Atzinums

1) Ņemot vērā paredzētās izmaiņas attiecībā uz Ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenču jomām, LASUA aicina Ministriju ar Projektu saistītajos jautājumos pieaicināt arī Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvjus, tādējādi īstenojot un veicinot abu minēto ministriju savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošinot efektīvāku ar attiecīgo jomu saistīto jautājumu pēctecību.

2) Projekta saskaņošanas ietvaros LASUA atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams veikt grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Proti, ar Grozījumiem ir radīts tāds tiesiskais regulējums, kas pēc būtības ir pretējs Grozījumu jēgai un mērķim, kā rezultātā būtu pārskatāma un rediģējama Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta astotās daļas 2. punkta redakcija, precizējot kādos gadījumos par plastmasas iepakojuma apsaimniekošanu ir piemērojama dabas resursu nodokļa likme.

3) Ņemot vērā šajā atzinumā pausto LASUA nostāju par Projektu, LASUA uzskata un aicina Ministriju organizēt tikšanos starp Ministrijas, Valsts vides dienesta un LASUA pārstāvjiem, lai detalizētāk un konkrētāk pārrunāt Projektā ietveramās prasības, kā arī nepieciešamos Dabas resursu nodokļa likuma grozījumus, lai pēc iespējas korektāk tiktu atspoguļots tiesiskais regulējums attiecībā uz nepārstrādājamo iepakojumu, tādējādi cenšoties pēc iespējas ātrāk un produktīvāk nonākt pie visām iesaistītajām pusēm pieņemama un reāli piemērojama tiesiskā regulējuma.

 

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, turpmāk – Ministrija, ir sagatavojusi tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem””, projekta ID 24-TA-118, turpmāk – Projekts. Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, reģistrācijas Nr.40008013925, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar aktuālo Projekta redakciju un norāda, ka kategoriski neatbalsta pašreizējo Projekta redakciju.

Ar likumu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, turpmāk – Grozījumi, citastarp ir paredzēts Dabas resursu nodokļa likumā, turpmāk – DRN likums, ietvert prasību, ka nodokļa maksātājs par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, ir apsaimniekotājs, kurš ir noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas, turpmāk – RAS, piemērošanu. Kā izriet no Grozījumu anotācijas, paredzēts, ka RAS komersants (apsaimniekotājs) maksās dabas resursu nodokli par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ieskaitot kompozīta iepakojumā esošo plastmasas daļu, un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Apsaimniekotājs maksā nodokli par minētā iepakojuma, kas nav ticis pārstrādāts vai reģenerēts, apjomu, ko attiecīgais apsaimniekotājs apsaimnieko, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju.

Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā paredzēto kārtību attiecībā uz dabas resursu nodokļa maksājumiem par plastmasas izejmateriāliem, kas nav tikuši pārstrādāti vai reģenerēti, LASUA ieskatā ir jāparedz noteikta veida garantijas RAS komersantiem, pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka RAS komersantiem tiek piemērota nepamatota finansiāla atbildība par dabas resursu nodokļa maksātāja darbībām/bezdarbībām.

No Grozījumu redakcijas izriet, ka dabas resursu nodokli par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, maksā RAS apsaimniekotājs par nodokļa maksātāju, ar kuru RAS apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos RAS. Secināms, ka ar Grozījumiem tiek mainīts subjekts, kas veic nodokļa apmaksu, paredzot, ka par nepārstrādātā iepakojuma nodokļa samaksas pienākums tiek deleģēts RAS komersantam. Lai arī LASUA izprot, ka ar Grozījumiem ir paredzēts atvieglot nodokļa administrēšanas procesu, tajā pašā laikā LASUA ieskatā, izveidojot šādu sistēmu, nav pieļaujama situācija, ka RAS komersantam tiek noteikti papildu finansiāla rakstura pienākumi bez jebkādiem risku mazinošiem pasākumiem.

Līdz šim RAS komersantam ar normatīvo aktu nebija noteikts pienākums uzņemties atbildību par citam nodokļa maksātājam aprēķinātā nodokļa samaksu. Ņemot vērā, ka ar Grozījumiem attiecībā uz nepārstrādāto iepakojumu šī pieeja ir mainīta, līdz ar to normatīvajā aktā būtu jāparedz arī kārtība, kādā nodokļa maksātājs, kas noslēdzis līgumu ar RAS komersantu, iesaistās un atbild par savām darbībām iepakojuma apsaimniekošanas jomā. Pretējā gadījumā RAS komersantam, gadījumā, ja nodokļa maksātājs rīkojas negodprātīgi, ir salīdzinoši ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības un panākt taisnīgu rezultātu attiecībā uz samaksātā nodokļa atmaksu no nodokļa maksātāja.

Jāņem vērā, ka starp RAS komersantu un preces ražotāju/nodokļa maksātāju tiek noslēgts līgums par iesaistīšanos RAS, turklāt minētajā līgumā provizoriski tiek paredzēts arī tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu apjoms, kuru RAS komersants uztver kā vienu no elementiem, lai plānotu kopējo atkritumu apsaimniekošanas plūsmu, tādējādi veiksmīgi īstenojot normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes un reģenerācijas mērķus.

Ja pēc Grozījumu spēkā stāšanās netiek paredzēta citādāka kārtība attiecībā un nepārstrādātās plastmasas nodokļa samaksu, secināms, ka preces ražotājam/nodokļa maksātājam, noslēdzot līgumu ar RAS komersantu, tiek piešķirts atbrīvojums no nodokļa samaksas par visu preču ražotāja tirgū laisto preču un iepakojuma apjomu, neraugoties uz līgumā ietvertajiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz gada vai ceturkšņa kopējo tirgū laisto preču un iepakojuma apjomu, kuru RAS komersants apņemas apsaimniekot no preces ražotāja. Līdz ar to, ņemot vērā Grozījumus, secināms, ka neraugoties uz līguma, kas noslēgts starp RAS komersantu un preču ražotāju, nosacījumiem, RAS komersants uzņemas atbildību par visu preču ražotāja tirgū laisto preču un iepakojuma apjomu, kā rezultātā finansiāli atbild arī par visu attiecīgā preču ražotāja tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu, kas nav ticis pārstrādāts, apjomu. Proti, gadījumā, ja noslēgtajā līgumā starp RAS komersantu un preču ražotāju ir paredzēts mazāks tirgū laisto preču un iepakojuma apjoms, kuru RAS komersants ir apņēmies apsaimniekot, bet preču ražotājs pārskata periodā ieved un realizē Latvijas Republikas teritorijā ievērojami lielākus preču un iepakojuma apjomus, kā rezultātā no RAS apsaimniekotāja neatkarīgu iemeslu dēļ attiecīgo iepakojumu nav iespējas pārstrādāt vai reģenerēt, piemēram, ierobežotu pārstrādes iekārtu dēļ, no normatīvā akta regulējuma izriet, ka atbildība par nodokļa samaksu par nepārstrādāto iepakojumu rodas RAS komersantam, nevis preču ražotājam, kurš pēc būtības ir pārkāpis noslēgtā līguma nosacījumus. Savukārt gadījumā, ja preču ražotājs nepiekrīt atmaksāt RAS komersanta samaksāto nodokļa apmēru, RAS komersantam savu interešu aizsardzībai ir iespējams vērsties pret preču ražotāju tikai civiltiesiskā kārtībā, pieprasot atlīdzināt radušos zaudējumus. Jāņem vērā, ka šāds process ir ne tikai laikietilpīgs un paredz papildu finansiāla rakstura izdevumus, bet attiecīgais process arī negarantē, ka tam noslēdzoties, preču ražotājs veiks samaksu, ko viņa vietā būs veicis RAS komersants. No iepriekš minētā secināms, ka RAS komersantam būs jāsedz attiecīgā nodokļa maksātāja saistības, neraugoties uz to, ka RAS būtība un jēga nav atbildēt par šāda veida nodokļa maksātāja veiktajām darbībām/bezdarbībām.

Ievērojot iepriekš minēto, ir būtiski paredzēt un noteikt, ka RAS apsaimniekotāja atbildība par nodokļa samaksu par nepārstrādāto vai nereģenerēto plastmasas iepakojumu ir limitēta līdz tādām apjomam, par kādu RAS apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs ir vienojies savstarpējā līgumā par piedalīšanos RAS. LASUA jau iepriekš savos atzinumos saistībā ar Dabas resursu nodokļa grozījumiem ir paudusi nostāju, ka būtiski ir ņemt vērā, ka pašreiz plastmasas iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas iespējas vēl nav attīstījušās tādā līmenī un kapacitātē, lai varētu pilnībā nosegt šo attiecīgo tirgus segmentu. Līdz ar to, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem noteiktos plastmasas iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas mērķus, vienlaikus sabalansējot to plastmasas iepakojuma daļu, par ko ir maksājums dabas resursu nodoklis, RAS komersanti detalizēti aprēķina plastmasas iepakojuma daudzumus, kurus pārskata periodā var pieņemt/apsaimniekot no preču ražotāja/ nodokļa maksātāja.

Pastāvot iepriekš minētajiem faktiskajiem apstākļiem, ar mērķi sabalansēt preču ražotāja/nodokļa maksātāja atbildību un ērtību, vienlaicīgi neradot RAS komersantam nevajadzīgu un augsta mēroga finansiālo risku par nodokļa maksātāja darbību, LASUA ierosina paredzēt, ka RAS komersants, noslēdzot līgumu ar preču ražotāju/nodokļa maksātāju par iesaistīšanos RAS, vienlaikus sniedzot informāciju Dienestam par attiecīgo līgumu, norāda arī līgumā ietvertos pārskata periodā prognozētos preču un iepakojuma apjomus. Savukārt Dienests, ņemot vērā RAS komersanta iesniegto informāciju, nodokļa atvieglojumu preču ražotājam/nodokļa maksātājam piemēro tikai līdz tādam apmēram, par kādu RAS komersants un attiecīgais dabas resursu nodokļa maksātājs ir vienojušies savstarpēji noslēgtajā līgumā.

Rezumējot visu iepriekš minēto, lai īstenotu Vides aizsardzības likumā ietverto principu “piesārņotājs maksā”, kā arī neradītu situāciju, ka RAS komersantam ar saviem finanšu līdzekļiem ir jāatbild par dabas resursu nodokļa maksātāja saistībām, normatīvajā aktā ir nepieciešams paredzēt, ka:
1) Preču ražotājs/nodokļa maksātājs, kurš noslēdzis līgumu ar RAS komersantu par iesaistīšanos RAS, attiecībā uz pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, dabas resursu nodokļa likmes apmēru RAS komersantam veic avansa maksājuma veidā;
2) RAS komersants atbild un maksā dabas resursu nodokli par tādu pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojuma, kas nav ticis pārstrādāts vai reģenerēts, apjomu, par kādu RAS komersants un attiecīgais dabas resursu nodokļa maksātājs ir vienojušies savstarpēji noslēgtajā līgumā. Savukārt, ja iepriekš minētais apjoms tiek pārsniegts, tad attiecīgo dabas resursu nodokli maksā nevis RAS komersants, bet gan pats preču ražotājs/dabas resursu nodokļa maksātājs.

-

Lai sabalansētu un konkretizētu katras iesaistītas puses (apsaimniekotāja un nodokļa maksātāja/ražotāja) pienākumus un atbildību, kā arī ņemot vērā jau šobrīd katras iesaistītās puses rīcībā esošo informāciju, LASUA ierosina Projekta 28. punktu izteikt šādā redakcijā:
 

“28. Apsaimniekotājam ir pienākums pēc nodokli administrējošās valsts iestādes un dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentu oriģinālus, kas apstiprina apsaimniekošanas plānā iekļautās informācijas patiesumu, un pārskatā norādīto dokumentu oriģinālus (tai skaitā līgumus, apliecinājumus par komersantu savākto, pieņemto un pārstrādāto vai reģenerēto iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apjomu pa materiālu veidiem konkrētā laikposmā). Nodokļa maksātājam ir pienākums pēc nodokli administrējošās valsts iestādes un dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentus, kas apliecina lietota iepakojuma realizāciju atkārtotai lietošanai,  kā arī dokumentus, kas apliecina, ka iepakojums ir pārstrādājams.”

Vienlaikus LASUA aicina un ierosina Projekta 28.² punktu papildināt ar 28.²3. apakšpunktu vienā no šādām redakcijām:
“28.²3. dienesta apstiprināts apsaimniekotāja partneru saraksts ar iepakojuma pārstrādes rūpnīcām un to pārstrādātajiem plastmasas veidiem” vai
“28.²3. attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas apsaimniekošanas plānā norādītais sadarbības partneris, kas organizē attiecīgo plastmasas vai kompozīta iepakojuma veida pārstrādi.”.
Ņemot vērā faktu, ka Valsts vides dienests apstiprina RAS komersanta partnerus, kā arī izskata pārstrādes rūpnīcas atļaujas, ko iesniedz RAS komersants, secināms, ka Valsts vides dienests, apstiprinot partneru un pārstrādes rūpnīcu sarakstu, akceptē visus materiāla veidus, kas attiecīgi tajās tiek pārstrādāts, kā rezultātā arī Valsts vides dienesta apstiprināts saraksts var tikt uzskatīts par tādu pierādījumu, kas pierāda attiecīgā iepakojuma materiāla pārstrādājamību. Turklāt, ņemot vērā RAS komersanta normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī izveidoto RAS komersantu darbību uzraudzības mehānismu, LASUA ieskatā kā viens no Projekta 28.² punktā minētajiem pamatojošiem dokumentiem,  kas apliecinātu, ka iepakojums uzskatāms par pārstrādājamu, ir attiecīgā RAS apsaimniekošanas plānā norādītā sadarbības partnera apliecinājums par pārstrādei nodotā plastmasas vai kompozīta iepakojuma veida pārstrādājamību.
 

"28.²3. dienesta apstiprināts apsaimniekotāja partneru saraksts ar iepakojuma pārstrādes rūpnīcām un to pārstrādātajiem plastmasas veidiem”
vai
“28.²3. attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas apsaimniekošanas plānā norādītais sadarbības partneris, kas organizē attiecīgo plastmasas vai kompozīta iepakojuma veida pārstrādi.”.

Ar Projektu paredzēts papildināt Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”, turpmāk – Noteikumi Nr. 480, ar 28.² punktu, kas nosaka, kādos gadījumos uzskatāms, ka iepakojums ir uzskatāms par pārstrādājamu.

Ņemot vērā esošo iepakojuma materiālu veidus, ar mērķi optimizēt Projektā iesaistīto personu pienākumus, proti, samazināt lieko birokrātisko slogu, LASUA uzskata, ka Projektā ir jāparedz, ka 28.² punktā minētā pārstrādājamības pierādīšanas kārtība nav attiecināma uz iepakojumu, kas pilnībā sastāv no vienslāņa polimēru izejvielām, ko apzīmē ar: PP, HDPE, LDPE, PET. Proti, Projektā ir jāparedz, ka iepakojums, kura sastāvā ir iepriekš minētie vienveidīgie (monomērie) materiāli, automātiski tiek uzskatāms par pārstrādājamu, kā rezultātā par šāda veida iepakojumu nav nepieciešams iesniegt iepakojuma ražotāja vai pārstrādes rūpnīcas apliecinājumu par iepakojuma pārstrādājamību.
 

-

LASUA ieskatā nav saprotama Ministrijas nostāja attiecībā uz Projekta 28.²2. punktā noteiktā pienākuma izpildi, ņemot vērā reālo situāciju, kā pārstrādes rūpnīca jau šobrīd nosaka iepakojuma pārstrādājamību. Proti, pārsvarā gadījumu katrai pārstrādes rūpnīcai ir sava iekšējā laboratorija vai izstrādāta un pārbaudīta metodika, kā noteikt iepakojuma pārstrādājamību. Ievērojot iepriekš minēto, Projekta 28.²2. punktā noteiktais pienākums rada nepieciešamību veikt papildu, līdz šim neīstenoto darbību, kas savukārt apgrūtina un palielina kopējo veicamo pasākumu apjomu, lai izpildītu Projekta noteikumus. LASUA ieskatā, ņemot vērā pārstrādes rūpnīcu kapacitāti un darbības sfēru, Projekta 28.²2. punktā nav nepieciešama norāde uz to, ka testēšana obligāti ir jāveic akreditētā laboratorijā.
 

-

Projekta 28.³2. apakšpunktā ir noteikts ražotāja (nodokļa maksātāja) pienākums pēc dienesta pieprasījuma veikt iepakojuma testēšanu akreditētā laboratorijā. LASUA ieskatā, ņemot vērā, ka šāda veida testēšana saistās ar papildu finanšu resursiem, būtu jāparedz konkrēti gadījumi, kad dienests var uzlikt par pienākumu ražotājam (nodokļa maksātājam) veikt minēto testēšanu, pretējā gadījumā pašreizējais Projekta punkta formulējums dod dienestam pārāk plašas iespējas izmantot Projekta 28.³2. apakšpunktā noteiktās tiesības un faktiski bez konkrēta pamatojuma radīt ražotājam (nodokļa maksātājam) gan papildu finanšu, gan birokrātisko slogu.
 

-

LASUA ieskatā, ņemot vērā ražotāju (nodokļu maksātāju) kapacitāti, Projekta 28.³3. apakšpunktā noteiktās piecas darbadienas būtu aizstājamas ar 10 (desmit) darbdienām, līdz ar to LASUA ierosina 28.³3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
 

“28.³3. informēt apsaimniekotāju 10 darbdienu laikā, iesniedzot pamatojošos dokumentus (šo noteikumu 28.2 punkts), ja mainās pārstrādes iespējas.”
 

Lai pēc Projekta spēkā stāšanās neveidotos dažāda veida tiesību normas interpretācija un piemērošana, LASUA ieskatā Projekta 28.⁴ punkta trešajā teikumā būtu skaidri un nepārprotami jānorāda, ja ražotājs (nodokļa maksātājs) neiesniedz pieprasīto informāciju, dienests attiecībā pret ražotāju (nodokļa maksātāju) pieņem lēmumu par nodokļa aprēķināšanu atbilstoši DRN likuma 31. pantam.

Papildu LASUA ieskatā, ņemot vērā, ka Projekta 28.⁴ punktā ir noteikts, ka apsaimniekotāja pienākums ir informēt dienestu, ja tiek konstatēts, ka ražotājs (nodokļa maksātājs) nepilda noteiktos pienākumus, attiecīgi Projektā ir jāparedz apsaimniekotāja tiesības veikt ražotāja (nodokļa maksātāja) pārbaudi/auditu, un nodokļa maksātāja atteikums sadarboties ar apsaimniekotāju tā rīkotajā pārbaudē tiek automātiski uzskatīts par noteikto pienākumu neizpildi. Pretējā gadījumā, neparedzot šādu apsaimniekotāja tiesību un pārbaudes veikšanas kārtību, apsaimniekotājam ir ļoti mazas iespējas iegūt visu nepieciešamo un vajadzīgo informāciju, lai to tālāk nodotu dienestam izvērtēšanai.
 

-

Projekta 1. pielikuma 4. tabulā ir norādīti izlietotā dzērienu iepakojuma dalītas savākšanas un pārstrādes apjomi. Lai starp Projektā iesaistītajām pusēm, īstenojot Projektā noteiktos pienākumus un sasniedzamos rezultātus, neveidotos dažāda veida interpretācija par tiesību normu tvērumu, LASUA ieskatā Projekta 1. pielikuma 4. tabulā ir konkrēti un nepārprotami jānorāda, ka pārstrādātā izlietotā dzēriena procentuālais apjoms tiek noteikts par pamatu ņemot savāktā izlietotā dzērienu iepakojuma apjomu (nevis, piemēram, kopējo tirgū laisto dzērienu iepakojuma apjomu konkrētajā gadā).

LASUA vēlas vērst uzmanību, ka jau iepriekšējo Noteikumu Nr. 480 grozījumu (ID Nr. 22‑TA-2199) ietvaros ir paudusi viedokli attiecībā par Projekta 1. pielikuma 4. tabulā norādītajiem procentuālajiem savākšanas un pārstrādes apjomiem. Konkrētajā gadījumā, izvirzot Projekta 1. pielikumā norādītos izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas mērķus, būtiski ir ņemt vērā faktu, ka Latvijas Republikā ir ieviesta dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kuras ietvaros ar Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” ir noteikti depozīta iepakojuma pieņemšanas, nodošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes apjomi. Ņemot vērā depozīta sistēmas ietvaros pieņemto vai savākto plastmasas dzērienu iepakojumu sasniedzamos apjomus, kā arī vērtējot kopējo situāciju attiecībā uz dzērienu iepakojuma tirgu, LASUA ieskatā Projekta 1. pielikuma 4. tabulā norādītie izlietotā dzērienu iepakojuma dalītās savākšanas apjomi ir nesamērīgi augsti, ņemot vērā depozīta sistēmas būtisko ietekmi uz dzērienu iepakojuma apsaimniekošanas jomu, kā rezultātā LASUA ierosina izlietotā dzērienu iepakojuma apjomus pārskatīt un tos paaugstināt samērīgāk un pakāpeniskāk, izsakot Projekta 1. pielikuma 4. tabulu šādā redakcijā:
- No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim: savākts - 30; pārstrādāts – 35;
- No 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim: savākts - 35; pārstrādāts – 40;
- No 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim: savākts – 40; pārstrādāts – 55;
- No 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim: savākts – 45; pārstrādāts – 60;
- No 2029. gada 1. janvāra (katru gadu): savākts – 50; pārstrādāts – 60.

Projekta 1. pielikuma 4. tabulas piezīmē ir norādīts “iepakojuma dalītā savākšana nodošanai pārstrādei vai reģenerācijai”. LASUA vēlas vērst uzmanību, ka viss iepakojuma apjoms, kas tiek nogādāts pārstrādes rūpnīcā tiek pieņemts un uzskatīts par pārstrādātu, jo pārstrādes rūpnīca nesniedz detalizētākus datus par to, cik no ievestā iepakojuma tiek pārstrādāts.

Aicinām ņemt vērā šajā atzinumā minētos LASUA iebildumus un ierosinājumus. Vienlaikus darām zināmu, ka šajā vēstulē pausto iebildumu apjoms nav izsmeļošs un tas var tikt papildināts Projekta turpmākās saskaņošanas procesā.