Atzinums

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka nosacījumi, lēmumu pieņemšanas un piekrišanu saņemšanas kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrībai, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai detalizēti noteikta Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.¹ pantā, līdz ar to nebūtu lietderīgi radīt papildu administratīvos šķēršļus un paildzināt palīdzības sniegšanu Ukrainai.

-

Vēršam uzmanību, ka valde kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtē un pamato dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. un 11. minētajiem nosacījumiem un tā lietderību, kā arī atbilstību kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijai un budžetam. Attiecīgi kapitālsabiedrībām (piemēram AS "Latvenergo") ir apstiprināta kapitālsabiedrības ziedošanas (dāvināšanas) stratēģija, saskaņā ar kuru ziedojumu (dāvinājumu) var veikt,  kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā ir noteikts finansējuma apmērs, kas paredzēts dāvinājumiem (ziedojumiem) konkrētās jomās. Norādām, ka 2022.gada sākumā tika apstiprināta Latvenergo koncerna vidēja termiņa stratēģija. Tās apstiprināšanas procesā savus atzinumus sniedza gan Ekonomikas ministrija, gan arī Pārresoru koordinācijas centrs. Stratēģijā cita starpā noteikts 2022. – 2026. gadā kopējais AS "Latvenergo" ziedojumu (dāvinājumu) apjoms, paredzot vidēji attiecīgu summu gadā, apjomu katrā no ziedojumu (dāvinājumu) virzieniem precizējot atbilstoši attiecīgā gada aktualitātēm sabiedrībā. AS "Latvenergo" ziedošanas (dāvināšanas) stratēģijā noteikts, ka ziedojumi tiek veikti noteiktās jomās. Tādēļ uzskatām, ka Ministru kabineta iesaistīšana lemšanas procesā par mazajiem (zem 100 000 euro vienā gadījumā vai vienai personai gada laikā) ziedojumu (dāvinājumu) projektiem būtu nelietderīgs Latvijas Republikas izpildvaras pārstāvju resursu patēriņš.  
 

-

Vēršam uzmanību, ka rīkojuma projekts esošajā redakcijā pēc būtības neatbilst likuma "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" mērķim - mazināt administratīvo slogu un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11.panta ceturtās daļas deleģējuma tvērumam. 
Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11.panta ceturto daļu Ministru kabinets var noteikt valsts kapitālsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrības, kurās vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kuras var dāvināt (ziedot) tikai ar Ministru kabineta atļauju. Tātad minētā likuma norma paredz, ka Ministru kabinets var noteikt konkrētas kapitālsabiedrības, kuras var dāvināt (ziedot) tikai ar Ministru kabineta atļauju. Vienlaikus minētajā likuma normā nav deleģējuma noteikt kritērijus vai ziedojuma apmēra sliekšņus, atbilstoši kuriem visām valsts kapitālsabiedrībām vai kapitālsabiedrībām, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju dāvinājuma (ziedojuma) veikšanai.
Norādām, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11.panta trešo daļu ir paredzēts, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka gadījumus, kad kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju. Tātad likumdevējs noteica, ka dalībnieku (akcionāru) sapulces kompetencē ir noteikt, kad valde pieņem lēmumu patstāvīgi un kad ir nepieciešama padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauja. 
Papildus vēršam uzmanību, ka  anotācijā nav ietverti lietderības apsvērumi un pamatojums paredzētajam birokrātiskajam slogam.
Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija neatbalsta rīkojuma projekta virzību esošajā redakcijā.

-

Vēršam uzmanību, ka valsts kapitāla daļu turētāja var būt ne tikai ministrija, līdz ar to nav skaidra rīcība, kad valsts kapitāla daļu turētāja ir cita institūcija vai kapitālsabiedrība. Lūdzam attiecīgi precizēt projektu!

-

Vēršam uzmanību, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā nav atrodams termins "dāvinājuma (ziedojuma) darījums", līdz ar to lūdzam precizēt projektu, izmantojot vienotu terminoloģiju.

-