.6. apakšsadaļu nepieciešams precizēt, ņemot vērā to, ka projekta 18. pantā ietvertais Likuma 35.¹³ pants papildināts ar jaunu sesto daļu.

-