Atzinums

Projekta 1.2. punktā ietvertās normas nosaka pedagogu darba slodzi ņemot vērā to, kādā izglītības izglītības pakāpē vai  attiecīgās izglītības programmas īstenošanā ir nodarbināts. Vienlaikus ir noteikts, ka pedagogiem ir 1320 apmaksātas stundas gadā. Atbilstoši Darba likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktajam, darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas, kas gada ietvarā maksimāli pieļaujamo darba slodzi sastāda 1760 darba stundas. No minētās Projekta normas  nav izprotams, vai atlikušajām pedagogam iespējamajām darba stundām ir neapmaksājamas. Līdz ar to, lai nodrošinātu minētās normas definējuma vienveidību un nepārprotamību, lūdzam, precizēt Projekta 1.2.punktā izteikto Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.445) 32.3. punktu šādā redakcijā: "32.3. profesionālās izglītības programmu (izņemot profesionālās ievirzes izglītības programmu) pedagogiem ir 1320 stundas gadā, tai skaitā šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētie pienākumi, kā arī izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana;"

izteikt 32.3. punktu šādā redakcijā: "32.3. profesionālās izglītības programmu (izņemot profesionālās ievirzes izglītības programmu) pedagogiem ir 1320 stundas gadā, tai skaitā šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētie pienākumi, kā arī izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana;"
 

Projekta 1.2.punktā tiek izteikts Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.445) 32.punkts jaunā redakcijā, t.sk. nosakot vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem 36 darba stundas nedēļā. Ņemot vērā, ka profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem ir noteiktas 30 darba stundas nedēļā un profesionālās ievirzes izglītībā nav paredzēta klases audzināšana kā kontaktstunda, lūdzam svītrot 32.2.1. apakšpunktā  ietverto atsauci uz  MK noteikumu Nr.445 32.1. apakšpunktā minētajiem pienākumiem, bet noteikt precizētus pienākumus ietverot attiecīgajā normā. Vienlaikus lūdzam papildināt arī anotāciju par šiem jautājumiem ar norādi, ka MK noteikumu Nr.445 32.punktā minētie pedagoga darba pienākumi - konsultācijas, izglītojamo sagatavošana koncertiem, konkursiem, kolektīvās muzicēšanas nodrošināšana, izstāžu un koncertu organizēšana, projektu vadība, attiecināmi  uz izglītības programmu mācību plāna nodrošināšanu.

izteikt 32.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "32.2.1. profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogiem mācību stundas un fakultatīvās nodarbības (atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajam darba slodzes sadalījumam), to sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, izglītojamo sagatavošana koncertiem, konkursiem, kolektīvās muzicēšanas nodrošināšana, klases audzinātāja pienākumu veikšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, izstāžu un koncertu organizēšana, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības;"

Projekta 1.7.punktā tiek Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3.pielikums "Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei" (turpmāk - MK noteikumi Nr.445 3.pielikums)  izteikts jaunā redakcijā.
Projektā piedāvātajā MK noteikumi Nr.445 3.pielikuma redakcijā 6.punktā noteikta pedagoga darba slodze skolotājam baleta māksliniekam horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādē. 2017.gadā tik reorganizētas vairākas Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes, t.sk.  Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Šobrīd bijušās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas izglītības programmas tiek īstenotas Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” struktūrvienībā "Rīgas Baleta skola". Saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma 3.panta pirmās daļas pirmo punktu baleta māksliniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju pēc nostrādātiem 18 gadiem. Kvalitatīvas baleta izglītības programmas īstenošanā ir svarīgi piesaistīt baleta māksliniekus, kuri šobrīd ir aktīvi nodarbinātie. Līdz ar to tikai tiem pedagogiem, kuri vienlaikus ir arī aktīvi profesionālajā darbībā kā baleta mākslinieki būtu nosakāma samazināts stundu skaits vienas slodzes ietvarā. Priekšlikums negroza šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.445 3.pielikumā noteikto stundu apjomu pedagogam - baleta māksliniekam, tikai precizē amata nosaukumu. Tomēr, ņemot vērā, ka minētājā izglītības iestādē šobrīd slodzes samazinātais stundu skaits ir piemērots arī tiem pedagogiem, kuri šobrīd jau atrodas izdienas  pensijā, nepieciešams pārejas laiks, lai nodrošinātu pakāpenisku slodzes maiņu ar 2023.gada 1.septembri.
Ņemot vērā minēto, lūdzam, papildināt projekta 1.5.punktu, t.i. projektā paredzēto MK noteikumu Nr.445 50.punktu papildināt ar  pedagogu valsts profesionālās vidējās izglītības iestādē - baleta mākslinieku. Attiecīgi papildinot arī anotāciju.

"50. Šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktu par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagoga darba slodzi nedēļā 36 stundu apmērā un darba slodzi gadā 1584 stundu apmērā, 6.punktu par pedagoga valsts profesionālās vidējās izglītības iestādē - baleta mākslinieku un 8. punktu par pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodzi nedēļā mācību stundu/nodarbību vadīšanai 34 stundu apmērā piemēro no 2023. gada 1. septembra. No 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. augustam vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības skolotāja un pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim."; 

Projekta 1.7.punktā tiek izteikts jaunā redakcijā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 3.pielikums "Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei" (turpmāk - MK noteikumi Nr.445 3.pielikums).
Projektā piedāvātajā MK noteikumi Nr.445 3.pielikuma redakcijā 6.punktā noteikta pedagoga darba slodze skolotājam baleta māksliniekam horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādē. 2017.gadā tik reorganizētas vairākas Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes, t.sk.  Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Šobrīd bijušās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas izglītības programmas tiek īstenotas Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” struktūrvienībā "Rīgas Baleta skola". Saskaņā ar Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma 3.panta pirmās daļas pirmo punktu baleta māksliniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju pēc nostrādātiem 18 gadiem. Kvalitatīvas baleta izglītības programmas īstenošanā ir svarīgi piesaistīt baleta māksliniekus, kuri šobrīd ir aktīvi nodarbinātie. Līdz ar to tiem pedagogiem, kuri vienlaikus ir arī aktīvi profesionālajā darbībā būtu nosakāma samazināts stundu skaits vienas slodzes ietvarā. Priekšlikums negroza šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.445 3.pielikumā noteikto stundu apjomu pedagogam - baleta māksliniekam, tikai precizē amata nosaukumu. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam, precizēt minēto MK noteikumu Nr.445 3.pielikuma normu, t.i. projektā paredzēto MK noteikumu Nr.445 3.pielikuma 6.punktu izteikt šādā redakcijā  - Pedagogs valsts profesionālās vidējās izglītības iestādē - baleta mākslinieks.

 

6.

Pedagogs valsts profesionālās vidējās izglītības iestādē - baleta mākslinieks

21

16

924

 

Projekta 1.7.punktā tiek Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.445) 3.pielikums izteikts jaunā redakcijā. Lūdzam ietvert MK noteikumu Nr.445 3.pielikumā vienotu terminoloģiju ar Projekta un MK noteikumi Nr.445 ietvertajām normām aizstājot vārdu "skolotājs" ar vārdu pedagogs" piem. minētā pielikuma 3. punktā (Profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogs (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes), tādējādi nodrošinot, ka tiek lietota vienota terminoloģija gan profesionālās ievirzes sporta izglītībā, gan profesionālās ievirzes izglītībā mūzikā, mākslā un dejā.

-

Pēdējā 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" ir norādīti iespējamie 4 veidi kā skolas direktors var izmantot papildu piešķirto finansējumu, taču ne pašā noteikumu tekstā, ne anotācijā nav nekādas norādes uz šādu finansējuma izlietojumu. Tādējādi secināms, ka projekts neparedz papildu piešķiramā finansējuma 11% apmērā izlietojuma nosacījumus, izņemot daļēji tas tiek atrisināts profesionālās ievirzes programmās, kurās mainās pedagogu darba slodzes sadalījums, palielinot papildu pienākumiem paredzēto stundu apjomu. 
Projektā arī nav skaidrs vai un kā izglītības iestādes vadītājam ir jāatspoguļo paredzētās izmaiņas tarifikācijās, kā arī nav skaidrs vai būs atrisināts jautājums par VIIS funkcionāitāti, lai šīs izmaiņas veiktu tarifikācijās no 01.01.2023. 
Kopumā secināms, ka Projektā un anotācijā nav norādīts vai papildu piešķiramā finansējuma 11% apmērā piešķiršanas mērķis un izlietošanas  nosacījumi periodam no 2023.gada 1.janvāra. 
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā  un anotācijas pielikumā norādīto finansiālo ietekmi, ņemot vērā Kultūras minsitrijas aktualizēto aprēķinu par papildu nepieciešamā finansējuma apmēru - 4 891 905 euro. 

-

Lūdzam papildināt saistīto tiesību aktu uzskaitījumu arī ar tiem Ministru kabienta noteikumiem, kas nosaka finansējuma sadalījumu citu veidu un dibinātāju izglītības iestādēm. Norādām, ka nepieciešams veikt grozījumus arī Ministru kabienta 05.07.2011. noteikumos Nr.523 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas" un noteikumos par profesionālās ievirzes programmu finansēšanu, tajā skaitā Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumos Nr.1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas". 

-

Ņemot vērā precizētos aprēķinus, lūdzam precizēt 3.7. apakšpunktā Kultūras ministrijai 2023.gadam un turpmāk ik gadu piešķiramo summu, norādot papildu piešķiramo finansējumu 4 891 905 euro.  Attiecīgi  lūdzam precizēt arī papildu nepieciešamā finansējuma kopsummas. 

-

Ņemot vērā precizētos aprēķinus, lūdzam precizēt 5.13. apakšpunktā Kultūras ministrijai 2023.gadam un turpmāk ik gadu piešķiramo summu, norādot papildu piešķiramo finansējumu 4 891 905 euro.  Attiecīgi  lūdzam pārskatīt arī papildu nepieciešamā finansējuma kopsummas. 

-

Ar 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1.aprīlī, no likuma tika izslēgtas normas par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu profesionālās izglītības iestādēm, kā arī noteikti jauni profesionālās izglītības iestāžu statusi „tehnikums”, „mākslu izglītības kompetences centrs”, “profesionālā vidusskola” “profesionālās tālākizglītības centrs”. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 31.punktu jaunais statuss nosakāms ne vēlāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Savukārt no minētā likuma Pārejas noteikumu 32.punkta izriet, ka izglītības iestāde saņem valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai, tā turpina saņemt minēto valsts budžeta finansējumu līdz 2022. gada 31. decembrim un no 2023. gada 1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņem noteikto valsts budžeta finansējumu, ja dibinātājs, ievērojot pārejas noteikumu 31. punktu, profesionālās izglītības iestādei ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu. Minētās Profesionālā izglītības likuma normas ir pārnestas arī uz Projektu. Šobrīd saskaņošanas procesā Kultūras ministrija ir virzījusi saskaņošanā Ministru kabineta rīkojuma projektu 22-TA-3587 "Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālo izglītības iestāžu statusa noteikšanu un to nosaukumiem". Ņemot vērā šobrīd valdības veidošanas procesus, iespējams minētā rīkojuma pieņemšana nebūs iespējama līdz 2022.gada 31.decembrim.

-