Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) uztur iebildumu pret likumprojekta 3. pantu Veselības ministrijas (VM) piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Likumprojekta 3. pantā VM piedāvā paredzēt Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk arī NVD) tiesības noteikt gadījumus, kādos maksājams līgumsods un līgumsoda apmēru.

LDDK ieskatā likumā nav deleģējamas NVD tik plašas tiesības, kas skar ļoti lielu pakalpojumu sniedzēju skaitu, kā arī līdzšinējā prakse neliecina, ka līgumslēdzēja otrai pusei ir pietiekamas iespējas tikt uzklausītām. Tāpēc likumā būtu nosakāms, ka gadījumi, kādos maksājams līgumsods un līgumsoda apmērs, tiek noteikti Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi tiktu dota iespēja arī pakalpojumu sniedzējiem iesaistīties normatīvā akta izstrādē.

Pretēji NVD paustajam viedoklim publiskās apspriešanas laikā, LDDK nepiekrīt, ka NVD tiek noteiktas tik plašas tiesības, pamatojoties uz to, ka normatīvos aktos jau ir vispārīgs līgumsoda regulējums. Pakalpojuma sniedzēju un NVD starpā noslēgtie līgumi ir publisko tiesību līgumi, tāpēc NVD var līgumā noteikt nelabvēlīgas sekas pakalpojuma sniedzējam tikai tad, ja šādas tiesības ir precīzi noteiktas normatīvajos aktos.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, LDDK lūdz pārskatīt likumprojekta 3. pantā iekļautā likuma 10.3 panta redakciju, nosakot, ka “Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka gadījumus, kādos maksājams līgumsods un līgumsoda apmēru.”

-