Atzinums

Lūgums pielikuma "OSP1.tabula" lapā sadaļu "20. Enerģētikas statistika" papildināt ar jaunām rindām:
1) “publiskā sektora enerģijas galapatēriņš”;
2) “publiskā sektora īpašumā esošo ēku platība (m²)”;
3) “atjaunoto publiskā sektora īpašumā esošo ēku platība (m²)”.
Visām minētajām rindām statistikas iestādi norādot "Centrālā statistikas pārvalde", publicēšanas periodiskumu - gads, "Datu iegūšanas veids un avoti" - aprēķini, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, un gadus - 2025., 2026. un 2027.
Uzskaitāmie dati nepieciešami Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) noteikto mērķu izpildē.

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) aicina atsākt sarunas ar Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk - CSP), kā pilnveidot enerģētikas datu vākšanu, uzskaiti un analīzi un starp institucionāli vienoties par datiem, to kvalitāti un formātu, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 4. nodaļa (17. - 27. pants), kas nosaka pienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegt ziņojumus par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanas progresu, un Komisijas 2022. gada 15. novembra Īstenošanas Regula 2022/2299 ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu un tās attiecīgie pielikumi.

-

Uzskatām, ka statistiku "Energoresursu apsekojums mājsaimniecībās par 2025. gadu (2025.gadā notiks sagatavošanās darbi, rezultāti 2027.gadā)" ir nepieciešams veikt biežāk nekā reizi 5 gados, piemēram, reizi 2 gados, to pielāgojot enerģētikas progresa ziņojuma periodiskumam. Iespēju robežās mājsaimniecības enerģijas patēriņu nepieciešams balstīt uz jau pieejamiem datiem no enerģijas piegādātājiem (elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas tirgotāji), izņemot individuālo apkuri. Iespējams to apsekojumu vai mājsaimniecību datu sagatavošanu, ko veiktu reizi 2 gados, var veidot kā vienkāršotu datu ieguves anketu, bet reizi 5 gados saglabāt pilno mājsaimniecību apsekojumu.
 

-

Lūgums pielikuma "OSP1.tabula" lapā sadaļu "20. Enerģētikas statistika" papildināt ar jaunu rindu "Atjaunīgās enerģijas īpatsvars  kopējā enerģijas bruto galapatēriņā tautsaimniecības nozarē", statistikas iestādi norādot "Centrālā statistikas pārvalde", publicēšanas periodiskumu - gads, "Datu iegūšanas veids un avoti" - aprēķini, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, un gadus - 2025., 2026. un 2027.
Norādām, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652, noteica jaunus atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķus - atjaunīgās enerģijas īpatsvars rūpniecībā (NACE2 B, C, F un J63 sadaļa), atjaunīgās enerģijas īpatsvars ēkās (kurināmā patēriņš energobilances "pārējie patērētāji" un "mājsaimniecības" sektoros un siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš šajos sektoros (izdalot siltumenerģijas un elektroenerģijas atjaunīgās enerģijas apjomu), atjaunīgās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, kuru izpildes novērtēšanai nepieciešamie statistikas aprēķini netiks iekļauti Eurostat aprēķina programmā (SHARE), līdz ar to katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāizstrādā pašai savi aprēķina nosacījumi.

-

Enerģētikas nozarē bez elektroenerģijas ražošanas un patēriņa iekārtām ar vien plašāk tiks izmantotas arī elektroenerģijas uzkrātuves -  ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai. Būvniecības valsts kontroles birojs ir izsniedzis daudzas atļaujas jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, kurās paredzēta elektroenerģijas uzkrātuvju ieviešana, gan ieviešot tās vienas pašas, gan kopā ar vēja vai saules elektrostacijām. Saskaņā ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju ir uzsākta vienas vēja elektrostacijas ar enerģijas uzkrātuvi un vienas vēja elektrostacijas ar enerģijas uzkrātuvi būvniecība, un projektēšanā ir četras elektrostacijas ar uzkrātuvu.  Uzkrātuves tiek ierīkotas arī pie elektroenerģijas sadales sistēmas. Ņemot vērā minētās izmaiņas enerģētikas nozarē, lūgums papildināt Enerģētikas statistikas datus arī ar datiem par elektroenerģijas uzkrātuvēm.

-

Ierosinām nākamo periodu statistikas programmās iekļaut arī sadaļu par datu verifikāciju, tādējādi Centrālā statistikas pārvalde veiktu datu verificēšana, salīdzinot iesniegtos datus ar citiem datu avotiem, piemēram, salīdzinot datus ar Valsts ieņēmumu dienesta (degviela, biodegviela uc), Būvniecības valsts kontroles biroja un citām institūcijām. KEM, salīdzinot atsevišķu institūciju datus, konstatējis būtiskas atšķirības, kas ietekmē enerģētikas politikas modelēšanu.

-

Lūgums ņemt vērā, ka ir nepieciešami uzlabojumi / papildinājumi Enerģētikas statistikas datu griezumā, izdalot tādus jaunus energoresursu veidus kā biometāns un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela (piemēram, ūdeņradis), jo biometāna ražošana un patēriņš Latvijā jau šobrīd Latvijā notiek, un nākotnē šie apjomi palielināsies. Tāpat arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms Latvijā tuvākajos gados uzrādīsies energoresursu patēriņā, ņemot vērā Regulā 2023/2405 noteikto mērķi aviācijas degvielām - no 2025.gada 1.janvāra vismaz 2% aviācijas degvielā ir jābūt ilgtspējīgai aviācijas degvielai, kas varētu būt arī atjaunīgais ūdeņradis. Tāpat nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomus ir jāsadala - fosilās izcelsmes degviela / kurināmais un atjaunīgās izclesmes degvielas / kurināmais.

-

Lūdzam precizēt pielikuma 3.tabulas "1.tabulas 5.ailes "Datu iegūšanas veids un avoti" detalizēts apraksts" šūnu 103D, norādot, ka personas dati par zemes dzīļu izmantotājiem tiek lietoti oficiālās statistikas 27.14. "Derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanā" nevis 27.13. "Laika apstākļi Latvijā". 

-