Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK), pārstāvot savus biedrus- ostās strādājošos uzņēmumus un to organizācijas, neatbalsta akcīzes nodokļa kāpumu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, līdz ar to neatbalsta šī likumprojekta tālāko virzību piedāvātajā redakcijā.
LDDK vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijas sagatavotie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026. gadam, kas paredz nodokļu palielinājumu, nopietni apdraud ostu nozares stabilitāti un tās ilgtspējīgu attīstību. Turklāt tādējādi tiek grauts tiesiskās paļāvības princips un iznīcināti investoru aprēķini par ieguldīto līdzekļu atdevi.  
LDDK uzskata, ka šāds priekšlikums ir sasteigts un nav izdiskutēts ar nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā dēļ, LDDK aicina Finanšu ministriju uz dialogu, lai diskusiju ceļā panāktu līdzsvarotu un visām pusēm pieņemamu risinājumu. Konsultāciju trūkums nopietni apdraud ekonomisko stabilitāti, turklāt Ministru kabinetā iesniegtais informatīvais ziņojums, mūsuprāt, ir aplams un maldinošs un var novest pie nekvalitatīva, apstrīdama normatīvā akta.
 
Bez tam LDDK vērš uzmanību, ka plānotais akcīzes nodokļa likmju dubultojums 2024. gadā un palielinājums par 500% 2026. gadā varētu izraisīt ostu nozares pilnīgu sabrukumu. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, sankcijas un citus ekonomiskos faktorus, šāds nodokļu palielinājums būs fatāls. LDDK ieskatā arī nav reāli iespējams atteikties no fosilo degvielu izmantošanas un pāriet uz atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas izmantošanas iekārtām tik īsā laika posmā, līdz 2026.gadam. Bez tam, uzņēmēji, kuri ir ieguldījuši līdzekļus brīvostu un SEZ teritorijās, balstoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, varētu saskarties ar investīciju atdeves problēmām, kas ir zemāka nekā gaidīts un saskaņota ar investoriem, t.sk. speciālām ekonomiskām zonām. Ir būtiski apzināties, ka nozare ir energo ietilpīga un, veicot aprēķinu, secināms, ka  šāds izmaksu kāpums nozarei ir nepanesams.  Degvielas izmaksas nozarei ir otra lielākā izmaksu pozīcija pēc darba spēka izmaksām.  Tādejādi nozare strauji zaudētu savu konkurētspēju un ir iespējams vairāku uzņēmumu maksātspējas risks.
Papildus minētajam, LDDK aicina valdību sniegt skaidru politisko redzējumu par brīvās zonas statusu un tās nozīmi Latvijas ekonomikā šobrīd un nākotnē. Sniegt arī skaidru pamatojumu paredzētajām izmaiņām. Šādas nesaskaņotas izmaiņas šobrīd draud ar Speciālo ekonomisko zonu sagraušanu, jo vairs nav skaidru ieguvumu, kāpēc uzņēmējiem būtu jāuzņemas papildus slogs, lai veiktu visas nepieciešamās darbības atbilstoši speciālo zonu regulējumam. LDDK vērš uzmanību, ka šāda  noteikumu maiņa pirms 2035.gada 31.decembra, kad paredzēta SEZ statusa maiņa, ir nepārprotams signāls investoriem par Latviju kā biznesam nedrošu un neprognozējamu valsti. Turklāt akcīzes nodokļa praktiski pieckārtīga palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās strādājošajiem uzņēmējiem ir klajā pretrunā  ar speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas būtību, kur nav pieļaujama komercsabiedrību tiesiskā stāvokļa pasliktināšana likuma grozījumu dēļ. Minētais apsvērums rada iespējamību uzņēmējiem savas likumiskās tiesības un intereses aizsargāt vēršoties ar  konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un iespējams arī Eiropas Savienības tiesā.
 

-