Projekta ID
24-TA-2821Atzinuma sniedzējs
Zemkopības ministrija
Atzinums iesniegts
16.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Priekšlikums
Pasākuma B.6.1.3. punktā sadaļā Rezultatīvais rādītājs nepieciešams svītrot piebildi „un 9 % līdz 2030. gadam“, jo attiecīgais pasākums šobrīd ir paredzēts un saskaņots ar Eiropas Komisiju īstenošanai tikai līdz 2027. gadam. Informācija par pasākuma turpināšanu pēc minētā termiņa pašlaik nav pieejama, ņemot vērā jaunā KLP plānošanas perioda uzsākšanu un jaunu intervenču ieviešanu.
Piedāvātā redakcija
Pasākuma mērķa platības 2027. gadā:
1) 51 752 ha;
2) 18 136 ha;
3) 26 007 ha;
4) 41970 ha.
Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek iekļauti 6 % no kopējās LIZ platības valstī līdz 2025. gadam.
1) 51 752 ha;
2) 18 136 ha;
3) 26 007 ha;
4) 41970 ha.
Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek iekļauti 6 % no kopējās LIZ platības valstī līdz 2025. gadam.
2.
Plāna projekts
Priekšlikums
Plāna 2. pielikuma pasākumā B.6.2.5. “Veicināt biogāzes ražošanu” lūdzam pie līdzatbildīgajām institūcijām papildus iekļaut KEM.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Priekšlikums
Plāna 2. pielikumā svītrot pasākumu B.6.1.2., jo pasākumi B.6.1.1. un B.6.1.2. paredz identisku regulējumu attiecībā uz kultūraugu mēslošanas plāniem, tādējādi viens un tas pats pasākums ir dublēts.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plāna projekts
Priekšlikums
Svītrot pie pasākuma M.6.1.1. (79. lpp.) pēdējo rindkopu:
“2026. gadā plānots izvērtēt un pilnveidot amonjaka emisijas aprēķiniem nepieciešamos datus. Sākot no 2027. gada, uzsākt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” iekļauto pasākumu izvērtēšanu un lemt par papildu pasākumu iekļaušanu, ja valsts emisiju pārskats vai prognozes uzrādīs, ka amonjaka emisiju samazinājuma mērķis nav sasniegts.”
Pamatojums: minētais teksts jau ir ietverts iepriekš dokumentā un atkārtojas.
“2026. gadā plānots izvērtēt un pilnveidot amonjaka emisijas aprēķiniem nepieciešamos datus. Sākot no 2027. gada, uzsākt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” iekļauto pasākumu izvērtēšanu un lemt par papildu pasākumu iekļaušanu, ja valsts emisiju pārskats vai prognozes uzrādīs, ka amonjaka emisiju samazinājuma mērķis nav sasniegts.”
Pamatojums: minētais teksts jau ir ietverts iepriekš dokumentā un atkārtojas.
Piedāvātā redakcija
M.6.1.1. Ureāzes inhibitoru lietošana (karbamīdam)
Pasākuma izvēles pamatojums: NH3 iztvaikojot no urīnvielas, var tikt zaudēts slāpeklis, kas paaugstina amonjaka emisijas. Augi urīnvielu tiešā veidā neuzņem. Ureāzes inhibitori efektīvi samazina NH3 iztvaikošanas zudumus, paaugstinot slāpekļa izmantošanas efektivitāti no urīnvielu saturošu mēslojumu lietošanas. NH3 zudumi var būt robežās no 2 % līdz 80 % no mēslojumam lietotā urīnvielas slāpekļa. Lauka izmēģinājumu dati liecina, ka amonjaka zudumi var būt vairāk nekā par 50 % mazāki, ja urīnvielu saturošajiem minerālmēsliem ir pievienots ureāzes inhibitors. Šobrīd Latvijas tirgū tiek piedāvāti dažādi ureāzes inhibitori. Pasākuma īstenošanas apjoma un tā ietekmes novērtēšanai izmantots pieņēmums, ka ureāzes inhibitora izmantošana var sasniegt 50% emisijas samazinājumu no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai. No minerālmēslu lietošanas tas samazinātu emisiju par 0,4 kt/gadā.
Šobrīd karbamīds tiek iestrādāts augsnē, izņemot virsmēslojumu, ar amonjaka emisiju samazināšanas efektivitāti 65%. Inhibitoru izmantošana var samazināt amonjaka emisijas par 70 % cietiem urīnvielas minerālmēsliem un par 40 % šķidrā veida urīnvielas minerālmēslojumam.
Laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam Plāna ietvaros plānots izvērtēt un pilnveidot amonjaka emisijas aprēķiniem nepieciešamos datus. No 2028. līdz 2030. gadam plānots pārskatīti MK noteikumos Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” iekļautos pasākumus un lemt par papildu pasākumu iekļaušanu, ja valsts emisiju pārskats vai prognozes uzrādīs, ka amonjaka emisijas samazinājuma mērķis nav sasniegts,
Apsverami vairāki pasākuma [LV1] ieviešanas varianti MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" nosakot, ka:
(1) urīnvielas minerālmēslojums tiek iestrādāts augsnē, bet regulējumā paredzētajā izņēmuma gadījumā virsmēslojumā lietots ar inhibitoriem,
(2) urīnvielu atļauts izmantot, to iestrādājot augsnē vai lietojot kopā ar inhibitoriem vai
(3) atļauta urīnvielas minerālmēslojuma ar inhibitoriem lietošana neatkarīgi no prakses par iestrādi.
Pasākuma izvēles pamatojums: NH3 iztvaikojot no urīnvielas, var tikt zaudēts slāpeklis, kas paaugstina amonjaka emisijas. Augi urīnvielu tiešā veidā neuzņem. Ureāzes inhibitori efektīvi samazina NH3 iztvaikošanas zudumus, paaugstinot slāpekļa izmantošanas efektivitāti no urīnvielu saturošu mēslojumu lietošanas. NH3 zudumi var būt robežās no 2 % līdz 80 % no mēslojumam lietotā urīnvielas slāpekļa. Lauka izmēģinājumu dati liecina, ka amonjaka zudumi var būt vairāk nekā par 50 % mazāki, ja urīnvielu saturošajiem minerālmēsliem ir pievienots ureāzes inhibitors. Šobrīd Latvijas tirgū tiek piedāvāti dažādi ureāzes inhibitori. Pasākuma īstenošanas apjoma un tā ietekmes novērtēšanai izmantots pieņēmums, ka ureāzes inhibitora izmantošana var sasniegt 50% emisijas samazinājumu no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai. No minerālmēslu lietošanas tas samazinātu emisiju par 0,4 kt/gadā.
Šobrīd karbamīds tiek iestrādāts augsnē, izņemot virsmēslojumu, ar amonjaka emisiju samazināšanas efektivitāti 65%. Inhibitoru izmantošana var samazināt amonjaka emisijas par 70 % cietiem urīnvielas minerālmēsliem un par 40 % šķidrā veida urīnvielas minerālmēslojumam.
Laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam Plāna ietvaros plānots izvērtēt un pilnveidot amonjaka emisijas aprēķiniem nepieciešamos datus. No 2028. līdz 2030. gadam plānots pārskatīti MK noteikumos Nr. 834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” iekļautos pasākumus un lemt par papildu pasākumu iekļaušanu, ja valsts emisiju pārskats vai prognozes uzrādīs, ka amonjaka emisijas samazinājuma mērķis nav sasniegts,
Apsverami vairāki pasākuma [LV1] ieviešanas varianti MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" nosakot, ka:
(1) urīnvielas minerālmēslojums tiek iestrādāts augsnē, bet regulējumā paredzētajā izņēmuma gadījumā virsmēslojumā lietots ar inhibitoriem,
(2) urīnvielu atļauts izmantot, to iestrādājot augsnē vai lietojot kopā ar inhibitoriem vai
(3) atļauta urīnvielas minerālmēslojuma ar inhibitoriem lietošana neatkarīgi no prakses par iestrādi.
5.
Plāna projekts
Priekšlikums
Pasākumā M.6.2.2. svītrot vārdus “Ja netiek konstatēti šķēršļi atbilstoša pasākuma īstenošanai”, jo šķēršļi realizētā projektā ir konstatēti. Pirms vārda “šķidrmēslu “ papildināt ar “paskābinātu”.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Plāna projekts
Priekšlikums
78.lpp. teikums "Šobrīd Latvijas tirgū tiek piedāvāti dažādi ureāzes inhibitori." Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, tirgū lielākā daļa no karbamīda ir pieejam cietā formā, nevis kā šķidrie minerālmēsli. Karbamīdam cietā formā pats lauksaimnieks nevar vienkārši pievienot inhibitoru izkliedes laikā. Latvijas tirgū ir pieejams tikai divi gatavi produkti ar ražošanas procesā pievienotu ureāzes inhibitoru.
Piedāvātā redakcija
7.
Plāna projekts
Priekšlikums
76.lpp. Nr.p.k. M.6.1.1. Rezultatīvais rādītājs: Mēslošanas līdzekļu aprites likums neizdala karbamīdu ar ureāzes inhibitoru kā atsevišķu produktu vai neparedz norādīt informāciju par inhibitora klātbūtni. Tā rezultātā ne uzraugošajām iestādēm, ne patērētājiem nav piejama informācija vai produkts satur ureāzes inhibitoru.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Plāna projekts
Priekšlikums
23. lpp sadaļā "Lauksaimniecības sektora negatīvā ietekme uz gaisa piesārņojumu ..." minēta minerālmēslojuma izmantošanas pieagums, bet sadaļa runā tikai par kūtsmēsliem, kā arī dati sniegti tikai par kūtsmēsliem, nekur nepieminot minerālmēslus. Nepieciešams papildināt ar datiem par minerālmēslojuma izmantošanas pieaugumu, piemēram, ņemot vērā CSP datus par minerālmēslojuma iestrādi kultūraugiem (LAV020) vai nepieminēt minerālmēslojuma pieaugumu.
Piedāvātā redakcija
Lauksaimniecības sektora negatīvā ietekme uz gaisa piesārņojumu saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas intensifikāciju un minerālmēslojuma izmantošanas pieaugumu.
9.
Plāna projekts
Priekšlikums
1. tabulā, 15. lpp Valsts augu aizsardzības deleģēto pienākumu apraksts gaiss kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā tehniska kļūda.
Piedāvātā redakcija
Mēslošanas līdzekļu lietošanas iestrādes noteiktā laikā pēc to izkliedes kontrole.
